Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Zinātniskās darbības likumā, kas Ministru kabinetam deleģēs tiesības noteikt darba samaksas un darba laika uzskaites sistēmas prasības valsts augstskolās, zinātniskajos institūtos, kā arī valsts augstskolu zinātniskajos institūtos.
Kā likumprojekta anotācijā norādījusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), spēkā esošais Zinātniskās darbības likums neparedz normatīvo regulējumu, kas noteiktu vienotus darba laika un darba samaksas uzskaites principus minētajās iestādēs, un darba samaksa tajās tiek noteikta atbilstoši zinātniskā institūta iekšējai darba samaksas politikai.
Tas radījis virkni problēmu, no kurām galvenās saistās ar maksimāli pieļaujamo virsstundu skaita pārsniegšanu, dubulto finansējuma risku, izdevumu pamatojošo dokumentu kvalitāti un izdevumu izsekojamību. Trūkst arī vienotas un caurskatāmas pieejas akadēmiskā un zinātnes tehniskā personāla darba laika un darba samaksas uzskaitei, kas apgrūtina arī Eiropas Savienības fondu finansēto projektu ieviešanu un kontroli, īpaši iespēju izsekot izdevumiem.
Pēc grozījumu pieņemšanas Saeimā sešu mēnešu laikā ministrija sagatavos jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu, kas jau konkrēti definēs vienotās prasības darba samaksas un darba laika uzskaites sistēmai zinātniskajiem darbiniekiem un akadēmiskajos amatos strādājošajiem darbiniekiem no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem finansētajos pētījumu projektos.
Zinātniskās darbības likumā teikts, ka valsts emeritētajam zinātniekam var piešķirt mūža grantu - pabalstu, ko maksā papildus vecuma pensijai. To izmaksā Latvijas Zinātņu akadēmija no Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā zinātniskajai darbībai paredzētajiem finanšu līdzekļiem. Bet no likuma tiek svītrota norma, kas noteica, ka valsts emeritētajam zinātniekam nav tiesību saņemt cita veida atlīdzību no zinātniskajai darbībai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Paredzēts paplašināt Latvijas Zinātnes padomes sastāvu. Turpmāk tajā darbosies viens Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis, pieci Latvijas Zinātņu akadēmijas, viens Valsts zinātnisko institūtu apvienības, viens Rektoru padomes, pa vienam Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas, Vides ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Zemkopības ministrijas, Kultūras ministrijas pārstāvim, kā arī viens Ministru prezidenta izvirzīts pārstāvis, viens Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis, pieci pārstāvji no Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijām.
Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvis.
Likumprojekts paredz turpmāk Ministru kabineta lēmumā par zinātniskā institūta - atvasinātas publiskas personas - izveidošanu noteikt arī kustamo un nekustamo mantu, kas nododama zinātniskā institūta - atvasinātas publiskas personas - valdījumā vai lietošanā.