Lai samaksātu milzīgos apkures rēķinus, cilvēki ņem ātros kredītus
Ātro kredītu devējiem nav jātausta radiatori, lai uzzinātu, ka sākusies apkures sezona, un nav arī jālasa avīzes, lai uzzinātu par apkures tarifu pieaugumu – par to uzreiz liecina palielināts pieprasījums pēc ātrajiem aizņēmumiem.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pamanījis, ka ātro kredītu nozarē veidojas burbuļa riski, taču rosināt likuma izmaiņas, lai samazinātu nodokļu slogu komunālo maksājumu jomā un tādējādi mazinātu patērētāju vajadzību pēc šādiem kredītiem, negrasās.
Brīdina par burbuli
Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aplēsēm, viena no straujāk augošajām patēriņa kredītu jomām Latvijā ir tā sauktie ātrie kredīti, kurus ar telefona īsziņas vai interneta starpniecību patērētāji ņem īstermiņa finanšu grūtību risināšanai. 2011. gadā izsniegti aptuveni 1,5 miljoni ātro kredītu, tas ir piecas reizes vairāk nekā 2010. gadā.
«Līdz 2008. gada krīzei mūsu valsts piedzīvoja nekustamā īpašuma burbuli, ko balstīja lētu hipotekāro kredītu viegla pieejamība. Šā perioda sekas mēs visi labi zinām, un liela daļa tās ir izjutusi arī uz savas ādas. Situācija ātro kredītu nozarē veidojas satraucoša, un ir redzami jauna sociālekonomiska burbuļa riski. Aizņemšanās bez nopietnas maksātspējas izvērtēšanas un jaunu kredītu ņemšana veco dzēšanai noved cilvēkus parādu slazdā, no kura izrauties ir ļoti grūti. Nozares spēlētāju īstenotā komercprakse liek nekavējoties meklēt risinājumus, jo pašlaik tiek noteiktas nesamērīgas procentu likmes (no 170% līdz pat 360% gadā, izņemot pirmo kredītu), neizprotamas pakalpojumu maksas, norādīja ekonomikas ministrs D. Pavļuts.
Aizņemas, lai izdzīvotu
Aptuveni 24,6% kredītņēmēju ātro aizdevumu izmanto, lai spētu izdzīvot līdz nākamajai algai, pērn tādu bija 15%, liecina portāla gudriem.lv pētījums. Tikai 28% ātro kredītu izmanto, lai iegādātos dārgākas preces vai dotos ceļojumā.
«Lai kā negribētos atzīt, tomēr daļai cilvēku tā dažkārt ir iespēja izdzīvot līdz algas dienai. Tā ir valsts ekonomiskā un sociālā situācija, kas cilvēkus novedusi šādā stāvoklī, kad jāaizņemas – ne tikai mājai vai automašīnai, bet arī normālai vidusmēra dzīvei un diemžēl pat izdzīvošanai. Varbūt dažkārt tiešām būtu pareizāk neaizņemties, bet doties meklēt palīdzību uz sociālajiem dienestiem,» atzina SIA Ferratum Latvia valdes loceklis Dmitrijs Horoņko.
Ierobežos sodu lielumu
Koalīciju veidojošo partiju pārstāvji vakar iesniedza Saeimā izskatīšanai izstrādātos grozījumus Civillikumā, kuros paredzēts noteikt darījumu, tostarp tā dēvēto ātro kredītu, sankciju ierobežojumus, turpmāk liedzot kredītu izsniedzējiem pieprasīt no klientiem nesamērīgi lielas parāda atmaksas summas.
Grozījumu projektā noteikts, ka līgumsodam jābūt vienreizējam maksājumam, to nedrīkst noteikt vairākkārtēju vai procentuāli pieaugošu maksājumu veidā, tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Tāpat deputāti likumā paredzējuši noteikt par prettiesiskiem nesamērīgus un godīgai darījumu praksei neatbilstošus procentus.
«Priekšlikums stingrāk uzraudzīt ātro kredītu nozari un nodrošināt efektīvāku patērētāju tiesību aizsardzību nav vērsts pret šādu pakalpojumu pieejamību patērētājiem vispār. Mērķis ir izveidot stingrāku regulējumu un šī tirgus segmenta uzraudzību, kas veicinātu atbildīgāku un ilgtspējīgāku aizņemšanos, lai iedzīvotāji par 100 latu vai 200 latu kredītu nenonāktu nekontrolējamā parāda pieauguma slazdā,» skaidroja D. Pavļuts.
Tomēr samazināt nodokļu slogu, piemēram, PVN apkurei, kas ļautu ietaupīt 15 līdz 17 miljonus latu iedzīvotāju maciņos, EM negrasās rosināt.
«EM ir mērķtiecīgi īstenojusi un atbalstījusi pasākumus, kas samazina un arī nākotnē rada iespēju samazināt izdevumus, ko tērējam par siltumu, – īstenotas atbalsta programmas siltumtrašu modernizācijai, biomasas plašākai izmantošanai apkurē, kā arī daudzdzīvokļu ēku siltināšanai visā Latvijā. Patlaban redzam, ka tās pašvaldības un uzņēmumi, kuri efektivitātes pasākumos ir paveikuši mazāk, no pasaules energoresursu cenu kāpuma ir mazāk pasargātas,» sacīja D. Pavļuts.