Kurināšanu ar granulām Eiropā veic jau vairāk nekā 30 gadu. Pēdējo desmit gadu laikā granulu kurināmā pielietošana apkures vajadzībām strauji palielinājusies arī visā pasaulē.
Jau tagad ir jāsāk domāt par apkuri, kā nodrošināt siltumu telpās vēsajā laikā, jo ziema lēnām tuvojas un aizvadītajos gados tā bijusi auksta. Tāpēc svarīgi izvēlēties piemērotāko apkures veidu, jo tie ir daudzi un dažādi.
Otrdien, 29.maijā bija nozīmīgs brīdis Cēsu centralizētās siltuma apgādes vēsturē. Notika jaunās SIA „Cēsu siltumtīkli” koksnes biomasas katlu mājas pamatakmens iemūrēšanas ceremonija.
Pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" klientiem, kuri uzkrājuši parādus par apkuri un namu apsaimniekošanu, no 1.jūlija līdz 31.decembrim tiks dota iespēja noslēgt mierizlīgumu - viņiem tiks atlaista kavējuma nauda un laikā līdz 24 mēnešiem būs jāatmaksā tikai parāda pamatsumma, šodien preses konferencē informēja Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).
Sākot ar jūniju, norēķini par patērēto siltumenerģiju rīdzinieku dzīvokļos kļūs lielāki. Siltumenerģijas tarifs ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) atļauju turpmāk būs par pusotru procentu lielāks, ja vien nemainīsies gāzes cenas.
Puse (52%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem apgalvo, ka viņu ģimenei šajā apkures sezonā ir bijušas grūtības nomaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus (25% - noteikti jā; 27% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS pētījums.
Viena kubikmetra karstā ūdens izmaksas ir vairāk nekā 25 lati – šādu summu šomēnes saņemtajā rēķinā ieraudzīja cēsniece Inta Saatčiane. Uzņēmuma Cēsu siltumtīkli direktors Jēkabs Blaus strikti atbild, ka tik lielas izmaksas nav iespējamas, ja aprēķini un maksājumi veikti godprātīgi, un sola tos pārbaudīt.
Aukstais februāris Latvijas iedzīvotājiem sagādājis ievērojamus maksājumus par apkuri. Dažās ēkās Liepājā tie varētu būt pat par 30 procentiem lielāki, bet Rīgā par 100 kvadrātmetru plašu dzīvokli varētu sasniegt pat 170 latu.
Janvārī rīdziniekiem par siltumu būs jāmaksā vidēji par 19% vairāk nekā par pērnā gada janvāri, liecina AS "RĪGAS SILTUMS" izrakstīto rēķinu par patērēto siltumenerģiju 2012.g. un 2011.g. janvāra analīze.
Šobrīd projektā "Karstie rēķini" visvairāk rēķini ir saņemti no lielajām Latvijas pilētām – Jūrmala, Liepāja, Valmiera, Jelgava, Sigulda un 70% no Rīgas, bet vismazāk rēķinu saņemts no Madonas, Alūksnes un Balviem. Pirmie rezultāti liecina, ka apkures cenas dažādās Latvijas pilsētās ir ļoti atšķirīgas.
Tikko rīdziniekus iepriecināja ziņa, ka rēķini par decembrī patērēto siltumenerģiju būs krietni mazāki nekā 2010. gada nogalē, tā vienlaikus satrauca jauna informācija – janvārī siltumenerģijas tarifs palielināsies par 13 procentiem, salīdzinot ar 2011. gada decembri.
Siltās ziemas dēļ rēķinam par pērn decembrī patērēto siltumenerģiju Rīgā jābūt krietni mazākam nekā 2010. gada decembrī. SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) apsaimniekotajās ēkās jau pērnā gada novembrī par apkuri un karsto ūdeni bija jāmaksā par 15 procentiem mazāk nekā 2010. gada novembrī.
Latvijas iedzīvotāju parādsaistības par piegādāto siltumenerģiju varētu būtiski pieaugt sezonas beigās, kad situācija varētu izveidoties ļoti smaga, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Labrīt, Latvija!" sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
Rīgā šogad tiesā iesniegts visvairāk prasību par apkures parādu piedziņu, savukārt Jūrmalā tāpat kā 2010.gadā nav iesniegta neviena šāda prasība, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par situāciju saistībā ar siltumapgādes pakalpojumiem 2011.gadā.
Apkures parādu apmērs pēdējā gada laikā visstraujāk pieaudzis Jelgavas novada Kalnciema novadā, savukārt vislielākais samazinājums vērojams Iecavas novadā, secināts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par situāciju saistībā ar siltumapgādes pakalpojumiem šogad.
Gada laikā Latvijā pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas rēķinus par apkuri plāno apmaksāt no izveidotajiem naudas uzkrājumiem, liecina "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.
Iedzīvotāju parādi Rīgas pašvaldības namu apsaimniekotājam "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) kopumā svārstās ap 20 miljoniem latu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" teica RNP valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe.