Gan dabu, gan cilvēkus var vainot par to, ka izdevumi par centralizēto siltumapgādi šogad ir augstāki nekā tad, kad sākās iepriekšējā apkures sezona.
Pašlaik Latvijas iedzīvotāji saņem rēķinus par siltumapgādi oktobrī, kad sākās 2012./2013. gada apkures sezona. Rēķini liecina ne tikai par sildīšanos, bet arī par iesildīšanos daudz būtiskākam rēķinu pieaugumam turpmākajos mēnešos. Proti, turpmāk taču sekos mēneši ar daudz lielāku apkures dienu skaitu un zemāko gaisa temperatūru. Tādā gadījumā aizvien lielāku atšķirību starp tagadējiem un pērnajiem rēķiniem noteiks dabasgāzes cenu pieaugums, kas it kā tiek izskaitļots no naftas produktu cenām, bet tikpat lielā mērā velk uz augšu gan naftas produktu, gan koksnes (šķeldas) cenas.
Šajā reizē par apkures izdevumu pieauguma piemēru izmantoti 2011. un 2012. gada komunālo pakalpojumu rēķini vienam un tam pašam dzīvoklim Rīgā. Būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai apkopotu līdzīgas ziņas no citām Latvijas vietām.
Novembra rēķini uzrāda izmaksu pieaugumu par nepilnu mēnesi ilgušo apkuri oktobrī no 34,17 latiem pagājušajā gadā līdz 38,19 latiem šajā gadā. Tas atbilst +11,7% un procentu izteiksmē krietni atpaliek no gāzes cenas pieauguma par 25,8%.
Šie procenti atbilst cenas pieaugumam no 213 līdz 268 latiem par 1000 kubikmetriem gāzes, ko saņem tikai lielākie Latvijas gāzes klienti, tai skaitā Rīgas siltums. Citi rūpnieciskie patērētāji saņem gāzi par augstākām cenām pašreizējā intervālā no 268 līdz 331 latam apgriezti proporcionāli gāzes patēriņa apjomam.
Ik pa laikam uzvirmo šaubas, vai gāzes izmantošana centralizētai apkurei ir rūpnieciska gāzes patērēšana, bet jāpiekrīt arī tam, ka pārāk grūti būtu nodalīt siltuma patēriņu dzīvokļos un daudzos citos objektos, kas ar ražošanu tāpat maz saistīti (ja nesākam vārdu spēles, ka skolās ražo zinības, tiesās – taisnību utt.).
Vēl cita lieta, ka siltumu, kur vien iespējams, cenšas ražot koģenerācijas režīmā kopā ar elektrisko strāvu. Tā nu gan šķiet pavisam rūpnieciska nodarbošanās, kas palētina siltumu, bet toties izraisa aizdomas, ka siltuma saņēmēji zaudē visus ieguvumus no lētāka siltuma, pārmaksājot par mākslīgi sadārdzinātu elektrību.
Salīdzināmajā laika periodā valdība nav cēlusi to nodokļu likmes, kas tieši attiecas uz siltuma ražošanu. Pēdējo no šādiem sadārdzinājumiem veidoja akcīzes nodokļa uzlikšana gāzei 2011. gada jūlijā. Tur bija arī tāda viltība, ka akcīzes radītais gāzes sadārdzinājums tika uzskatīts par gāzes vērtības pieaugumu, kam – pašsaprotama lieta – jāuzliek vēl arī pievienotās vērtības nodoklis. Labā ziņa šeit tāda, ka pie šādiem nodokļiem un to aprēķināšanas kārtības siltuma patērētāji tika pieradināti jau pērn. No otras puses, nozīmīga daļa siltuma un pārējo komunālo pakalpojumu patērētāju ir pieradināti par pakalpojumiem nemaksāt, ko viņi, visticamāk, sekmīgi turpinās arī šajā apkures sezonā. Gan jau māju apsaimniekotāji izdomās veidus, kā pārlikt nemaksātāju parādus uz maksātājiem.
It kā pat nepalielinot nodokļu slogu, valsts tomēr ir pamanījusies iekasēt nodokļos vairāk. Rēķini liecina, ka apkures maksājumā pērn nodoklis veidojis 3,66 latus, bet šogad – jau 4,09 latus. Izskaidrosim to kā dabas dāvanu Valda Dombrovska valdībai. Proti, Centrālās statistikas pārvaldes datu bāze glabā meteorologu mērījumus un aprēķinus, atbilstoši kuriem vidējā gaisa temperatūra Rīgā (tieši Rīgā, nevis vidēji Latvijā) bijusi 7,8 grādi šoruden un 8,8 grādi pērn tajā pašā laikā. Ja pieņemam, ka saglabāta viena un tā pati pakalpojuma kvalitāte – temperatūra dzīvoklī, tad ir bijis lielāks siltuma patēriņš, par ko, loģiski, jāmaksā lielāki nodokļi.
***
Saules spīdēšanas stundas 135* 76**
Gaisa vidējā temperatūra oktobrī 8,8* 7,8**
Dabasgāzes cena latos par 1000 kubikmetriem 213* 268**
*2011
*2012
Avots: CSP, Latvijas Gāze