Pērn ir noticis būtisks studējošo skaita samazinājums. Studējošo kopskaits ir sarucis par 10,2 procentiem, bet pamatstudijās 1. kursā uzņemto studentu skaits – par 26 procentiem, salīdzinot ar 2008 gadu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības departamenta sagatavotais pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2009. gadā.
Savukārt konkurss uz valsts budžeta vietām 2009./2010. akadēmiskajā gadā ir bijis augsts – vidējais konkursa koeficients ir 4,6 (iepriekšējā gadā – 4,0 pieteikumi uz vienu valsts budžeta finansētu pamatstudiju vietu).
No studiju jomām 2009./2010. akdēmiskajā gadā populārākās ir informācijas un komunikācijas zinātnes (19,7 pieteikumi uz vienu valsts budžeta finansētu pamatstudiju vietu), tiesību zinātnes (8,8) un vadības zinātne un administrēšana (8,6).
Par 900 budžeta vietām mazāk
IZM akcentē, ka studentu sadalījums pa studiju tematiskajām grupām un jomām pēdējos gados nav būtiski mainījies. Pašlaik katrs otrais students Latvijā studē sociālās zinātnes. Pēdējos gados palielinās studējošo īpatsvars veselības aprūpes un sociālās labklājības tematiskajā grupā un nedaudz arī inženierzinātnēs, ražošanā – no 9,2 procentiem 2004./2005. akadēmiskajā gadā līdz 12,2 procentiem 2009./2010. akadēmiskajā gadā.
Pērn par valsts līdzekļiem studēja 30 procenti no studējošo kopskaita (salīdzinājumam: 1995./1996. akadēmiskajā gadā budžetā studējošo bija 68 procenti). Valsts noteikto budžeta finansēto studiju vietu skaits šim gadam augstskolās un koledžās ir 30 138, kas ir par 921 vietu mazāk nekā 2009. gadā. No valsts budžeta vietām 23 959 ir bakalaura un profesionālajās studijās, 4930 – maģistra sun 1249 – doktora studijās.
Atbirst vairāk nekā 14%
Apkopotā informācija liecina, ka iepriekšējā akadēmiskajā gadā studentu skaita atbirums pilna laika studijās valsts un juridisko personu dibinātajās augstskolās veidoja vairāk nekā 14 procentus no studentu kopskaita. Valsts augstskolās atskaitīto studentu skaits bija vairāk nekā 7000, bet privātajās augstskolās vairāk nekā 2000.
Procentuāli vislielākais atbirums bija vērojams Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā (44 procenti), Sociālo tehnoloģiju augstskolā (41 procents), Rīgas Teoloģijas institūtā (31,6), Baltijas Starptautiskajā akadēmijā (24,7) un Psiholoģijas augstskolā (20,9).
Savukārt studiju maksa dažādās augstskolās un dažādās studiju programmās mainās ļoti plašās robežās – no 400 līdz 5000 latiem gadā valsts augstskolās un 330 līdz 5600 latiem gadā privātās augstskolās. Vidējā studiju maksa valsts augstskolās pilna laika pamatstudijās pērn bija 1296 lati.