Lemberga prāvā tiesa atkal nepieņem aizstāvības pierādījumus

Iepriekšējā tiesas sēdē (pagājušo otrdien) tiesas sastāvs t.s. Lemberga prāvā īpaši spilgti nodemonstrēja, ka to neinteresē aizstāvības puses sarūpētie pierādījumi un argumenti.

Pēc vairāku aizstāvības puses loģisku lūgumu noraidīšanas Ventspils mērs A. Lembergs pat apšaubīja tiesas objektivitāti. «Vai nu jūs esat iebiedēti, vai kā citādi, ka diametrāli pretēji izturaties pret valsts apsūdzības uzturētājiem un aizstāvību,» teica A. Lembergs. Lietas iztiesāšanu viņš raksturoja kā «apsūdzības šovu», kurā tiesa «prokuroriem mutēs raugās», un rodoties iespaids, ka tiesas sēdes vada nevis tiesa, bet gan prokurors Juris Juriss, kas tiesas zālē «vēl tikai pa galdiem nestaigā».

Aizstāvības lūgums

Lai aizpildītu tiesas sēdes dienas, kurās Šveices advokāts Rudolfs Meroni nevēlējās ierasties, pagājušajā nedēļā tika pratināts Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš. Viņu klaušināja saistībā ar 2000. gadā Ventspils Apvienotās Baltijas bankas (VABB) izsniegto 3 miljonu ASV dolāru kredītu Ventspils brīvostai.

Lai tiesai izskaidrotu kredīta ņemšanas apstākļus, A. Lembergs un viņa advokāte Irīna Kauke liecinieku detalizēti izvaicāja par lēmumu pieņemšanas procedūru Ventspils domē un Ventspils brīvostas valdē. Tā kā krimināllietas materiālos bieži bija atrodami lēmumi bez pielikumiem un dokumentu projekti, nevis paši dokumenti, aizstāvības puse jau vairākkārt ir lūgusi tiesu pievienot krimināllietas materiāliem gan trūkstošos pielikumus, gan īsto parakstīto dokumentu apliecinātas kopijas. Pamatojot šos lūgumus, parasti tika teikts, ka skaidrību par pieņemto lēmumu būtību, to nepieciešamību, likumsakarību, pamatotību un likumību iespējams gūt, izpētot dokumentus kopā ar pielikumiem, nevis dokumentu projektus. Iepazīstoties ar dokumentu kopumu, varētu redzēt, ka 2000. gadā izsniegtais kredīts ir bijis nevis A. Lemberga, bet gan Latvijas valsts un Ventspils brīvostas interesēs. Pielikumos iekļautie dokumenti apliecina, ka VABB kredīts brīvostai bijis veiksmīgs darījums, kas ļāvis gan turpināt piestātņu būvniecības un modernizācijas būvdarbus, gan saglabāt brīvostas un Latvijas valsts reputāciju ārvalstu investoru acīs.

Apšauba izcelsmi

Kā galveno argumentu, kādēļ tiesai nav jāpievieno krimināllietas materiāliem šie pierādījumi, prokurori izvirzīja, ka nav saprotama šo pierādījumu izcelsme un veids, kā tie iegūti. Turpretī A. Lembergs un viņa aizstāve tiesai uzsvēra, ka dokumentu kopijas ir oficiāli izprasītas un apliecinātas gan ar atbildīgo amatpersonu parakstiem, gan ar izsniedzējas iestādes zīmogiem. Salīdzinot aizstāvības pierādījumu ticamību, attiecināmību un pieļaujamību, A. Lembergs atsaucās uz R. Meroni sarūpētajām aprakstītajām papīra strēmelēm, kuras «nez no kādas miskastes izvilktas», pievienotas krimināllietai bez apliecinājumiem un pat bez parakstiem, kas gan nez kādēļ prokuroriem nav radījušas šaubas par izcelsmes leģitimitāti.

Tomēr tiesa noraidīja lūgumu pievienot Ventspils brīvostas dokumentus, uzsverot, ka piekrīt prokuroru argumentiem.

Neatkarīgā pārliecinājās, ka lēmumu pielikumos, kurus tiesa nevēlējās pievienot krimināllietai, atrodami skaidrojošie ekspertu slēdzieni, aprēķini, līgumi, tāmes, darbu izpildes grafiki, sarakste starp atbildīgajām institūcijām un uzņēmumiem utt.

Diskriminē, nedodot informāciju

Runājot par tiesas neobjektivitāti, A. Lembergs arī pieminēja tiesas diskriminējošo attieksmi pret aizstāvības pusi, laikus neinformējot par R. Meroni pratināšanas grafikiem. Tiesa gan iebilda, ka tā informējot vismaz vienu tiesas sēdi pirms pratināšanas. A. Lembergs skaidroja, ka tas ir pārāk īss laiks, lai uz pratināšanu varētu uzaicināt krimināllietā pieteikto ārvalstu advokātu Rolfu Herteru. Lai ilustrētu diskriminējošo attieksmi, A. Lembergs uzrādīja tiesas iesniegto R. Meroni pratināšanas grafiku Valsts policijas amatpersonām. Tiesnesis Boriss Geimans uzreiz sāka interesēties, kādā ceļā viņš ieguvis šo dokumentu. A. Lembergs lakoniski paskaidroja, ka to iedevis viens cilvēks. Tiesa atzina, ka dokumentam patiešām nav slepenības statusa, līdz ar to tālākai ziņkārei par dokumenta apriti nav pamata.

Savu lomu izteikumam par tiesas neobjektivitāti nospēlēja arī tiesas lēmums noraidīt advokāta Jāņa Rozenberga lūgumu piemērot prokuroriem sankciju par pienākumu nepildīšanu, atsakoties paust viedokļus par pieteiktajiem lūgumiem. Identiskā situācijā pirms pusgada pēc prokuroru lūguma ar identisku pamatojumu tika sodīts advokāts J. Rozenbergs.

Cita starpā J. Rozenbergs tiesai pieteica lūgumu izprasīt no R. Meroni visus dokumentus par ārvalstu kompāniju Netherfin un R. Meroni saraksti saistībā ar šo kompāniju. Kā paskaidroja J. Rozenbergs, tā kā ārvalstu advokāts selektīvi apsūdzības vajadzībām piegādājis dažādus neskaidras izcelsmes materiālus, visu dokumentu redzēšana būtu lieliska iespēja pārbaudīt, cik patiesas ir viņa liecības un cik legāli ir viņa iesniegtie materiāli. Ja tiesa lūgumu vērtēs atbilstoši līdzšinējai praksei, tas nešaubīgi tiks noraidīts.