Tā sauktā Lemberga prāva izmaksājusi vismaz pusmiljonu

Triju gadu tiesvedība Rīgas apgabaltiesā t.s Lemberga lietā, ņemot vērā tikai un vienīgi publiski zināmus faktus, pēc vispieticīgākajiem aprēķiniem izmaksājusi 490 000 latu.

Būtiski, ka minētā summa ir tikai aisberga (izdevumu) redzamā daļa. Visticamāk ar t.s. Lemberga prāvu saistītie izdevumi ir krietni vien lielāki. Piemēram, nav iespējams uzzināt un arī aprēķināt, cik daudz laika un kādus resursus tiesneši un citas tiesu amatpersonas tērējušas, lai sagatavotos šai lietai. Nav zināms, cik palīgu ir līdzdarbojušies 4 prokuroriem, kuri šobrīd uztur valsts apsūdzību tiesā utt.

Tāpat būtiski, ka minētajā summā neietilpst tēriņi, lai nodrošinātu šīs lietas pirmstiesas izmeklēšanu. Bet no 1999. gada pie šīs lietas strādāja vismaz 16 prokurori, 10 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji, milzīgs skaits KNAB, SAB, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta operatīvo darbinieku, ekspertu un tulku (piemēram, darbam ar tiesiskās palīdzības lūgumiem). Tika veiktas apjomīgas izsekošanas, ārējās novērošanas, cilvēku ietekmēšanas operācijas, telefona sarunu noklausīšanās un citas visai dārgas operatīvās izstrādes. Tāpat lielus līdzekļus prasīja pratināšanas viesnīcās, restorānos, ārvalstīs, braucieni uz tām un dzīvošana tur.

Šos pirmstiesas izdevumus daudzmaz objektīvi var zināt tikai paši specdienesti un Ģenerālprokuratūra, bet visticamāk šīs struktūras tos uzskaitīt nevēlēsies, lai neparādītu milzu nesamērīgumu starp ieguldītajiem resursiem un sasniegto rezultātu.

Aprēķinos Neatkarīgā izmantoja tiesnešu un prokuroru valsts amatpersonu deklarācijās norādītos datus par saņemtajām algām, Tiesu aģentūrā iegūtās ziņas par tiesu izpildītāju, tiesnešu palīgu, tiesas sekretāru un tulku apmaksas likmēm, kā arī kancelejas izdevumiem.

No 2009. gada 16. februāra, kad notika t.s. Lemberga prāvas pirmā sēde, līdz 2009. gada 19. jūnijam notika 15 tiesas sēdes. Tās vadīja Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Boriss Geimans kopā ar trim tiesu piesēdētājiem. Savukārt no 2009. gada 20. augusta, kad tika likvidēts tiesu piesēdētāju institūts, līdz pat šim brīdim, triju gadu jubilejai, tiesas piesēdētāju vietā B. Geimanam palīdz tiesāt tiesneses Ligita Kuzmane, Irīna Jansone un rezerves tiesnese Ārija Ždanova.

Tiesa nolēmusi, ka nedēļā notiek trīs tiesas sēdes. Tas nozīmē, ka tiesnešiem, viņu palīgiem un sekretāriem Lemberga prāvai jāvelta pilna darba slodze. Balstoties uz pieņēmumu, ka tiesnešu darba apmaksas apjoms 2010. gadā un 2011. gadā ir vienāds, Neatkarīgā sarēķināja, ka minēto tiesnešu algās triju gadu laikā valsts iztērējusi 160 175 latus. Attiecīgi B. Geimana atalgojumam – Ls 49 102, L. Kuzmanes atalgojumam – Ls 34 258, I. Jansones atalgojumam – Ls 37 311 un Ā. Ždanovas – Ls 39 504.

Pēc Tiesu aģentūras datiem, tiesu piesēdētāju darba apmaksas likme bijusi Ls 1,80 stundā. Tiesas sastāvs ar trim piesēdētājiem strādāja piecpadsmit tiesas sēdēs, vidēji katrai tiesas sēdei veltot piecas stundas. Aritmētiski sanāk, ka tiesu piesēdētāju darbs t.s. Lemberga prāvā valstij izmaksājis 81 latu.

Valsts apsūdzību Lemberga prāvā uztur četri prokurori – Juris Juriss, Aivis Zalužinskis, Jānis Ilsteris un Ilga Paegle. Ņemot vērā viņu sacerētās apsūdzības sarežģītību, kā arī haosu, kāds valda tiesas noteiktajā pierādījumu pārbaudes kārtībā, arī šiem četriem prokuroriem faktiski viss darba laiks kopš 2009. gada 16. februāra līdz pat šai dienai jāvelta pašu gara darba aizstāvēšanai. Balstoties uz amatpersonu deklarācijās norādīto un pieņemot, ka prokuroru darba samaksa pērn bija tāda pati kā 2010. gadā, Neatkarīgā aprēķināja, ka četru prokuroru algām iztērēti 190 282 lati. Attiecīgi J. Jurisa darba atalgošanai – 47 667 lati, A. Zalužinska atalgošanai – 45 180 latu, J. Ilstera atalgošanai – 48 718 latu un I. Paegles atalgošanai – 48 720 latu.

