Kanādas augstākās izglītības eksperti, izvērtējot Latvijas valdības apstiprināto "Informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem strukturālajām pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē starptautiskas konkurētspējas sasniegšanai", secinājuši, ka pastāv vairāki lieli riski augstākās izglītības strukturālo pārmaiņu īstenošanai.
Kā laikrakstam "Izglītība un Kultūra" stāstījis Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, augstskolu eksperts un Toronto universitātes profesors publiskajā pārvaldē Jans Klārks teicis skarbus vārdus par informatīvajā ziņojumā paredzētajiem mērķiem. Viņš saskata iecerēto strukturālo pārmaiņu īstenošanā ļoti lielu izgāšanās risku vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tas ir nepietiekamais laiks. Augstākās izglītības pārstrukturēšanai ziņojumā ir paredzēti pieci gadi, proti, līdz 2015.gadam, taču augstākajai izglītībai strukturālo reformu veikšanai ir jāparedz vismaz desmit gadi, kas tiek ņemts vērā arī Boloņas procesā. Otrkārt, ziņojumā visā pilnībā nav novērtēts un analizēts personāla līdzdalības faktors pārmaiņu īstenošanā. Cik studējošie, akadēmiskais un vispārējais personāls ir gatavi, spējīgi un kāda ir viņu motivācija darboties pārmaiņu īstenošanā, kas ir absolūti izšķirīgs faktors. Treškārt, nav skaidrs, vai būs stabilas investīcijas šo pārmaiņu īstenošanai. Informatīvajā ziņojumā ir minēti procenti no iekšzemes kopprodukta, kas tiks atvēlēti augstākajai izglītībai.
Ņemot vērā pasaulē pieejamos datus par Latvijas ekonomisko situāciju, Klārks norādījis, ka absolūtos skaitļos tiks atvēlētas nelielas finanses, kuru var nepietikt iecerēto pārmaiņu realizācijai. Eksperts uzskata, ka pareiza ir iecere par konsolidāciju un specializāciju pa nozarēm, jo tas ir ceļš, kā vispār sākt reformu īstenošanu.
Analizējot informatīvo ziņojumu, Kanādas augstākās izglītības eksperti norādījuši, ka konsolidācijas un specializācijas, it sevišķi koncentrācijas pa augstākās izglītības nozarēm ideja ir pozitīvi vērtējama, jo tādējādi ir iespējams sasniegt kritisko masu, kas ļauj ilglaicīgi uzturēt un pilnveidot kvalitāti.
"Mūsu ziņojumā bija minēta iecere profesionalizēt pārvaldi - pārveidot rektoru par galveno administratoru, taču eksperti uzskata, ka daudz svarīgāk ir profesionalizēt augstskolas administratīvo vadību. Augstskolas pārvaldībā ir jābūt idejiskam uzstādījumam, kas nāk no rektora, taču svarīgs ir izpildījums, tādēļ ir jāprofesionalizē dienestu vadītāji, finansisti, juristi, nekustamo īpašumu pārvaldnieki, kuriem visu laiku ir jāmācās. Mūsu ziņojumā bija rosināts vispārīgi profesionalizēt visu pārvaldi," stāsta Vētra.
Vairāki eksperti norādījuši, ka ziņojumā ir pārspīlēta augstākās izglītības nozīme valsts ekonomikas uzlabošanā. No ziņojuma eksperti secinājuši, ka, uzlabojot augstākās izglītības kvalitāti, Latvijas ekonomika plauks un zels. Viņi norādījuši, ka augstākā izglītība neizmainīs demogrāfisko situāciju valstī, pensionāru skaits un pensijām nepieciešamie izdevumi nesamazināsies. Vienīgais, ko augstākā izglītība var dot, - jaunā paaudze un ekonomika kļūs produktīvāka, un tas veicinās valsts attīstību.
Taču eksperti uzsvēruši, ka augstāko izglītību nevajadzētu pozicionēt kā galveno tautsaimniecības konkurētspējas veicinātāju, jo tas uzliek neadekvātu atbildību. "Gadījumā, ja valsts ekonomiskā izaugsme neīstenosies, kā iepriekš prognozēts, vainīga būs augstākā izglītība. Protams, tai ir būtiska nozīme, taču tikai uz to nedrīkst balstīt valsts konkurētspējas veicināšanu," atzīst Vētra.
