Tā dēvētajā Lemberga prāvā prokuroru izsauktais liecinieks, bijušais finanšu ministrs Edmunds Krastiņš cildināja kārtību Ventspilī un pilsētas mēru Aivaru Lembergu dēvēja par «enerģisku un mērķtiecīgu» vadītāju, kurš prasmīgi strādā pilsētas interesēs.
Tiesa tā dēvētajā Lemberga prāvā, kā solīts, pārtrauca miljonāra Olafa Berķa pratināšanu un paziņoja, ka uz liecināšanu ir izsaukts bijušais finanšu ministrs Edmunds Krastiņš.
Valdošā koalīcija, kas sevi nosaukusi par «tiesiskuma un reformu» koalīciju, strauji uzsākusi tās pašas darbības, kādas veikušas gandrīz visas iepriekšējās valdošās koalīcijas – savējo iecelšanu valsts uzņēmumu valdēs.
Prokuroru ieceltais arestētās mantas glabātājs t.s. Lemberga krimināllietā – Šveices advokāts Rūdofs Meroni – esot krāpnieks, kurš, izmantojot valsts dotās pilnvaras, arestētās vērtības plūdina uz paša kontrolē esošām kompānijām, tiesā apgalvoja liecinieks miljonārs Olafs Berķis.
Lai gan Kriminālprocesa likums paredz, ka valsts lieciniekiem un cietušajiem kompensē ar tiesas procesu radušos izdevumus – ceļa izdevumus, vidējo darba izpeļņu, uzturēšanos viesnīcā –, pagaidām neviens no t.s. Lemberga prāvā iesaistītajiem lieciniekiem un cietušajiem naudu nav prasījis, Neatkarīgajai apliecināja Rīgas apgabaltiesā.
No tā sauktās Lemberga lietas pirmstiesas pratināšanas protokoliem izriet, ka vēl 2006. gada vasarā miljonārs Oļegs Stepanovs latviešu valodu zinājis teicamā līmenī, bet, krimināllietai nonākot tiesā, to aizmirsis tik tālu, ka talkā bija jāaicina pat divi tulki.
Rīgas apgabaltiesas spriedums sakarā ar Ventspils mēra Aivara Lemberga prasību pret trim prokuroriem un miljonāru Aināru Gulbi par veselības datu un privāto telefona sarunu atšifrējumu nodošanu publiskošanai tiks pārsūdzēts – Neatkarīgajai apliecināja zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas spriedums sakarā ar Ventspils mēra Aivara Lemberga prasību pret trim prokuroriem un miljonāru Aināru Gulbi atklāj, ka likums neliedz prokuroriem trešajām pusēm nodot publiskošanai apsūdzēto personu veselības datus un viņu privāto telefona sarunu atšifrējumus.
Bijušais finanšu un veselības ministrs, šobrīd lielzemnieks Gundars Bērziņš intervijā Neatkarīgajai analizē tā dēvētās tiesiskuma koalīcijas vājās un stiprās puses un prognozē politiskā spektra nākotni.
Bijušais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars apcietināts, lai sabiedrībai aizmiglotu acis par notiekošajām nelikumībām KNAB, bet lēmums par apcietinājumu panākts, maldinot ģenerālprokuroru un tiesu – šādu pārliecību sarunā ar Neatkarīgo pauda zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks.
Tā dēvētās tiesiskuma koalīcijas partijas sāk apzināt savējos kandidātus Rīgas un Ventspils brīvostu valdēm. Kā jau bija gaidāms, uz Ventspils brīvostas valdi var tikt virzītas personas, kuras bauda t. s. Lemberga oponentu labvēlību.
Personas ar augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam represēšanas uzticēšana KNAB, kā arī ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera labestība pret KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi raisa bažas par tiesībsargu atrašanos ārvalstu specdienestu ietekmē, – uzskata bijušais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis.
Ventspils mērs Aivars Lembergs intervijā Neatkarīgajai analizē pašreizējās tā dēvētās tiesiskuma koalīcijas taktiku, stāsta, kas slēpjas aiz runām par viņam piederošo Rīgas Tirdzniecības ostu un laikrakstu Diena, un aicina rīkot referendumu par pievienošanos eirozonai.
Zatlera Reformu partijas biedra, Saeimas deputāta Valda Liepiņa triju valstu pilsonības atbilstību Latvijas likumdošanai apņēmusies izpētīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).
1991. gada 4. novembrī Latvijas Republikas Ministru padome pieņēma lēmumu nr. 301 par Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Informācijas departamenta izveidošanu. Šī diena jau divdesmit gadus tiek uzskatīta par atjaunotās Latvijas izlūkdienesta dzimšanas dienu.
Jaunais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis iespējamos interešu konfliktus, ko valsts amatpersonas statusā viņam var radīt līdzšinējais bizness, mēģinās novērst, izstājoties no šā biznesa.
Lai arī Saeimas deputāts Valdis Zatlers līdz šim pret Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) izturējies kā pret tārpiem, dzīve piespiedusi politiķi mīkstināt savus uzskatus, un viņš zaļzemnieku deputātus jau sācis godāt par saviem kolēģiem.
Zatlera Reformu partijas (ZRP) šķelšanā vainojama partijas nespēja izkontrolēt kadrus, partijas elites pretrunīgās intereses un Valda Zatlera nemākulība vadīt lielu kolektīvu, secina Neatkarīgā pēc esošo un bijušo šīs partijas biedru iztaujāšanas.