Neapkurinātos dzīvokļos klimatam kļūstot arvien nemīlīgākam, pašvaldības un apkures komersanti nodarbojas ar savstarpēju šantāžu gan apkures parādu piedzīšanai, gan izdevīgāku līgumu noslēgšanai.
Lai gan Rīgas siltums informē, ka par piegādāto siltumenerģiju oktobrī tiek piemērots par diviem procentiem zemāks tarifs, nekā tas bija septembrī, rīdziniekiem jārēķinās, ka maksa par apkuri šoruden tomēr būs augstāka nekā pērn.
Ažiotāža pirms apkures sezonas sākuma atgādina iebiedēšanas taktiku, diemžēl cīņa ar parādniekiem atkal tiek atstāta pašplūsmā – ar to jātiek galā pašvaldībām un siltumpiegādes un ražošanas uzņēmumiem, kā nu kurš uzskata par iespējamu, pieņemamu un efektīvu. Aptauja liecina, ka 70 procentus ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju uztrauc augstie apkures tarifi. Diemžēl mierinājuma vārdus viņiem nedzirdēt – šoziem par siltumu maksāsim vēl vairāk.
Rīgas siltumapgādes uzņēmumam "Rīgas siltums" (RS) par 2010./2011. gada apkures sezonu kopumā samaksāti 95,5% rēķinu, norāda RS Informācijas daļas vadītāja Linda Rence.
Lielāko daļu jeb 70% Latvijas iedzīvotāju satrauc rudens un ziemas apkures sezonas augstie maksājumi, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" sadarbībā ar telekompāniju LNT septembra sākumā veiktais pētījums.
Vairākos tūkstošos namu apkures parādu dēļ par vienu līdz divām nedēļām varētu aizkavēties apkures sezonas sākums, tomēr bez siltuma neviena māja šosezon, visticamāk, nepaliks, otrdien LNT raidījumā "900 sekundes" pavēstīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Aino Salmiņš.
Latvijas iedzīvotāju parādi par pagājušajā apkures sezonā piegādāto siltumenerģiju līdz septembrim samazinājušies par 38,1%, salīdzinot ar maiju, un ir 24,75 miljoni latu, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš.
Šodien, 20.septembrī, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 907, kas nosaka minimālās prasības dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai.
Lauku pašvaldībās papildus apkures tarifu pieaugumam un hroniskajiem parādiem siltuma nodrošināšanas problēmas padziļinās arī gaidāmā simtlatnieku brīvlaišana. Izsīkstot bezdarbnieku valsts atbalsta programmai, vairs nebūs kas par brīvu zāģē un skalda malku pagastu katlumājām.
Kopējie parādi par apkuri Latvijā ir aptuveni par 25% lielāki nekā pērn un septembra sākumā veido aptuveni 25 miljonus latu, piektdien raksta laikraksts "Latvijas Avīze" (LA).
Lai risinātu siltumenerģijas parādnieku problēmu, valdība savā atbildē Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) neko jaunu nepasaka un radikālus risinājumus nesola. Uz vairākiem būtiskiem jautājumiem LPS atbildi nav saņēmusi, saka LPS padomnieks Aino Salmiņš.
Uzņēmums Rīgas siltums (RS) šomēnes plāno iesniegt jaunu siltuma tarifu projektu, un tas nozīmē, ka visticamāk janvārī par apkuri un karsto ūdeni maksāsim vairāk. Rīdzinieki tiek mierināti, ka maksājumu starpība būs neliela.
Lielākā daļa jeb 72% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir gatavi apkures sezonas sākumam, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" sadarbībā ar telekompāniju LNT augustā veiktā aptauja.
Jau tagad ir jāsāk domāt par apkuri, kā nodrošināt siltumu telpās vēsajā laikā, jo ziema lēnām tuvojas un aizvadītajos gados tā bija auksta. Tāpēc svarīgi ir izvēlēties piemērotāko apkures veidu, jo tās veidi ir daudzi un dažādi.
Atslēgta kanalizācija, aukstais ūdens un apkure – pie tik radikāliem soļiem ķērušies komunālo pakalpojumu uzņēmumi, kuri vairs nespēj izturēt un uzturēt parādnieku lavīnu.
Ekonomikas ministrija (EM) arī šogad aicinās Latvijas siltumapgādes uzņēmumus novirzīt daļu peļņas mazturīgo atbalstam, šorīt medijiem stāstīja ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska izteikumu par iespējamo Valsts kases kredītu nākamās apkures sezonas uzsākšanai Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) vērtē pozitīvi.
«Apkures sezonu uzsāksim, bet vēlāk. Iespējams, vairākas nedēļas vai pat mēnesi vēlāk. Tikmēr iedzīvotājus paspīdzinās bez siltuma. Nekā spīdoša,» saka Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš.
Piektdien – 1. jūlijā – gāzes tarifs mājsaimniecībām pieaugs par 15 līdz 18 procentiem, savukārt rūpnieciskiem klientiem, kas dabasgāzi izmanto siltuma un elektrības ražošanā, tiek prognozēts pieaugums par 5 līdz 6 procentiem atkarībā no dabasgāzes patēriņa.