«Tas nu ir par šerpu! Un es dzīvoju nevis privātmājā, bet parastā dzīvoklī,» savu rēķinu par apkuri vērtē Saeimas deputāts un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.
Patlaban, piemēram, galvaspilsētas iedzīvotāji uzņēmumam Rīgas siltums par apkuri ir parādā rekordlielu summu – 26 miljonus latu, no kuras daļa līdz mēneša beigām tiks samaksāta, saņemot rēķinus. Tomēr ne pašvaldībās, ne siltumuzņēmumos nelolo cerības, ka valstī krīze ir beigusies un iedzīvotāji naski samaksās ne tikai ikmēneša maksājumus, bet arī iekrātos parādus. Pašvaldības, protams, palīdz tiem, kuriem klājas pavisam bēdīgi, bet apsaimniekotāji ir sākuši tiesu darbus par parādu piedziņu, jo vairs nespēj maksāt iedzīvotāju vietā.
Bombardēs Saeimu
Pagaidām dati vēl nav apkopoti, bet jau izskanējusi informācija, ka Latvijā apkures rēķini par decembri ir par 60–70 procentiem lielāki nekā par 2011. gada decembri. «Tas, kas pašlaik notiek ar apkures rēķiniem, ir nonsenss. Būtu loģiski jautājumu par samazināto pievienotās vērtības nodokli aktualizēt, un mēs to varētu darīt. Vai būs pozitīvs rezultāts? Esmu skeptisks. Valdošā koalīcija ir pierādījusi, ka šis jautājums to neinteresē,» atzīst zaļzemnieku līderis Augusts Brigmanis. Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs vakar pavēstīja, ka dome atkārtoti vērsīsies Saeimā, aicinot lemt par PVN likmes samazināšanu apkurei.
«Esmu ar abām rokām par,» šādu iniciatīvu atbalsta arī S. Dolgopolovs. Viņš koalīcijai velta neglaimojošus vārdus: «Kad uzlika PVN apkurei, mēģināja panākt, ka valsts vārās no attiecīgās komercdarbības. No mazāka PVN necieš ne siltumpiegādātājs, ne siltuma patērētājs. Cieš valsts budžets. Tad vajadzētu pakonsolidēt valsts budžetu! PVN samazināšana ir viens no risinājumiem, jo parāda apjoms ir liels un pašvaldībām palīdzība būs jāsniedz. Ja nevar siltināt ēkas tādā apjomā un nevar ietekmēt gāzes cenu, tad šis ir viens no mēģinājumiem daļēji atrisināt problēmu.» Deputāts uzskata, ka ir vietā un laikā vēlreiz aktualizēt jautājumu par pazeminātu PVN likmi siltumenerģijai.
Bez žēlastības
SIA Jēkabpils siltums kopš pagājušā gada vasaras ir kļuvis daudz bargāks pret parādniekiem. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko stāsta, ka Jēkabpilī rēķina pieaugums ir 14–15 procentu un iedzīvotājiem ir grūti samaksāt kārtējos maksājumus. Viņš norāda, ka, salīdzinot ar apkures maksas kāpumu Rīgā, varētu šķist, ka jēkabpilieši dzīvo zaļi, tomēr «rēķins ir panesams tikai tiem, kuri spēj to apmaksāt». A. Karpenko saka: «Stiepām parādu nastu, kamēr varējām, bet vairs nevaram sociālo funkciju pildīt. Pagājušajā vasarā sākām cīnīties bargāk. Devām divas nedēļas, lai nomaksātu parādu, pēc tam – lai apsaimniekotājs sniedz tiesā.» Tiesā iesniegto prasību skaits pret parādniekiem esot liels. Parāda apmērs pērn bija apmēram 200 000 latu, bet parādnieki pat pēc brīdinājuma saņemšanas nomaksājuši tikai desmit procentus no kopējās summas. Tas nozīmē, ka viņiem vienkārši nav naudas, un diezin vai var sacīt, ka Jēkabpili krīze ir pametusi, uzskata A. Karpenko.
Uz augšu, uz leju, bet parāds paliek
2012. gada vasarā A. Karpenko informēja, ka parāds katru gadu turpina pieaugt par aptuveni 250 000 latu un tādējādi ik gadu netiek samaksāti aptuveni desmit procenti no uzņēmuma apgrozījuma. Rēzeknē savukārt priecājas, ka iedzīvotāji, lai arī nemaksā ilgākā laikā uzkrāto apkures parādu, vismaz ir spējīgi norēķināties par pašlaik piegādāto siltumu un gada laikā parāda summa neesot palielinājusies.
