Centralizētā siltumapgāde Jelgavā tiks nodrošināta ar koksnes šķeldas dedzināšanu, kas pazemināšot siltuma cenu vismaz par desmito daļu.
Piektdien tika likts pamatakmens SIA Fortum Jelgava biomasas koģenerācijas stacijai. Tas bija simbolisks pasākums jau pēc īsto pamatu izbūvēšanas. Tajos tika ieguldīta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm par tagadējo cilvēku labajiem nodomiem un darbiem. Kā radīts (vai speciāli radīts) pasākumam bija gludi un svaigi betonēts laukumiņš, uz kura savus svinīgos pienākumus veica uzņēmuma, pilsētas un Latvijas valsts amatpersonas, kā arī Somijas vēstniece Latvijā Maria Sereniusa. Tas atgādināja, ka Jelgavas Fortum ir somu Fortum meitasuzņēmums.
Pietiekami tālu pavirzītie un arī piektdien svinīgajam pasākumam paralēli notiekošie būvdarbi liek nešaubīties, ka ne jau šoruden, bet līdz aiznākamajai apkures sezonai būve būs gatava. Tātad visai drīz radīsies iespēja pārliecināties, cik pamatotus solījumus par apkures izmaksu pazemināšanu piektdien deva Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa un Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Degvielas cenu un uz tām bāzēto dabasgāzes cenu pieaugums ir acīmredzams. Tas padara ticamu apgalvojumu, ka siltuma tarifus izdosies pazemināt par spīti tam, ka tarifos nāksies ielikt 70 miljonus eiro, kurus somi tagad iegulda jaunās koģenerācijas stacijas būvē. Latvijas valdība tiem pievienojusi vēl sešus miljonus eiro uz Eiropas Savienības palīdzības fondu rēķina. Ieguldījumu atdeve būs jāgūst, katru gadu pārdodot jelgavniekiem līdz 230 gigavatstundām siltumenerģijas (85% no Jelgavai vajadzīgās centralizētās siltumapgādes jaudas) un Latvenergo – līdz 110 gigavatstundām elektroenerģijas. Valstij piederošais Latvenergo atbilstoši valdības rīkojumam veiks Fortum Jelgava «garantētās jaudas maksājumu» – realizēs vēl vienu no veidiem, kā valsts uz elektroenerģijas patērētāju rēķina veicina pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunojamo kurināmo.
«Atjaunojamais kurināmais» un «atjaunojamie energoresursi» pasākuma laikā tika daudzināti ar tādu sparu, it kā pasākuma dalībnieki gatavotos pēc kapsulas iebetonēšanas doties šo kurināmo atjaunot – doties stādīt kokus, nevis piedalīties svētku maltītē, kā tas reāli notika.
Pēc Zemkopības ministrijas sniegtajiem datiem, patlaban dažādās projektēšanas un celtniecības stadijās skaitās 25 šķeldas dedzināšanai domāti objekti, kas palielināšot koksnes patēriņu dedzināšanai par vienu miljonu kubikmetru gadā. Tas uzklausās pieticīgi attiecībā pret 8,7 miljoniem kubikmetru kurināšanai un papīra ražošanai no Latvijas izvedamās koksnes (tātad nav ieskaitīta izvestā lietkoksne). No Latvijas kokiem iegūtās šķeldas dedzināšanai tepat Latvijā piemīt tā vienkāršā priekšrocība, ka šķelda nav jāved pāri Baltija jūrai un nav divas reizes jāpārkrauj attiecīgi Latvijas un Zviedrijas, Somijas vai Dānijas ostās. Uz šādu izmaksu rēķina Fortum Latvijā varētu par šķeldu maksāt vairāk nekā Fortum Skandināvijā un pārvirzīt koksnes plūsmas no Latvijas ostām uz Jelgavu. Bet ko tad skandināvi – vai aizvietos Latvijas šķeldu ar Krievijas gāzi, vai palielinās šķeldas iepirkuma cenu? Ko tad, ja jelgavniekiem tomēr nāksies finansiāli sacensties ar Skandināvijas pilsētu iedzīvotājiem par tiesībām dzīvot siltumā? Vai arī tad siltuma tarifi Jelgavā paliks 10% zem, nevis 100% virs tagadējā līmeņa? Vēl kādu laiku šo problēmu varētu risināt ar ierasto mežu ciršanas apjomu palielināšanas metodi, bet – cik ilgi?
Zemkopības ministrijas versija ir tāda, ka pieaugšot nevis izcirsto mežu platība, bet koksnes daudzums no katra izcirtuma, jo dedzināšanai tiks vākti krūmi, koku galotnes un celmi. Lai nu tā būtu, bet cik enerģijas – importētas enerģijas dīzeļdegvielas u.c. veidos – būs jāpatērē, piemēram, celmu izraušanai no zemes un sasmalcināšanai? Cik simti cilvēku ar to nodarbosies un tāpat būs jāuztur uz jelgavnieku komunālo maksājumu rēķina? No šīm pašām darbībām izriet bažas, ka oficiāli par mežu sauktajā teritorijā reāli desmit gadus (labi, lai tas būtu pārspīlējums) neaugs zāle un pārdesmit gadus – koki. Jau tagadējie izcirtumi skaitās mežu platība, uz ko tiek izdarītas atsauces, pamatojot Fortum un līdzīgu objektu celtniecību.
Pašu ievēlēto pilsētas pašvaldības vadītāju personā jelgavnieki ir izvēlējušies iesaistīties eksperimentā. Tiem, kuri par eksperimenta sekmēm sevišķi droši nejūtas, Neatkarīgā atstāsta sarunu ar Latvijas gāzes preses pārstāvi Vinsentu Makari. Šā uzņēmuma pārstāvji nebija aicināti uz pasākumu, kas būtu simboliska atvadu maltīte, kaut arī atvadas no gāzes lietošanas Jelgavas centralizētajai siltumapgādei gaidāmas pēc pusotra gada. V. Makaris tomēr solīja, ka Latvijas gāze uz Jelgavu ļaunu prātu neturēšot un spēš ot gāzes padevi atjaunot, ja pēc gāzes radīsies vajadzība un ja Fortum nebūs nojaucis savu gāzes kurtuvi.