Šobrīd projektā "Karstie rēķini" visvairāk rēķini ir saņemti no lielajām Latvijas pilētām – Jūrmala, Liepāja, Valmiera, Jelgava, Sigulda un 70% no Rīgas, bet vismazāk rēķinu saņemts no Madonas, Alūksnes un Balviem. Pirmie rezultāti liecina, ka apkures cenas dažādās Latvijas pilsētās ir ļoti atšķirīgas.
Tikko rīdziniekus iepriecināja ziņa, ka rēķini par decembrī patērēto siltumenerģiju būs krietni mazāki nekā 2010. gada nogalē, tā vienlaikus satrauca jauna informācija – janvārī siltumenerģijas tarifs palielināsies par 13 procentiem, salīdzinot ar 2011. gada decembri.
Siltās ziemas dēļ rēķinam par pērn decembrī patērēto siltumenerģiju Rīgā jābūt krietni mazākam nekā 2010. gada decembrī. SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) apsaimniekotajās ēkās jau pērnā gada novembrī par apkuri un karsto ūdeni bija jāmaksā par 15 procentiem mazāk nekā 2010. gada novembrī.
Latvijas iedzīvotāju parādsaistības par piegādāto siltumenerģiju varētu būtiski pieaugt sezonas beigās, kad situācija varētu izveidoties ļoti smaga, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Labrīt, Latvija!" sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
Rīgā šogad tiesā iesniegts visvairāk prasību par apkures parādu piedziņu, savukārt Jūrmalā tāpat kā 2010.gadā nav iesniegta neviena šāda prasība, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par situāciju saistībā ar siltumapgādes pakalpojumiem 2011.gadā.
Apkures parādu apmērs pēdējā gada laikā visstraujāk pieaudzis Jelgavas novada Kalnciema novadā, savukārt vislielākais samazinājums vērojams Iecavas novadā, secināts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par situāciju saistībā ar siltumapgādes pakalpojumiem šogad.
Gada laikā Latvijā pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas rēķinus par apkuri plāno apmaksāt no izveidotajiem naudas uzkrājumiem, liecina "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.
Iedzīvotāju parādi Rīgas pašvaldības namu apsaimniekotājam "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) kopumā svārstās ap 20 miljoniem latu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" teica RNP valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe.
Neapkurinātos dzīvokļos klimatam kļūstot arvien nemīlīgākam, pašvaldības un apkures komersanti nodarbojas ar savstarpēju šantāžu gan apkures parādu piedzīšanai, gan izdevīgāku līgumu noslēgšanai.
Lai gan Rīgas siltums informē, ka par piegādāto siltumenerģiju oktobrī tiek piemērots par diviem procentiem zemāks tarifs, nekā tas bija septembrī, rīdziniekiem jārēķinās, ka maksa par apkuri šoruden tomēr būs augstāka nekā pērn.
Ažiotāža pirms apkures sezonas sākuma atgādina iebiedēšanas taktiku, diemžēl cīņa ar parādniekiem atkal tiek atstāta pašplūsmā – ar to jātiek galā pašvaldībām un siltumpiegādes un ražošanas uzņēmumiem, kā nu kurš uzskata par iespējamu, pieņemamu un efektīvu. Aptauja liecina, ka 70 procentus ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju uztrauc augstie apkures tarifi. Diemžēl mierinājuma vārdus viņiem nedzirdēt – šoziem par siltumu maksāsim vēl vairāk.
Rīgas siltumapgādes uzņēmumam "Rīgas siltums" (RS) par 2010./2011. gada apkures sezonu kopumā samaksāti 95,5% rēķinu, norāda RS Informācijas daļas vadītāja Linda Rence.
Lielāko daļu jeb 70% Latvijas iedzīvotāju satrauc rudens un ziemas apkures sezonas augstie maksājumi, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" sadarbībā ar telekompāniju LNT septembra sākumā veiktais pētījums.
Vairākos tūkstošos namu apkures parādu dēļ par vienu līdz divām nedēļām varētu aizkavēties apkures sezonas sākums, tomēr bez siltuma neviena māja šosezon, visticamāk, nepaliks, otrdien LNT raidījumā "900 sekundes" pavēstīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Aino Salmiņš.
Latvijas iedzīvotāju parādi par pagājušajā apkures sezonā piegādāto siltumenerģiju līdz septembrim samazinājušies par 38,1%, salīdzinot ar maiju, un ir 24,75 miljoni latu, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš.
Šodien, 20.septembrī, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 907, kas nosaka minimālās prasības dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai.
Lauku pašvaldībās papildus apkures tarifu pieaugumam un hroniskajiem parādiem siltuma nodrošināšanas problēmas padziļinās arī gaidāmā simtlatnieku brīvlaišana. Izsīkstot bezdarbnieku valsts atbalsta programmai, vairs nebūs kas par brīvu zāģē un skalda malku pagastu katlumājām.
Kopējie parādi par apkuri Latvijā ir aptuveni par 25% lielāki nekā pērn un septembra sākumā veido aptuveni 25 miljonus latu, piektdien raksta laikraksts "Latvijas Avīze" (LA).