Pašvaldības akciju sabiedrība Daugavpils siltumtīkli prognozē, ka, ņemot vērā aizvadīto apkures sezonu statistikas datus, kā arī kurināmā cenu kāpumu un ekonomiskās situācijas neuzlabošanos reģionā, arī šogad siltumenerģijas patērētāju kopējais parāds uzņēmumam varētu palielināties vismaz par 120 000 līdz 150 000 latu. Apkopotā statistika liecina, ka 2011. gada 1. maijā siltumenerģijas patērētāju parāds uzņēmumam bija 2 826 728 lati. Līdz nākamās apkures sezonas sākumam – 2011. gada 1. novembrim – fiziskās un juridiskās personas parādu bija samazinājušas līdz 1 914 922 latiem. Bet jau 2011./2012. gada apkures sezonas laikā patērētāji parāda apmēru atkal palielināja – šoreiz līdz 2 948 039 latiem. Beidzoties aukstajam laikam, viņi parādu sarucināja par nepilniem 900 000 latu. Apmēram tādas maksājumu šūpoles piedzīvo arī citi siltumuzņēmumi.
Pabalsta ar pabalstiem
Varētu uzskatīt, ka ieguvēji ir tie iedzīvotāji, kuri ietilpst kādā no kategorijām, kurām ar valsts vai pašvaldību normatīvo aktu svētību pienākas sociālie pabalsti. Viens no tiem ir dzīvokļa pabalsts. Piemēram, Jēkabpilī 2009. gadā dzīvokļa pabalsts tika izmaksāts 171 489 latu apmērā, bet 2012. gadā – jau 184 389 latu apmērā, un to pērn saņēma 787 ģimenes jeb 1669 personas. Pašvaldībā neprognozē, ka maznodrošināto iedzīvotāju skaits saruks.
Rēzeknē pirmdien sāka izmaksāt pabalstu siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai par 2013. gadu tiem pilsētas pensionāriem un invalīdiem, kuru dzīvesvieta deklarēta dzīvokļos ar centrālo apkuri. Pabalsts tiks piešķirts tiem pensionāriem un invalīdiem, kuru vidējie ienākumi par pēdējiem trim mēnešiem ir līdz 180 latiem mēnesī vienai personai.
Jāteic, ka tad, kad valstij šķiet, ka sociālās palīdzības saņēmēju kļūst par daudz, tiek izmainīti arī likumi un noteikumi, lai viņu skaitu regulētu. Tāpēc ne vienmēr oficiālā statistika par to, ka pabalstu saņēmēju skaits samazinās, apstiprina reālo situāciju. Skatoties tikai uz skaitļiem, varētu šķist, ka Rīgā situācija ir cerīgāka. Dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits un dzīvokļa pabalstam izlietotais finansējums 2012. gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, ir samazinājies par trim procentiem! Naudas izteiksmē 2012. gada novembrī tie bija 9 443 266 lati. Kad aizvadītā gada vasarā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, trūcīgo skaits galvaspilsētā krasi samazinājās. Bet tikai tāpēc, ka vairs nedrīkstēja par trūcīgu atzīt personu (ģimeni), ja tai piederēja kustamais un nekustamais īpašums, kurā nedzīvo. Tāpēc Rīgā pašvaldība noteica atjaunot iepriekšējo normatīvo aktu regulējumu, personu (ģimeni) atzīstot par trūcīgu, ja tai pieder kustamais un nekustamais īpašums.
Pašvaldības savukārt savus saistošos noteikumus var papildināt, sociālās palīdzības saņēmēju loku paplašinot. Bet arī to iespējas nav neierobežotas, jo Latvijas pašvaldībās dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits būtiski nesamazinās. Piemēram, tas pieaudzis no 108 690 personām 2008. gadā līdz 209 239 personām 2010. gadā.
Pagaidām notiek tā, ka no pašvaldību budžeta iedzīvotājiem piešķir pabalstus, lai varētu apmaksāt apkures izdevumus, bet siltumenerģijas izmaksas sadārdzinās, un, dod naudas, cik gribi, visa izkūp skurstenī.