Lemberga prāvā nopratina liecinieci un lūdz sodīt prokurorus

Izmantojot šveicieša Rudolfa Meroni ņemto pirmo pauzi, pagājušajā nedēļā t.s. Lemberga prāvā līdz galam izdevās nopratināt vēl vienu liecinieku, savukārt advokāts Jānis Rozenbergs lūdza tiesu sodīt prokurorus par nolaidīgu attieksmi pret darba pienākumu pildīšanu.

Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta direktora vietniece Edīte Strazdiņa uz tiesu tika uzaicināta kā valsts apsūdzības lieciniece. Viņu kādreizējais finanšu ministrs Gundars Bērziņš no 2000. gada beigām līdz 2003. gada otrajai pusei deleģēja valdes locekļa amatam Ventspils brīvostā.

Kā varēja noprast no prokuroru jautājumiem, ar E. Strazdiņas palīdzību prokurori vēlējās nostiprināt pieņēmumu, ka Ventspils Apvienotās Baltijas bankas (VABB) izsniegtie kredīti Ventspils brīvostas infrastruktūras attīstībai bijuši izdevīgi nevis brīvostai, bet gan personīgi Aivaram Lembergam.

VABB kredīta epizode

Līdzīgi kā no iepriekšējā liecinieka – bijušā finanšu ministra Edmunda Krastiņa – prokurori vēlējās izdzirdēt, ka A. Lembergs brīvostas valdes sēdēs visu diktējis. Prokurorus īpaši interesēja E. Strazdiņas viedoklis, vai 8% likme 2000. gadā ņemtajam trīs miljonu latu kredītam tam laikam nav bijusi pārāk augsta. E. Strazdiņa paskaidroja, ka pirmstiesas izmeklēšanā viņai šķitis, ka likme varēja būt augsta, taču tolaik tas esot bijis tikai un vienīgi viņas viedoklis. Viņa uzsvēra, ka kreditēšanas jomā nav speciāliste. Pratināšanas gaitā viņa vairākkārt uzsvēra, ka Ventspils brīvostas valdes sēdes vienmēr bijušas labi sagatavotas, jautājumi izrunāti, valdes sēdēs valdījusi lietišķa atmosfēra. Lielākie diskutētāji parasti bijuši ministri. Viņa uzsvēra, ka lēmumus pieņēmusi patstāvīgi un atbilstoši valsts interesēm. Pratināšanas gaitā lieciniecei tika uzrādīti daudzi dažādi dokumenti. Viņai ik pa brīdim nācās norādīt, ka detaļas par tā laika notikumiem neatminas, jo pagājis krietns laika sprīdis.

Apstrādāšanas metodes

Atklājās, ka liecības pirmstiesas izmeklēšanā no E. Strazdiņas iegūtas visai dīvainā veidā. Viņai uz Finanšu ministriju piezvanījuši prokurori un vaicājuši, vai viņa patiesi savulaik bijusi brīvostas valdes locekle. Pēc apstiprinošas atbildes prokurori «uzaicināja parunāties, bet, kad aizgāju uz prokuratūru, uzzināju, ka mani pratinās». Uz advokāta J. Rozenberga jautājumu, kādēļ pirmstiesas izmeklēšanā liecību protokolā nav redzami prokuroru jautājumi, E. Strazdiņa skaidroja, ka notikusi brīva saruna, nekādi dokumenti viņai neesot uzrādīti. «Atceros, ka nopratināšana bija īsa,» teica

E. Strazdiņa. Pratināšanas noslēgumā viņai likts vien parakstīties par ziņu neizpaušanu, un, kā uzsvēra lieciniece, «labākais veids, kā ziņas neizpaust, ir tās aizmirst».

Šajā sēdē tiesa jautājumus lieciniekam ļāva uzdot pat A. Lembergam. Viņš īpašu uzmanību pievērsa jautājumiem par gaisotni valdes sēdēs, par valdes priekšsēdētāja funkcijām un rīcību. Skrupulozie A. Lemberga jautājumi, iespējams, tiesai raisīja nepatiku, jo viņam atkal bija jāskaidro, kāpēc uzdoti šādi jautājumi. A. Lembergs aicināja tiesu nenervozēt un skaidroja, ka jautājumi lieciniecei tiek uzdoti tādēļ, lai tiesa no liecinieces teiktā gūtu priekšstatu, kā notikušas brīvostas valdes sēdes un kā pieņemti lēmumi.

Vienādu attieksmi!

Tā kā liecinieces pratināšana noslēdzās laikus, tiesnesis Boriss Geimans aicināja prokurorus izteikt viedokli par Saeimas deputātes Lolitas Čigānes tiesai iesniegto ziņojumu, kurā atspoguļoti deputātes modrie vērojumi, ka A. Lembergs pildot pašvaldības vadītāja pienākumus, tādējādi pārkāpjot viņam piemēroto drošības līdzekli. Prokurori paziņoja, ka pagaidām nepaudīs viedokli, jo esot pieprasījuši papildu informāciju no Ventspils brīvostas pārvaldes.

Uz to reaģēja advokāts

J. Rozenbergs, atgādinot pērnā gada 13. septembri, kad pēc prokuroru pieprasījuma tiesa viņam piemēroja sankciju. Advokāts tagad lūdza tiesu piemērot prokuroriem identisku sankciju, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 289. panta 1. daļas 1. un 2. punktu par nolaidīgu pienākumu pildīšanu un viedokļa nepaušanu pēc tiesas uzaicinājuma. Advokāts atgādināja, ka viņš 13. septembrī tika sodīts identiskā situācijā par viedokļa nepaušanu, un uzsvēra, ka piemēroto sankciju viņš savā advokātu birojā piestiprinājis pie sienas, lai arī pārējie kolēģi var ar to iepazīties.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais