Viens no augstas pievienotās vērtības produktiem, kura eksportu Latvija varētu nodrošināt ievērojami lielākā apjomā nekā pašlaik, ir augstākā izglītība. Diemžēl līdzšinējā šā produkta eksporta attīstības dinamika un citas politiķu prioritātes un mazvērtības kompleksi pagaidām nedod pamatu cerībām sasniegt Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam nosprausto mērķi 2030. gadā: 10% ārvalstu studentu īpatsvaru Latvijas augstskolās.
Latvijā 2009./2010. akadēmiskajā gadā studē tikai 1715 ārvalstu studentu jeb 1,5% no visiem studējošajiem. IZM gan norāda, ka vidēji pasaulē ārvalstu studentu īpatsvars kopējo studentu vidū nav daudz lielāks – 1,8%, bet, ja salīdzinām ar progresīvajām Eiropas valstīm, tur šie rādītāji ir vairākkārt augstāki, jo īpaši Austrijā, Lielbritānijā, Francijā, Dānijā, Somijā. Lai arī IZM uzsver, ka šogad ir par 132 ārvalstu studentiem vairāk nekā iepriekšējā gadā, augsme ir pārāk niecīga: tikai plus 300 studentu piecu gadu laikā!
Augstākās izglītības eksporta jautājums skarts arī pērn izveidotajā augstākās izglītības reformu grupā, kuras pieteiktais augstākās izglītības reformu plāns desmit gadiem pārtapis par pieticīgu "pasākumu plānu" diviem gadiem ar tik pazīstamajām frāzēm: "veicināt", "attīstīt", ko augstskolas darītu arī bez šā papīra, arī augstākās izglītības likumprojektā, kas jau pāris gadus gliemeža tempā tiek skatīts Saeimā. Bet ne vienā, ne otrā reāli eksportspējas veicināšanas mehānismi nav prioritāšu vidū, vien uzskaitītas pāris sīkas procedūras, bet valodas jautājums priekšvēlēšanu gaisotnē labākajā gadījumā netiks kustināts.
Ne tikai ekonomiski ieguvumi
Ārvalstu studenti, tāpat kā ienākošais tūrisms, būtībā ir valsts eksports, kas īpaši svarīgs laikā, kad valsts ārējais parāds sasniedzis nesagremojamus apmērus. Lai arī tiešās ārvalstu studentu investīcijas studiju maksu veidā nav lielākas kā viena ārvalstīs strādājošā latvieša regulārie naudas sūtījumi dzimtenē palikušajiem, viņu devums ekonomikas sildīšanā ir ievērojami lielāks, rēķinot ar uzturēšanos Latvijā saistītos izdevumus.
Ar ārvalstu studentu piesaisti valstis ar ilgtspējīgu politiku domā ne tikai par šodienas ekonomiskajiem ieguvumiem. Tas ir arī teicams imigrācijas regulācijas un smadzeņu importa mehānisms. Studenti, jo īpaši doktoranti, ko daudzas valstis, tajā skaitā Igaunija, ar dažādām metodēm aktīvi vilina, ir kvalitatīvs cilvēkresurss ar potenciālu augstas pievienotās vērtības radīšanu, gan darbojoties valstī neilgi, gan, kā tas nereti notiek, paliekot dzīvot studiju valstī. Tā ir darbaspēka atlase un genofonda selekcija, arī vietējās sabiedrības redzesloka un kultūras paplašināšanas iespēja.
Arī iespēja un motivācija augstskolām turēt kvalitātes latiņu. Lai nopirktu diplomu vai iegūtu fiktīvu, bet nevērtīgu izglītību, nav jādodas studēt uz ārvalstīm, kurp parasti dodas pēc kvalitatīvas, dažkārt – lētākas izglītības un dzīves skolas ārpus ierastās vides.
Jā, Latvijas augstskolas mokās ar studentu trūkumu, ko radījusi negatīvā demogrāfija un pastiprinājušas ekonomiskās problēmas, kā arī trekno gadu laikā savairojušos augstskolu radītā konkurence par studentiem un viņu naudu. Joprojām netrūkst augstskolu, kurās diplomu var iegūt teju katrs dunduks, kas tikai samaksā naudu, bet ārvalstu studenti šādas augstskolas nav iecienījuši. Tāpēc valsts iesaistīšanās apstākļu radīšanā lielākai ārvalstu studentu piesaistei pirmām kārtām palīdzētu labajām augstskolām, kas varētu vietējā pieprasījuma kritumu aizstāt ar eksportu. Bet šī vēlme tiek uzskatīta teju par valsts nodevību.
Valodas bubulis
Kā allaž, politiķi zina labāk, kas nozarei vajadzīgs un kas ne. Kamēr rektori cer, ka Saeimā jau pāris gadus skatītajā jaunajā Augstākās izglītības likumā tiks liberalizēti mācībvalodu un ārvalstu profesoru piesaistes nosacījumi, Izglītības komisijas vadītājs Jānis Strazdiņš strupi nosaka, ka valodas nosacījumus nemainīs. "Jārisina demogrāfija", par ko, kā redzam, politiskajā līmenī arī neviens nedomā. Politiķi valodas tēmu izliekas nedzirdam un, jautāti par likumdošanas šķēršļiem studiju eksportam, bilst, ka galvenais ir "vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšana trešo valstu pilsoņiem", lai gan pērn tā tika vienkāršota. Arī mācībspēki atbrīvoti no valsts nodevām par vīzām. Politiķi izliekas neredzam arī to, ka Latvijas jaunieši, kas domā par izglītības konkurētspēju, arvien vairāk dodas studēt ārpus Latvijas, bet Latvijā viena no prestižākajām ir Rīgas Ekonomikas augstskola, kur mācības notiek angļu valodā. Ka arvien vairāk Latvijas studenti, domājot par savu konkurētspēju, privātajās augstskolās studē angļu valodā, kas valsts dibinātajām augstskolām ir liegts. Izņēmums ir valodu un kultūras studijas, kā arī studiju programmas ārvalstniekiem "ES programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros" ES oficiālajās valodās. Bet pamatā saskaņā ar likumu "valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā" un ārzemniekiem, kas studē ilgāk par sešiem mēnešiem, obligāts studiju kurss ir arī latviešu valoda.
Apdala savējos
Nav runa par valsts valodas lomas mazināšanu, bet par svešvalodu plašākas lietošanas iespējām studiju procesā arī valsts augstskolās, par izvēles iespējām, par izglītības neprovincializāciju Latvijas augstskolās. Neapšaubāmi, ir svarīgi nodrošināt iespēju Latvijā studēt latviešu valodā, jo nekur citur to nevar, bet tikpat brīvi vajadzētu arī ļaut mūsu jauniešiem valsts augstskolās izvēlēties studēt arī, piemēram, angļu valodā, pretējā gadījumā latvieši tiek apdalīti līdzīgi kā, īstenojot mazākumtautību skolu reformu, kas cittautu bērniem dod iespēju par valsts līdzekļiem apgūt vienu valodu vairāk nekā latviešiem.
Saprotot politiskās spēles, valsts augstskolas nemaz tik ļoti neraujas izprasīt studiju programmas krievu valodā, ja nu vienīgi kādas atlaides studiju pirmajā gadā. Tās vairāk uztrauc angļu valodas ierobežojumi un valsts valodas prasmju prasības ārvalstu profesoriem. Politiķi savukārt, spekulējot ar ārējā ienaidnieka allaž ienesīgo tēlu, biedē ar potenciālo krievvalodīgo studentu ienākšanu, pārskatot valodas prasības. Izglītības ministre atbildē kreisā flanga deputātiem par augstākās izglītības eksporta iespējām uzsver perspektīvās studentu donorvalstis: Vjetnamu, Malaiziju, Japānu, Karību jūras valstis, citastarp uzskaitot ministra vizītes tajās ar tradicionālajām atskaitēm par "uzsvērtu nepieciešamību aktualizēt sadarbību", bet – ne vārda par potenciālajiem studentiem no Krievijas, lai gan pašlaik Latvijā tieši viņi veido lielāko ārvalstu studentu grupu. Nav tādas kaimiņvalsts! Bet vai ārvalstu studenti ir tie, kas apdraudējuši mūsu valstiskumu un valodu? Paranoja! Daudz vairāk to apdraud pašu latviešu emigrācija, demogrāfija, pašu nevērība. Arī brīvais tirgus, pārvietošanās brīvība, internets... Vai vērsīsimies arī pret tiem?
***
VIEDOKĻI
Traucē ierobežojumi studentiem un profesoriem
Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes rektors
LU ārvalstu studentu ir tikai nedaudz virs 2%, un LU stratēģijā rakstīts, ka pēc desmit gadiem mēs gribētu to palielināt līdz 10%.
Iemeslus skaidrot tikai ar demogrāfisko problēmu radīto studentu trūkumu un eksportu ir pārāk vienkāršoti. Multikulturāla vide ir vērtīgs ieguvums un pieredze gan studentiem, gan pasniedzējiem. Tās attīstīšanai ir pateicīgs laiks, jo kopš uzbrukuma Dvīņu torņiem ASV ļoti ierobežoja viņu iebraukšanu, bet ekonomisti lēš, ka līdz 2020. gadam ārpus savas zemes studējošo skaits divkāršosies vai pat trīskāršosies.
Būtiski palielināt augstākās izglītības eksportu LU traucē likumdošanā noteiktie ierobežojumi valsts augstskolām studijām svešvalodās, tajā skaitā angļu valodā. Problemātiski ir arī piesaistīt ārvalstu pasniedzējus. Nevaram profesoru Francijā apstiprināt par profesoru LU franču valodas un literatūras mācīšanai tikai tāpēc, ka viņam nav sertifikāts par latviešu valodas prasmi augstākajā līmenī. Tas ir absurdi. Salīdzinoši – tikko Tartu universitāte izsludināja konkursu uz 11 ārzemju profesoru vietām. Arī Latvijā virknē nozaru vajadzētu kvalificētus profesorus no ārzemēm, jo mums katastrofāli trūkst akadēmiskā personāla. Latvijā visās 33 augstskolās kopā ir 6000 akadēmiskā personāla, kamēr vienā LU lieluma universitātē Heidelbergā, Upsalā – 4000.
Lielākā problēma nav tā, ka nevaram mācīt krievu valodā, lai gan, protams, liels potenciāls būtu studentiem no bijušās NVS un Vidusāzijas valstīm. Manuprāt, šiem studentiem pirmajā semestrī vai gadā varētu kaut kas būt krievu valodā, bet pa šo laiku viņiem jāiemācās angļu valoda un tālāk jāmācās kopā ar visiem starptautiskajiem studentiem. Lai varētu nokomplektēt pietiekami lielas grupas un veidotos kritiskā masa šo procesu aktivizēšanai, arī mūsu studentiem, kas vēlas, varētu ļaut mācīties svešvalodās kopā ar ārzemju studentiem.
Priekšvēlēšanu laikā nacionālais un valodu jautājums ir politisko diskusiju un reklāmas kampaņas objekts, tāpēc par to diskusijas nevedas. Ļoti ceram, ka jautājums tiks risināts Augstākās izglītības likumā, kura projekts Saeimā gan virzās ļoti lēni un draud jau kļūt novecojis tā pieņemšanas dienā.
Ārvalstu studentu jau pietiek, valoda neko neizšķir
Jānis Strazdiņš, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas vadītājs (ZZS)
Daži rektori domā: ja atkal ielaidīs augstskolās krievu valodu, brauks pie mums daudzi studēt un augstskolas atrisinās studentu trūkuma problēmu.
Attiecībā uz valodas lietojumu vispārējā un augstākajā izglītībā esam daudz diskutējuši un ir pieņemta labākā redakcija, par ko visi politiskie spēki vienojušies. Tā ļauj augstskolās ienākt ES valodām, pārsvarā tā būs angļu. Krievu valodas ielaišana neko nedos, krievi labprātāk brauc studēt uz valstīm, kur viņi var mācīties angļu valodā, Eiropa ir pilna ar studentiem no Krievijas.
Mums jau ir pietiekami daudz ārvalstu studentu, jo īpaši medicīnas studijās, kas augstu kotējas starptautiski. Ārvalstu studentu skaits atkarīgs no pašām augstskolām, nevis no tā, kāds būs valodas lietojums. Vai gribam atgriezties padomijas laikos? Tas ir neapdomāts un merkantils gājiens no dažu augstskolu rektoru puses, kas domā, ka, mainot valodu nosacījumus, nopelnīs. Nedrīkstam spēlēties ar savu dzimto valodu! Mēs cīnāmies par latviešu valodas nostabilizēšanos.
Prasības, lai mācībspēkam valoda būtu augstākajā līmenī, nav. Turklāt iemācīties latviešu valodu var ļoti ātri, ja ir interese. Parasti no ārzemēm atbrauc nevis labākie mācībspēki, bet visādi pensionāri, tie, kas savā valstī darbu nedabū. Labākie speciālisti turas savos darbos savās valstīs.
Nav vainas valodas nosacījumos, bet zemajā dzimstībā. Atsevišķās augstskolās studentu skaits sarūk pat par trešdaļu, tās nevar nopelnīt, daudzas augstskolas bija kļuvušas par biznesa iestādēm. Ir par daudz dublējošos studiju programmu un augstskolu.
Augstākās izglītības likumā valodas jautājumu nepārskatīsim, tur viss jau ir sakārtots. Jārisina demogrāfija.
ES valodās var studēt
Tatjana Koķe, Izglītības un zinātnes ministre (ZZS)*
IZM neplāno izstrādāt atsevišķu stratēģiju izglītības eksporta veicināšanai, jo tā jau ietverta informatīvajā ziņojumā Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā.... Pamatojoties uz to, IZM izstrādā pasākumu plānu 2010.–2012. gadam, kurā viens no virzieniem un IZM galvenajiem uzdevumiem 2010. gadā būs Latvijas augstākās izglītības konkurētspējas paaugstināšana un eksportspējas veicināšana. Šo pasākumu īstenošanas rezultātā ārvalstu studentu īpatsvars Latvijā 2013. gadā būs pieaudzis līdz 3%.
Galvenais šķērslis efektīvam izglītības eksportam ir atsevišķi normatīvie akti, kas regulē vīzu un uzturēšanās atļauju iegūšanu trešo valstu pilsoņiem.
Valsts finansējuma piešķiršana izglītības eksporta veicināšanai būtu nozīmīgs faktors, kas līdz šim bijis visai niecīgs.
Latvija kā valsts jau ir sasniegusi zināmu brieduma pakāpi, un mums ir interese un vajadzība stiprināt sadarbību gan ar ES valstīm, gan prioritārajām valstīm attīstības sadarbības un UNESCO ietvaros (Gruziju, Moldovu, Baltkrieviju, Ukrainu), gan valstīm, kas iekļaujas Euro-Asian un Euro-Med aliansēs, kā arī Ziemeļamerikas un Latīņamerikas, un Karību jūras valstīm.
Likumdošanā ierobežojumi attiecībā uz valodu noteikti tikai valsts dibinātajām augstskolām, privātās augstskolas var dibināt savas studiju programmas, kādā valodā vēlas. Turklāt augstskolu likums nosaka, ka ES valodās var īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā. Viena no tām ir angļu valoda, kas ir arī starptautiskā sarunvaloda, tādējādi valodas ierobežojumi nevar būtiski ietekmēt izglītības eksportu no Āzijas valstīm.
* No atbildēm Saeimas deputātiem uz jautājumiem par augstākās izglītības eksportu