Ušakovs: Ļausim iedzīvotājiem par dārgo apkuri maksāt vasarā

 
©F64 Photo Agency

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

– Saeima noraidīja idejas par samazinātu PVN apkurei. Ko šādā situācija var darīt iedzīvotāju labā? Rēķinu nomaksa ir pieaugoša problēma gan Rīgā, gan citās pilsētās.

– Rēķini par janvāri būs vēl lielāki nekā rēķini par decembri, jo janvārī bija lielāks auksto dienu skaits. Ja ņemam laika prognozi par februāri, tad februāra rēķini nekļūs īpaši mazāki. Ko darīt? Protams, vajag siltināt mājas, par to nevienam nav ko strīdēties. Bet māju siltināšana aizņems vēl gadus 15. Vismaz. Tas ir ilgs process, par kuru ir jāmaksā, starp citu, pašiem iedzīvotājiem. Bet rēķini ir jāapmaksā jau tagad. Un jāmeklē operatīvi risinājumi.

Pirmkārt, ir jāsamazina PVN likme siltumam no 12% līdz 5% un jāatceļ akcīzes nodoklis gāzei. Šie lēmumi ir jāpieņem valdībai un Saeimai.

Otrkārt, valdībai nepieciešams atsākt līdzfinansēt komunālos pabalstus. Grūti saprast valdības loģiku, tieši šogad no 1. janvāra atceļot savu līdzfinansējumu un visu slogu pārliekot uz pašvaldību pleciem. Šī bija pilnīgi amorāla rīcība no Vienotības puses – zinot, cik dārga ir Krievijas gāze un cik augsti būs apkures tarifi, atteikties maksāt savu daļu par komunālajiem pabalstiem trūcīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Bet mēs Rīgā, gribētu uzsvērt, neskatoties uz šo cūcību no valdības puses, turpināsim pilnā mērā izmaksāt komunālos pabalstus, kaut gan slogs Rīgas budžetam no tā vairāk nekā divkāršosies.

Plus Rīgas namu pārvaldnieks piedāvās saviem klientiem iespēju apmaksāt ziemas rēķinus pa daļām, pārnesot daļu no sloga uz vasaras mēnešiem.

– Tas ir līdzīgi Latvenergo izlīdzinātajam maksājumam.

– Tieši tā.

– Zināmā mērā Rīgas namu pārvaldnieks kreditēs tos klientus, kas izvēlēsies šādi dalīt maksājumu.

– Tā īsti nav kreditēšana, bet gan atšķirīga maksājumu grafika piedāvājums. Tiem, kas izvēlēsies šādu maksājumu sistēmu, būs jāparaksta attiecīgs līgums un jāveic norēķini atbilstoši jaunajam grafikam. Tas ļaus legalizēt situāciju, kad daudzi nevar nomaksāt visus rēķinus ziemā laikā un tad maksā parādus pavasarī un vasarā. Ja tu zini, ka ziemā tev būs grūti nomaksāt rēķinus, tad izvēlies sadalīt maksājumus jau tagad un vienojies par sev izdevīgāko maksājumu grafiku. Plus tev nebūs jāmaksā soda nauda.

Rīgas namu pārvaldniekam šāda pāreja ļaus labāk prognozēt naudas plūsmu, nevis rēķināt un iekasēt soda naudas.

Nākamais pēc svarīguma ir daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanas darbi. Tikai šeit nevar veidot kampaņas, izkliedzot aplamus lozungus. Esam reālisti. Lai veiktu siltināšanu visos Rīgas dzīvojamos namos, būs nepieciešami vismaz 15 gadi. Jā! Liepāja un Valmiera ir veiksmes stāsti, bet šīs pilsētas siltināšanas programmu uzsāka pirms 8 gadiem. Tur siltināšanas programmas aizsākās treknajos gados, kad nauda bija gan valstij, gan pašvaldībām, kad iedzīvotājiem bija vairāk naudas un nebija tik piesardzīgas attieksmes pret kredītiem. Tolaik Rīgā nevienai no partijām, kas bija pie varas, tik sīki projekti nelikās interesanti. Neviens ar to nenodarbojās. Mēs sākām siltināšanas programmu 2010. gadā – krīzes trakākajā laikā. Darām to laikā, kad cilvēki baidās un nevēlas ņemt kredītus, kad daudzi netic siltināšanas efektivitātei un daudzi, īpaši pensionāri, neredz jēgu veikt tēriņus pasākumam, kas atmaksāsies 15 gadu laikā. Turklāt lēmums ir jāpieņem nevis īrniekiem, bet gan tikai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem. Lēmumu var pieņemt sapulce, kas pārstāv īpašnieku vairākumu, bet to panākt ir ļoti grūti. Tas ir pietiekami ilgs process.

Nosiltinot visas Rīgas daudzdzīvokļu mājas par pašreizējām cenām, vajadzētu aptuveni 900 miljonus latu. Lielākajai daļai Rīgas mājsaimniecību tādas naudas nav, un valdība tik lielu naudu Rīgai nedos. Tāpēc vainot mūs par siltināšanas kavēšanu ir tīrākais populisms, turklāt uz meliem balstīts populisms. Piemēram, Ēlertes kundze vēl pirms pieciem mēnešiem vārdu «siltināšana» savās publiskajās runās nelietoja vai varbūt lietoja aukstā kara kontekstā. Tagad viņa to ir uzzinājusi un pamanījusi šīs problēmas nopietnību. Tas vien jau ir apsveicami. Tas pats attiecas uz Rīgas domes opozīciju, kura 4 gadus nevienu reizi nepieminēja siltināšanu kā prioritāru jautājumu.

Opozīcija piedāvā gada laikā veikt energoauditu visām Rīgas mājām. Lieliska ideja! Tikai energoauditu rezultāti ir derīgi trīs, maksimāli – 5 gadus. Pēc 5 gadiem lielākajai daļai māju energoauditu vajadzēs atkārtot, jo tas būs novecojis. Tie, kas šādas idejas izvirza, nezina vai apzināti ignorē to, ka siltināšana ir daudzus gadus ilgs process.

Pašreiz valdībai ir jāsaprot, ka iedzīvotāji ir jāatbalsta tiešā veidā un to var paveikt ar nodokļu un pabalstu politiku.

– Siltināšanas rezultāti nav viennozīmīgi. Mājām, kuru iedzīvotāji jau ir veikuši logu siltināšanu paši, bet logi rada 30% no visa siltuma zuduma, ārsienu siltināšanas efekts nav tik iespaidīgs, kā tas tiek solīts. Rēķinos ietaupījums ir minimāls vai ietaupījuma vispār nav, bet papildus jāveic kredīta atmaksa un procentu maksājumi.

– Neticību siltināšanas efektivitātei es jau nosaucu kā svarīgu problēmu. Papildus ir jāņem vērā arī tas, ka būvnieki nav ideāli. Dažreiz pēc renovācijas ēkā izveidojas siltumnīca – nav gaisa apmaiņas un uzkrājas mitrums.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"