Apkure

«Viņi sabojāja māju, bet tagad lielās, ka ir uzlabojuši,» tā plaši izreklamētos siltumefektivitātes uzlabošanas darbus savā mājā Kārklu ielā 3 vērtē liepājnieks Nikolajs Matrosovs.

Siltuma rēķini nebūtu tik šokējoši augsti, ja Latvijā apkurei tiktu piemēroti zemāki nodokļi. Samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) par apkuri no 12% uz 5%, visiem Latvijas iedzīvotājiem kopā par siltumu būtu jāmaksā par 15 līdz 17 miljoniem latu gadā mazāk.

Rīgas dome atkārtoti vērsīsies Saeimā, aicinot lemt par PVN likmes samazināšanu apkurei, norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Saņemot rēķinus un ieraugot maksu par decembrī piegādāto siltumu, šķiet, reti kurš daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs Latvijā aiz laimes iemurrāsies.

Akciju sabiedrība „Rīgas siltums” no šā gada 1. janvāra norēķiniem par piegādāto siltumenerģiju piemēros cenu 44,77 Ls/MWh (bez PVN), kas ir par 1,5 % mazāka kā decembrī.

Granulas un briketes ir ekonomisks kurināmais. Piemēram, kokskaidu granulas ir viens no lētākajiem un ekoloģiski tīriem kurināmā veidiem, jo tās izgatavotas no simtprocentīgi dabiskām izejvielām.

Rīgas pievienošanās Pilsētas mēru paktam rīdziniekiem ir nodrošinājusi modernāku centrālo siltumapgādi, vidi mazāk piesārņojošu sabiedrisko transportu un Briseles atzinību.

Katra no pēdējo gadu apkures sezonām sākas ar diemžēl ierastu problēmu – ir ēkas, kuru iedzīvotājiem jādzīvo bez apkures. Arī tad, ja viņi ir norēķinājušies par siltumenerģiju.

Dabasgāzes un citu kurināmā veidu sadārdzināšanās un apkures parādu summas pieaugums nav izjaucis apkures sezonas sākumu Latvijas lielākajās pilsētās.

Gan dabu, gan cilvēkus var vainot par to, ka izdevumi par centralizēto siltumapgādi šogad ir augstāki nekā tad, kad sākās iepriekšējā apkures sezona.

Trīs ceturtdaļas (75%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka šajā apkures sezonā viņu ģimene spēs samaksāt rēķinus par apkuri (39% - noteikti jā; 36% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS pētījums.

Valsts prezidents Andris Bērziņš un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) patlaban noraida ideju samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi apkurei līdz 5%.

Bez apkures Rīgā joprojām ir vairāku namu apsaimniekošanas uzņēmuma "LAF nami" apsaimniekoto māju iemītnieki, jo uzņēmums nav samaksājis AS "Rīgas siltums" un nav arī spējis sarunu ceļā vienoties par parāda samaksu pa daļām.

Apkures rēķinus ar bažām gaida gan Latvijas, gan Lietuvas, gan Igaunijas mājsaimniecības – bargas ziemas gadījumā šī apkures sezona varētu būt dārgākā Baltijas valstu vēsturē.

Kaut arī Rīgā iedzīvotāji esot krietni samazinājuši parādus par siltumu, akciju sabiedrības Rīgas siltums (RS) valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis prognozē, ka šajā apkures sezonā rīdziniekiem būs grūtāk norēķināties par apkuri.

Patlaban apkurei Rīgā, līdzīgi kā pērn, pieslēdzies neliels klientu skaits - kopumā vairāk nekā 547 jeb 7,4% namu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja AS "Rīgas siltums" Informācijas daļas vadītāja Jana Roze.

Apstiprinot SIA "LIEPĀJAS ENERĢIJA" koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas tarifus, kā arī siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus, regulators noteica ievērojami lielāku samazinājumu, kā sākotnēji bija plānojis komersants. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes lēmums paredz, ka gala tarifs pie pašreizējās gāzes cenas samazināsies par 13%.

Latvijā vairāk nekā 20 miljonu latu lielie apkures parādi netiek samaksāti gadu no gada, un pašlaik nav izdomāts efektīvākais veids, kā tos varētu atgūt.

Parādi par siltumu Latvijā sasnieguši apmēram 24 miljonus latu – gandrīz tikpat cik pērn. Arī šajā apkures sezonā visātrākais un vienkāršākais veids, kā cīnīties ar nemaksātājiem, būs apkures nepieslēgšana vai ilgstoša saldēšana. Apsaimniekotāji, protams, ar viņiem tiesājas, bet vienlaikus atzīst, ka tā ir gara un nereti neefektīva procedūra.

Kurināšanu ar granulām Eiropā veic jau vairāk nekā 30 gadu. Pēdējo desmit gadu laikā granulu kurināmā pielietošana apkures vajadzībām strauji palielinājusies arī visā pasaulē.