Par valsts līdzekļiem izglītotajiem studentiem būtu grūti pēc absolvēšanas likt strādāt valsts labā, uzskata Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde.
Jau ziņots, ka ar šādu ierosinājumu pērn martā klajā nāca izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS). Viņas skatījumā, budžeta studenti pēc absolvēšanas varētu noteiktu laiku strādāt valstij nepieciešamās jomās vai specialitātēs.
Kā norāda Rēvalde, šai idejai realizācija jau ir bijusi medicīnā, kur jaunajiem speciālistiem jāsedz ar apmācību rezidentūrā saistītie izdevumi, ja viņi pēc tam atsakās strādāt atbilstoši sadalei. Taču izveidojusies situācija, kad studenti labāk izvēlas mācīties par saviem līdzekļiem, lai pēc tam varētu brīvi izvēlēties darbavietu.
"Tendence, ka jaunie speciālisti brauc uz ārzemēm, ir ļoti izteikta, kas ir negatīvi no valsts viedokļa, un līdz ar to, protams, studentu atbildību vajadzētu palielināt," uzskata departamenta direktore, pēc kuras domām, vislabākajā variantā būtu panākt to, ka absolvents, sākot darba gaitas, neatkarīgi no nozares strādā Latvijai, par to arī valstij maksājot nodokļus.
Tomēr, ņemot vērā to, ka Latvija ir Eiropas Savienības valsts, nevarētu viennozīmīgi paziņot, ka, tikai strādājot Latvijā, students atstrādā viņa izglītošanā ieguldītos valsts līdzekļus. "Tikko mēs mēģinātu kaut ko tādu ieviest, tas būtu pretrunā ar Eiropas direktīvām, jo esam Eiropas Savienībā, ir brīvais darbaspēka tirgus, un tad būtu jāiet uz to, ka, ja students strādā Eiropas Savienībai, tad jau skaitās, ka viņš šo naudu atdod," norāda Rēvalde.
Tādēļ, neraugoties uz to, ka ideja ir laba, tehniski to būtu ļoti grūti realizēt, viņa piebilst.