Zelta apkure: šoks iedzīvotāju naudas makos
Saņemot rēķinus un ieraugot maksu par decembrī piegādāto siltumu, šķiet, reti kurš daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs Latvijā aiz laimes iemurrāsies.
Tie, kuriem apsaimniekotājs rēķinus vēl nav piegādājis, jau ir sagatavoti ne tikai šokējošām emocijām, bet arī krīzei savos naudas makos. Maksa par siltumenerģiju būšot par 60–70 procentiem augstāka, salīdzinot ar 2011. gada decembri.
Rēzeknē apkures maksa pērnā gada decembrī bijusi no 1,10 līdz 2,95 latiem par kvadrātmetru. Vidējā apkures maksa pilsētā bijusi 1,87 lati par kvadrātmetru (ar pievienotās vērtības nodokli). Uzņēmumā Rīgas siltums (RS) informē, ka 2012. gada decembrī rīdzinieki patērējuši par vidēji 34 procentiem vairāk siltumenerģijas nekā 2011. gada decembrī. SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP), kas apsaimnieko 4300 ēkas, līdz pagājušās nedēļas nogalei rēķinus vēl nebija izsūtījusi. Toties RS jau brīdināja rīdziniekus par to, ko viņi tajos ieraudzīs. Siltumuzņēmums vienlaikus mierina, ka janvārī dabasgāzes cena un līdz ar to maksa par siltumenerģiju varētu samazināties.
Tātad āra gaisa temperatūras pazemināšanās par 6,5 grādiem un dabasgāzes tirdzniecības cenas pieaugums par 31 procentu ietekmējis izrakstīto rēķinu summu par 2012. gada decembrī patērēto siltumenerģiju. Ietekmējis tādējādi, ka Rīgā maksa ir par vidēji 63 procentiem lielāka nekā 2011. gada decembrī. Jāpiebilst, ka maksu par siltumenerģiju nosaka ne tikai āra gaisa temperatūra un dabasgāzes cenas, bet arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Un tas ar valdības svētību un gādību iedzīvotājiem ir tikai palielinājies, sasniedzot 12 procentus. Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis izteicies, ka apkures rēķini vietās, kur kurina ar šķeldu, ir mazāki nekā tur, kur apkurē izmanto dabasgāzi. Šķeldu apkurē izmanto tikai trešā daļa siltumapgādes uzņēmumu. Nav noslēpums, ka jau daudzus gadus iedzīvotāji ziemā sakrāj parādus, bet vasarā tos nomaksā. Tiesa, ne visi. Rīgā ilgstošo parādnieku skaits esot bijis 24 000, bet RNP piedāvātās parādu indulgences dēļ sarucis divas reizes. Proti, līdz 2012. gada 31. decembrim ar parādniekiem tika slēgts mierizlīgums par parāda atmaksu, neiekasējot uzkrāto soda naudu un kavējuma naudu. Šogad tāda akcija netikšot rīkota, tāpēc tie, kuri iekulsies apkures parādos, maksās kavējuma naudu par katru kavēto dienu. Tāds brīdinājums lasāms RNP izsūtītajos rēķinos. Pašlaik vairākums iedzīvotāju nemaz nevar izvēlēties citu iespēju, piemēram, maksāt par individuāli patērēto siltumenerģiju. Viņi maksā par ēkai kopumā piegādāto un uz dzīvokļu kvadrātmetriem sadalīto siltumenerģiju, jo padomju laikā būvētajās daudzstāvenēs dzīvokļos nav regulējama siltuma padeve.
Politiķi pagaidām rīko verbālas un virtuālas batālijas, no kurām realitātē nekas būtiski uz labo pusi nemainās. Maksājumu samazināšanas priekšlikumu piedāvājumā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir aicinājis būvēt biomasas stacijas un siltināt mājas. Par māju siltināšanu ar publiskiem apcerējumiem ilgāku laiku apmainās arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis un RNP šefs Ervins Straupe. Nu viņiem piepulcējies arī Saeimas deputāts un biedrības Brīvie demokrāti valdes loceklis Viktors Valainis ar atklāsmi, ka «Latvijā ir neadekvāti augsts siltuma patēriņš, kas rezultējas nepamatoti lielos siltuma rēķinos un netieši iznīcina Latvijas dzīvojamo fondu». Viņaprāt, Rīgas mēra Nila Ušakova bļaušana par samazināto PVN likmi siltumam esot cīņa ar sekām, jo pašvaldībai piederošajos mājokļos RNP neesot veicis nevienu renovācijas un siltināšanas projektu.
Diezin vai šīs apšaudes rezultātā Rīgā siltinātu ēku kļūs vairāk. Tikmēr portālā Manabalss.lv ir sākta parakstu vākšana par PVN samazināšanu apkurei no 12 līdz pieciem procentiem. Jāatgādina, ka pērn novembrī Saeimā to ierosināja Zaļo un zemnieku savienības frakcija, kuras izstrādātajā likumprojektā bija paredzēts siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem piemērot PVN samazināto likmi. Apmēram mēnesi pirms tam RS un Rīgas domes vadība iesniedza tādu pašu priekšlikumu Saeimai. Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija atbildēja nē. Tolaik rīdzinieki bija parādā RS 1,25 miljonus latu.