Ekonomikas ministrijas pārstāvji īpaši uzstājuši ziņojumā norādīt sasniegumu indikatorus - cik procenti no studējošajiem iegūs maģistra grādu, cik procenti būs vadītāji, taču Kanādas augstākās izglītības eksperti atzinuši tos par maz izmantojumiem, jo tie neliecinās par izglītības kvalitāti un strukturālo pārmaiņu mērķu sasniegšanu. Piemēram, pētniecībā konkurētspēju var izvērtēt, sarēķinot konkursos iegūto finansējumu, bet augstākajā izglītībā šāds izvērtējums nedarbojas. Par studiju vietu atbilstību darba tirgus prasībām Kanādas kolēģi no savas pieredzes secinājuši, ka centralizēta plānošana studiju vietu noteikšanai nepārtraukti izgāžas, taču industrijas spiediena dēļ tā visu laiku tiek atdzīvināta. Vienmēr atrodas kāds darba devējs, kas saka, ka viņam trūkst darbinieku, tādēļ politiķi "uzdod" augstskolām sagatavot kādas profesijas pārstāvjus.
"Laimīgā kārtā ilgtermiņā ekonomikas cikliskuma dēļ situācija izlīdzinās. Piemēram, pirms diviem gadiem Latvijā bija nepieciešami būvinženieri, tādēļ valsts lielāku finansējumu atvēlēja viņu sagatavošanai. Pašlaik visa nozare ir apstājusies, un kādēļ valstij būtu jāiegulda līdzekļi šo speciālistu sagatavošanā? Taču pēc pieciem gadiem būvniecība atdzīvosies un atkal uzņēmumiem būs nepieciešami būvinženieri. Vienīgi ir jāizvairās no tādiem nepārdomātiem lēmumiem, kā tas bija 1994.gadā, kad Labklājības ministrija nolēma topošo ārstu uzņemšanu samazināt sešas reizes jeb no 300 līdz 50. Šādus lēmumus cikliskas svārstības nespēj izlīdzināt," skaidro Vētra.
Informatīvajā ziņojumā bija minēts, ka Latvijā ir nepietiekams doktorantu skaits, taču arī Kanādā doktorantūras efektivitātes paaugstināšana ir "mūžīgā problēma". Ne visi pretendenti doktora grādu aizstāv paredzētajā laikā. Ja mērķis ir saglabāt augstas prasības doktora grāda pretendentam, palielinās nesekmīgo skaits, savukārt, ja samazina prasības, doktoru ir vairāk, taču vai tāds ir mērķis? "Situācija arī Kanādā tika raksturota kā līdzīga, jo, neskatoties uz zinātniskās darbības augsto intensitāti, sekmes doktorantūrā ir būtiski sliktākas kā maģistra vai bakalaura programmās," saka Vētra.
Kanādas kolēģi uzskata, ka ziņojumā par maz ir uzsvērta informācijas tehnoloģiju un tālmācības nozīme, lai izglītība būtu pieejama dažādās Latvijas vietās. Spriežot par augstākās izglītības internacionalizāciju, Toronto universitātes ārējo sakaru daļas vadītāja atzinusi, ka ziņojumā minētais fakts, ka visa Latvijas augstākā izglītība ir uztverama kā viena vienība globālajā mērogā, ir pareiza izvēle.
"Diskutējot darba grupā, mēs vienojāmies, ka Latvijas valsts augstākās izglītības sistēmai ir jābūt vienotai, savstarpēji papildinošai. Manuprāt, Latvijā lielākā problēma ir uzskats, ka konkurence ceļ kvalitāti. Konkurence nevar celt kvalitāti, ja konkurences rezultātā nepietiekamie resursi tiek sadalīti vēl sīkāk un nav iespējams sasniegt rietumniekiem populāro "kritisko masu", kas kvantitāti pārvērš kvalitātē," skaidro Vētra.
Kā ziņots, nākamnedēļ, 15.aprīlī, no plkst.12 līdz plkst.14 biznesa augstskolā "Turība" notiks Augstākās izglītības padomes (AIP) organizētā publiskā apspriešana par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadā.
Kā aģentūru LETA informēja biznesa augstskolas "Turība" komunikācijas vadītāja Līga Ozoliņa, pasākumā aicināti piedalīties nozares speciālisti, kā arī citi interesenti.
Publiskās apspriešanas laikā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumu uzstāsies Gita Rēvalde, Augstākās izglītības padomes (AIP) locekļu ierosinājumus izteiks AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra, savukārt Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Edgars Bērziņš prezentēs LSA priekšlikumus par izstrādāto plānu.
Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja uzdot jautājumus, diskutēt par šiem jautājumiem ar IZM, AIP un LSA pārstāvjiem.