Tāpat publiski ir zināms, ka ģenerālprokurors ir uzdevis revidēt t.s. Ventspils amatpersonu lietu (krimināllieta, no kuras izdalītas divas pašlaik tiesā izskatāmās lietas) un pie šīs revīzijas strādā vairāki prokurori. Viņu vārdi un skaits nav izpausts, izņemot to, ka šajā lietā procesa virzītājs ir prokurors Andis Mežsargs. Viņa algu pēdējo triju gadu laikā – 46 239 latus – droši var pieskaitīt tiesas izdevumiem kaut vai tāpēc, ka valsts apsūdzības uzturētāji iepriekš Ventspils amatpersonu lietā glabātus (patiesībā – slēptus) dokumentus ik pa brīdim veseliem sējumiem lūdz pievienot t.s. Lemberga lietas materiāliem.

Tiesas sēdes norise nav iedomājama bez tiesnešu palīgu, tiesas sekretāru un tulku darba. Pēc Tiesu aģentūras datiem, Rīgas apgabaltiesā nodarbināti 57 tiesneši, 58 palīgi un 55 sekretāres. Ņemot vērā Lemberga prāvas sarežģītību, Neatkarīgā pieņem, ka visiem prāvā iesaistītajiem četriem tiesnešiem ir savs palīgs un sekretāre.

Gan palīgi, gan sekretāri, gan tulki atkarībā no profesionalitātes līmeņa iedalīti trijās kategorijās. Lai aprēķinātu vidējo atalgojuma apmēru, Neatkarīgā par izejas datiem izvēlējās otrās vidējās kategorijas darba algas likmes, attiecīgi palīgiem – 417 latu mēnesī, sekretāriem un tulkiem – 317 latu. Summējot sanāk, ka Lemberga prāvā palīgu atalgojumam iztērēti 52 542 lati, bet sekretāru atalgojumam – 36 946 lati.

Tiesā strādājošie tulki, kuri tulko krievu-latviešu valodā, t.s. Lemberga prāvā tika nodarbināti 27 tiesas sēdēs. No tām vienu tiesas sēdi tika tulkots uzņēmējam Jurijam Bespalovam, sešpadsmit tiesas sēdēs viens tulks tulkoja uzņēmējam Vladimiram Krastiņam. Savukārt 10 tiesas sēdēs divi tulki tulkoja miljonāram Oļegam Stepanovam. Kopumā iznāk, ka tulku darbs izmaksājis 449 latus.

Divas tiesas sēdes «cienījamajam doktoram un daudzu grāmatu autoram», Šveices advokātam Rudolfam Meroni tulkoja angļu valodas tulks. Pēc Tiesu aģentūras datiem, šis tulks uzaicināts no tulkošanas kompānijas Skrivanek, ar ko Tiesu aģentūrai noslēgts līgums. Šāda tulka darba stundas likme, ieskaitot PVN, ir 24,40 lati. Ņemot vērā, ka līdz šim R. Meroni pratināts divās tiesas sēdēs, var aprēķināt, ka viņa tulka darbs līdz šim izmaksājis vismaz 244 latus.

Par grūti aprēķināmo izdevumu daļu t.s. Lemberga prāvā uzskatāmi tehniskie izdevumi, piemēram, izdevumi papīram, printera tintei, sakariem, elektrībai, ēkas uzturēšanai utt. Kā Neatkarīgo informēja Tiesu aģentūrā, no kancelejas izdevumiem paredzētās naudas Rīgas apgabaltiesā vidēji uz vienu krimināllietu gada laikā tiek iztērēti 3,38 lati. Šo neticami niecīgo summu sareizinot ar trim prāvas gadiem, sanāk, ka iztērēti vien 10,14 lati.

Tomēr piemērs no dzīves liecina, ka kancelejas tēriņi t.s. Lemberga prāvā ir daudz ievērojamāki. Reiz Ventspils mēra A. Lemberga advokāts lūdza tiesas darbiniekiem nokopēt krimināllietai no jauna pievienotos 22 sējumus. Tiesā viņam norādīja, ka par to jāmaksā pašam no savas kabatas. Advokātam tikuši paprasīti vairāk nekā 900 latu!

Latvijā

Pēc tam, kad Bērnu klīniskajā Universitātes slimnīcā nomira pret difetriju nevakcinēts puisītis, bet viņa divas māsas, kas arī slimo ar šo nāvējošo slimību, pretēji vecāku gribai turpina ārstēties slimnīcā, soctīklos arvien plašāk skan vakcīnu skeptiķu uzbrukumi ārstiem.

Svarīgākais