Taisnības labad jāteic, ka dvieļu žāvētāji ir tikai viens no šīs kaujas mērķiem. Pretenzijas kopumā ir par ūdens cirkulācijas aprēķināšanas metodiku. Tāpēc tiesā un arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vērsies rīdzinieks Leonards Barkāns.
Savukārt dobelniece Lorita Miķelsone ir aiztiesājusies līdz Augstākajai tiesai. Arī viņa uzskata – ja apsaimniekotājs prasa maksāt par dvieļu žāvētājos saņemto patērēto karstā ūdens sistēmas siltumu, tad būtu bijis jauki šo pakalpojumu saņemt. Taču viņas dzīvoklī celtnieki esot aizmirsuši saurbt caurumus, lai vannasistabā dvieļu žāvētājā ūdens vispār cirkulētu. Dvieļu žāvētājs kā bijis, tā palicis aukstāks par miroņa vaigu, līdz remonta laikā kļūme uzieta.
Latvijā, pētot karstā ūdens cirkulāciju, var izmežģīt smadzenes. Šis maksājums ir dēvēts gan kā maksa par dvieļu žāvētāju, gan kā maksājums par vannasistabas apkuri, gan kā karstā ūdens cirkulācija. Savulaik namu pārvaldes uzrādīja, ka tas ir maksājums uz vienu dzīvokli vai, vēl interesantāk, par vienu gabalu. Tagad Rīgā pašvaldības apsaimniekotajās ēkās karstā ūdens cirkulācija noteikta 0,1 megavatstunda (MWh) mēnesī vienam dzīvoklim gan ziemā, gan vasarā. SIA Rīgas namu pārvaldnieks klienti par to maksā fiksētu maksu mēnesī – 5,08 latus (ar pievienotās vērtības nodokli). Kādreiz likme par karstā ūdens cirkulāciju daudzdzīvokļu ēkās arī bija fiksēta – 1,70 latu mēnesī vienam īpašumam.
Daudzi dzīvokļu īpašnieki čūsku vannasistabā ir nozāģējuši, ieklājuši, piemēram, silto grīdu un uzskata, ka par ūdens cirkulāciju nav jāmaksā.
Nekā nebija! Par karstā ūdens cirkulāciju ir jāmaksā visiem, jo ūdens ar sūkņa palīdzību cirkulē nepārtraukti, lai, atverot krānu, dzīvoklī uzreiz varētu saņemt karstu ūdeni. Sūknis ūdeni dzenā ziemā un vasarā, un arī tad, ja cilvēks nedzīvo savā īpašumā. Cirkulācijas laikā rodas siltuma zudumi, par kuriem mēs maksājam, skaidro Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova. Mājā saņemto siltuma daudzumu fiksē skaitītājs siltummezglā. Ēkā to sadala apkurei, karstā ūdens uzsildīšanai un nepārtrauktai karstā ūdens piegādei dzīvokļiem. Plūstot šurpu turpu pa cauruļvadu sistēmu mājā, karstais ūdens zaudē daļu no sava sākotnējā siltuma. Lai ūdens vienmēr būtu karsts, tas ir pastāvīgi jāuzsilda.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciāliste Ingrīda Mutjanko pieļauj – ja rēķinā norādītu siltuma zudumu stāvvados, iespējams, cilvēki to saprastu labāk nekā maksu par cirkulāciju.
