Tiešās līnijas ar Vašingtonu ir pārtrauktas. Augsta ranga vācu ģenerālis un eksperti ceļ trauksmi par sekām Vācijas drošībai, ziņo Vācijas laikraksts “Berliner Zeitung”.
Amatpersonas apsver iespēju noformēt pārejas aizdevumu, lai palīdzētu Kijivai noturēties virs ūdens, ja ES valstsvīri laikus nevarēs vienoties par iesaldēto Maskavas aktīvu izmantošanu, vēsta politikas un ekonomikas ziņu analītiskais izdevums “Politico”.
Britu laikraksta “The Guardian” pētnieks Toms Bērdžiss analizējis, vai patiesi ASV prezidents Donalds Tramps kopš atkārtotas ievēlēšanas ar saviem ģimenes locekļiem no Vjetnamas līdz Balkāniem uzsākuši globālu darījumu slēgšanas kampaņu.
Eiropas Savienības Padome virza regulu ar nosaukumu “Tērzēšanas kontrole 2.0”. Tā paredz ļaut tiešsaistes platformām meklēt bērnu izmantošanas pazīmes lietotāju saziņā. Daži komentētāji brīdina, ka regula legalizēs masveida novērošanu – par to vēsta Polijas ekonomikas ziņa portāla “wnp.pl” žurnālistu pētījumā.
Sliktas ziņas transporta nozarei – Polija grasās celt maksu par ceļu lietošanu, Šveices siera industrijā krīze; Japānas premjeres rokassomiņa piesaista politikas komentētāju skatus, bet godīgs Francijas iedzīvotājs cieš no netaisnības – vēsta pasaules preses izdevumi.
Igaunijas vēstniecība Berlīnē pagājušajā nedēļā atvēra biznesa centru. Tas Igaunijas uzņēmumiem būšot centrs pasākumiem, eksporta veicināšanai, biznesa saišu stiprināšanai, Igaunijas atpazīstamības palielināšanai, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
No Austrālijas līdz Amerikai un, protams, arī Eiropai tiek eksportēti Daugavpilī ražotie binokļi, tēmēkļi un citas smalkas medību saimniecībai un ne tikai tai noderīgas lietas.
Eiropas lielāko laikrakstu slejās lasāmas visdažādākās rūpes par mums apkārt notiekošo – Francija piemin pirms desmit gadiem notikušā terora aktā bojā gājušos; zviedri nespēj vienoties par topošo ārējās izlūkošanas dienestu, Vācijā satraukums par apkures izmaksām, bet briti ziņo par Krievijas opozīcijas dusmām par ES negribēšanu izsniegt Krievijas pilsoņiem daudzkārtējās vīzas.
Joprojām Eiropas preses uzmanības centrā skandāls ap britu raidsabiedrību BBC. Tikmēr Somijas sabiedriskais medijs “Yle” lepojas ar uzsākto akciju – informēšanu par valstij iemaksātājiem nodokļiem. Vācijas mediju uzmanība pievērsta arī attiecībām ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, bet Lielbritānijas prese prognozē ekonomisko izaugsmi.
Kā Daugavpils pilsētas domē tiek pieņemti lēmumi; kādi fakti pierāda, ka bezmaksas sabiedriskais transports un bezmaksas sporta nodarbības ir ačgārna pagātnes domāšana, kura nedod labumu nedz iedzīvotājiem, nedz pilsētas budžetam; kādēļ pilsēta jāvada saprātīgi, saimnieciski un radoši – saruna ar Daugavpils mēru Andreju Elksniņu.
Domas un darbi cieši savijas Daugavpils pilsētas satiksmes ikdienā. Kā sabalansēt nemitīgi augošās iedzīvotāju vajadzības, labklājības prasību apmierināšanu ar finansiālām iespējām un pašu varēšanu; kāda nozīme ir pašu spējai saražot arī lielas lietas; kā attiekties pret apkārt notiekošo un kādēļ uz lietām jāraugās ar pozitīvu skatu – par to visu saruna ar Daugavpils mēru Andreju Elksniņu eksotiskā vietā – Daugavpils tramvaju depo.
Vai Latvijā tiešām var nopelnīt ar ierakstiem un video sociālajos tīklos? Raidījumā "Nra.lv sarunas" žurnālists Jānis Voins un sociālo tīklu satura veidotājs Daniēls Āboliņš atklāj patiesību, vai ar satura veidošanu tiešām var nopelnīt vismaz tik daudz, lai izdzīvotu.
Šī ir pirmā Kristapa Kauliņa intervija pēc apstiprināšanas jaunajā atbildīgajā amatā - Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora amatā.
“Apmetos muižā, kas piemērota Baltijas baronam!” pēc iepazīšanās ar Latvijas neskarto piekrasti un mežiem jūsmīgi raksta britu ietekmīgā izdevuma “The Guardian” ceļojumu apskatniece Anabella Absa.
Sabiedrībā plašu rezonansi izraisījušas iespējamās izmaiņas Meža likumā, kas paredz samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, piemēram, eglei par 30 gadiem (no 81 līdz 51 gadam), priedei -par 20 gadiem (no 101 līdz 81 gadam), bērzam un melnalksnim - par 20 gadiem (no 71 līdz 51 gadam), apsei - par 10 gadiem (no 41 līdz 31 gadam).
Ko šobrīd perina politiķi un kas patiesībā notiek mūsu valsts iekšpolitikā? Kādas politikās spēles tiek izspēlētas, kas strīdos ņems virsroku - ekonomiskie apsvērumi un vajadzības vai ideoloģiskie uzstādījumi? Vai par ekonomiskiem jautājumiem politiķi spēs vienoties un kā atrisināsies ideoloģisko uzstādījumu sadursmes koalīcijā?
No Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) saņēmām apstiprinājumu – Eiropas Savienības dalībvalstis lēmušas nevienu no sankciju saraksta ārā neizņemt un šo sarakstu ar nevienu personu arī nepapildināt – sankcijas nevienam no sarakstā esošajiem neesot arī mīkstinātas.
Valsts kopbudžetā 2026. gadā prognozēti 18,972 miljardu eiro ieņēmumi un 20,566 miljardu eiro izdevumi. Vai tas nozīmē, ka vajadzētu ietaupīt vismaz 1,6 miljardus?