Tautas kustības "Par labu Latviju!" padomes priekšsēdētājs, uzņēmējs Guntis Belēvičs rosina ieviest maksas izglītību jau no 7.-8.klases, pretī iedzīvotājiem nodrošinot nodokļu atvieglojumus.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 27.aprīlī, iztaujās izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi par iecerētajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē.
Kaut arī Latvijā ir tradicionāli augsts izglītībā iesaistīto skolēnu un studentu īpatsvars, pēdējo piecu gadu laikā šis rādītājs samazinās, informē Centrālās statistikas pārvaldes Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības statistikas daļas pārstāve Anita Švarckopfa.
Kanādas augstākās izglītības eksperti, izvērtējot Latvijas valdības apstiprināto "Informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem strukturālajām pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē starptautiskas konkurētspējas sasniegšanai", secinājuši, ka pastāv vairāki lieli riski augstākās izglītības strukturālo pārmaiņu īstenošanai.
Lai iepazīstinātu ar Latvijas sasniegto Boloņas procesa principu ieviešanā augstākajā izglītībā un lai diskutētu par Eiropas vienotās augstākās izglītības aktualitātēm, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, 11. un 12.martā piedalīsies starptautiskā ministru konferencē „Bologna Ministerial Anniversary Conference”, kas veltīta Eiropas vienotās augstākās izglītības telpas jeb Boloņas procesa deklarācijas parakstīšanas desmitgadei.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tapušais projekts pasākumu plānam reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012. gadam paredz kvalitātes prasību celšanu studiju programmām un akadēmiskajam personālam, finansējuma piešķiršanas principu maiņu, augstākās izglītības internacionalizāciju un virkni citu uzdevumu.
Pērn ir noticis būtisks studējošo skaita samazinājums. Studējošo kopskaits ir sarucis par 10,2 procentiem, bet pamatstudijās 1. kursā uzņemto studentu skaits – par 26 procentiem, salīdzinot ar 2008 gadu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta sagatavotais pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2009. gadā.
Par valsts līdzekļiem izglītotajiem studentiem būtu grūti pēc absolvēšanas likt strādāt valsts labā, uzskata Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde.
Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) un Stokholmas ekonomikas augstskolas rektora Larsa Bergmana tikšanās laikā šodien panākta vienošanās par Rīgas Ekonomikas augstskola (REA) turpmākās darbības principiem, tai skaitā par zīmola "Stockholm School of Economics" (SSE) saglabāšanu REA angliskajā nosaukumā.
Ministru kabinetā 12. janvārī apstiprināts informatīvā ziņojuma gala variants par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē – ziņojuma mērķis ir veicināt Latvijas starptautisko konkurētspēju.
Līdz 2020. gadam valsts dibināto augstskolu un zinātnisko institūtu sistēmai jātiek pakāpeniski konsolidētai, kas ietvertu sevī gan valsts atbalstītu minēto iestāžu apvienošanos, gan arī vienas vai vairāku zinātnes un inovācijas universitāšu veidošanu.
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Zinātniskās darbības likumā, kas Ministru kabinetam deleģēs tiesības noteikt darba samaksas un darba laika uzskaites sistēmas prasības valsts augstskolās, zinātniskajos institūtos, kā arī valsts augstskolu zinātniskajos institūtos.
Ceturtdien notiks pēdējā augstākās izglītības un zinātnes reformu darba grupas sēde, kurā plānots apstiprināt informatīvā ziņojuma gala versiju. Ministru kabinetā (MK) ziņojumam vajadzēja nonākt jau 1. novembrī, taču tikai vakar pēdējais melnraksts nosūtīts izskatīšanai visiem darba grupas dalībniekiem.
Septembra vidū strauji izveidotā darba grupa, kas enerģiski ķērās pie augstākās izglītības un zinātnes reformu scenāriju izveides, reizē ar radikālām idejām zaudējusi arī uzņemto ātrumu.
Latvijas augstākās izglītības un zinātnes finansējums izraisījis bažas starptautiskā mērogā, tāpēc Eiropas universitāšu asociācija (EUA) pieņēmusi unikālu lēmumu sūtīt uz Latviju delegāciju, lai šo jautājumu pārrunātu ar premjerministru Valdi Dombrovski, Saeimas pārstāvjiem, kā arī Latvijas Rektoru padomi (LRP).
Šodien beidzas Latvijas augstākās izglītības darbinieku, pasniedzēju un studentu parakstu vākšana, iebilstot pret finansējuma samazinājumu augstskolām. Visās valsts dibinātajās augstskolās divu nedēļu laikā savākts aptuveni 26 000 parakstu, kuri šodien tiks iesniegti Ministru kabinetā.
Būtiski samazinot valsts budžeta finansējumu, augstskolām būs jāizdara sarežģīta izvēle – nākamajā gadā būtiski samazināt studentu skaitu, kuri varēs turpināt studijas par valsts budžeta līdzekļiem, vai arī neuzņemt jaunus valsts budžeta studentus, kas realitātē nozīmēs pilnīgu pāreju uz maksas augstāko izglītību.
Patlaban 2010. gada budžetā finansējumu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) plānots samazināt par 6%. Lielāko daļu IZM budžeta izdevumu veido pedagogu algas, taču valdība šīs algas iekļāvusi neaizskaramo pozīciju sarakstā, tāpēc 6% samazinājums citās pozīcijās izvērsīsies daudz lielāks.