L. Barkāns šos un vēl citus argumentus ir izurbis līdz kaulam, bet viņam ir savs viedoklis. Būtiskākās iebildes viņam ir pret karstā ūdens aprēķinu metodiku. «Vai ir atsevišķas caurules karstajam ūdenim un cirkulācijai? Kā to cirkulāciju izmēra? Un kurā kontā tiek ieskaitīti pieci lati, kurus iekasē no katra dzīvokļa? Ar Rīgas siltumu norēķinās par siltumu, bet ar ko norēķinās par cirkulāciju? Un kāpēc gan ziemā, gan vasarā ir tieši šāds aprēķins?» vaicā rīdzinieks. L. Barkāns norāda, ka apsaimniekotājam ir tiesības noteikt gan zemāku, gan augstāku rādījumu par 0,1 MWh, bet to taču pašvaldības apsaimniekotajās mājās nedarot. Urķīgais kungs piebilst, ka sūkņa patērētā elektroenerģija esot daudz mazāka, nekā tiek aprēķināts iedzīvotājiem. Viņš apgalvo – viņa mājā sūkņa apēstā elektroenerģija ir tikai 3,60 latu mēnesī, bet no katra dzīvokļa vien iekasē 5,08 latus. Ja mājā ir 60 dzīvokļu, tad, pēc Rīgas pašvaldības aprēķina, ir patērētas 6 MWh, kas naudas izteiksmē ir 270 latu vienai mājai. «Nu, nesanāk tik daudz!» pukojas L. Barkāns. Viņš uzstāj, ka ūdens cirkulācija nekā netiek uzskaitīta, tāpēc to precīzi nevar pārbaudīt. T. Žabova nopūšas – cik neesot diskutēts, zinātnieki rēķinājuši un pierādījuši, ka aprēķins megavatstundās esot labākais risinājums.
«Šo lietu var izšķirt tikai tiesa,» piebilst T. Žabova.
***
PAR ŪDENS CIRKULĀCIJU
Kļūdaini ir pieņemt, ka siltuma patēriņš cirkulācijai ir saistīts tikai ar dvieļu žāvētājiem. Saistība ir tikai tā, ka dvieļu žāvētāji lielākoties mēdz būt iekļauti vannasistabas stāvvados. Taču cirkulācijas kontūrā ir arī virtuves bloka un papildu bloka stāvvadi.
Karstā ūdens cirkulācijas maksa ir maksa par siltumenerģijas patēriņu, ēkas karstā ūdens apgādes sistēmā karstajam ūdenim cirkulējot stāvvados, siltummezglā, pagrabā un bēniņu cauruļvados un dvieļu žāvētājos.
Siltuma patēriņu cirkulācijai ir racionāli pieņemt kā stacionāru (nemainīgu) lielumu, ko apmaksā no dzīvokļu īpašumu (dzīvokļi un izmantojamās neapdzīvojamās telpas – darbnīcas, frizētavas, kafejnīcas utt.) skaita. Rīgas pašvaldība šo lielumu ir noteikusi 0,1 MWh mēnesī vienam īpašumam.
Siltuma patēriņu cirkulācijai dzīvokļa īpašnieks apmaksā arī tad, ja konkrētais dzīvoklis ir atslēgts no centralizētās karstā ūdens sistēmas vai arī dzīvoklis norēķina periodā ir tukšs un karstais ūdens tajā netiek patērēts. Cirkulācija tiek nodrošināta mājai kā apkures, tā arī vasaras sezonā – pārtraukumu te nav.
Ja tā lemj dzīvokļu īpašnieku kopība, cirkulāciju var atsevišķi aprēķinā neizdalīt, taču maksājumi dzīvoklim no tā mazāki nekļūst, jo tad vairāk būs jāmaksā gan par karsto ūdeni, gan apkuri. Tas attiecas arī uz praksi cirkulāciju apkures sezonā neizdalīt kā atsevišķu maksu.
Cirkulācijas nodrošināšana ir mājas kopīpašuma daļas uzturēšana, kas vienādā mērā attiecas uz visiem dzīvokļa īpašumiem, un ir taisnīgāk to ņemt vērā, nevis no tās atbrīvot tukšo dzīvokļu īpašniekus un maksāt viņu vietā.
Avots: Metodes siltumenerģijas patēriņa regulēšanai un maksas aprēķiniem centralizētai siltumapgādei pieslēgtiem daudzdzīvokļu dzīvojamiem namiem