Latvijas realitāte: Pensija ir 200 latu, bet 232 lati jāatdod par dzīvokli
Tūkstoš cilvēku vakar pie Ministru kabineta pieprasīja samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) apkurei. Cilvēki mītiņā stāvēja ar plakātiem un slotām, skanēja bungu rīboņa, svilpes un skaļi saukļi. Valdība par PVN samazināšanu lems ceturtdien, bet atbildīgās ministrijas jau tagad pauž nostāju, ka neko mainīt nevajag.
«Mana pensija ir 200 latu, bet 232 lati jāatdod par dzīvokli,» rēķina kāda protestēt atnākusi kundze. «Šodien vēl mazbērniņam paliek četri gadi, un bērniem arī jāpalīdz! Un tad brīnās, ka cilvēkiem krājas nenomaksāti parādi.» Cita protestētāja bēdājas, ka jāmaksā gan pārvaldniekam, gan par apkuri: «Man neiznāk ne zālēm, ne ēšanai. Pat ledusskapis ir izslēgts! Cik es varu bērniem prasīt? Viņiem arī nav.» Protesta dalībnieks Valdis mītiņa noslēgumā nes arodbiedrības sagādāto plakātu: «Piedalos, jo ir grūti. Alga maza, bet maksājumi par dzīvokli ir pārāk lieli. Kāds būs valdības sēdes noslēgums, nezinu, bet, ja nekas nemainīsies, turpināsim protestēt.»
Kā aplēsusi Latvijas Pašvaldību savienība, iedzīvotāju parāds par apkuri pagājušā gada janvārī bija 31,75 miljoni latu, šā gada janvārī tas sasniedzis jau 39,67 miljonus latu. No šīs summas 23,25 miljonus parādā ir pilsētnieki, bet 16,42 miljonus – laucinieki.
Arodbiedrība LABA protesta akciju pie valdības ēkas rīkoja, jo Ministru kabinets 14. februārī skatīs ieteikumus grozīt likumu Par pievienotās vērtības nodokli, paredzot samazināt PVN siltumenerģijai no 12 līdz 5 procentiem. Arodbiedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Vladislavs Bartaševičs atzīst, ka pašlaik valsts nav tik bagāta kā 2009. gadā, kad PVN likme siltumenerģijai bija 5 procenti, bet pensionāriem arī pāris latu ietaupījums būtu liels atbalsts. «Diemžēl neviens no valdības pārstāvjiem neiznāca aprunāties,» konstatēja V. Bartaševičs.
Vienīgais, kas devās protestētāju pūlī, bija Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP). Ja būtu aicināts, kāptu arī uz podesta. Viņš uzskata, ka PVN samazināšana no 12 līdz 5 procentiem neko nemainīs siltuma patērētājiem. Ja iedzīvotājs par siltumu maksā 112 latu, bet pēc likmes samazināšanas maksātu 105 latus, pēc V. Ķirša domām, tā nebūtu būtiska atšķirība. Tā kā siltuma enerģijas cenas, visticamāk, tikai augs, būtisku ietaupījumu spētu dot tikai māju siltināšana, kas ļautu šos izdevumus samazināt uz pusi, skaidro parlamentārais sekretārs.
Arī Finanšu ministrija PVN samazināšanu apkurei neatbalsta. Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis paskaidro: «Uzskatām, ka samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids. (..) Šobrīd jāvirza tādi pasākumi, kas nodrošina nodokļu sloga pārdali no tiešajiem nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem (tajā skaitā PVN).