Māris Krautmanis / Autori

Varas partijas Vienotība triumfam Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir gan savas gaišās, gan ēnas puses. Vienotības četrotne Latvijai kaunu nedarīs, runās angliski un sabiedrībā rādīs labas manieres. Ekspremjers un bijušais aizsardzības ministrs būs projām no Latvijas, kas paver iespējas citiem mazāk ietekmīgiem partijas biedriem censties un mainīties uz augšu. Jo pašlaik gan Vienotībā, gan vispār visā politiskajā spektrā ir pamaz personību, kas būtu lietojamas atbildīgos, augstos amatos.

Pirms gada jurists - populists, Saeimas deputāts Andrejs Judins („Vienotība”) un lakatiņu kontrabandiste, Saeimas deputāte Lolita Čigāne („Vienotība”) centās iedēt likumdošanā normu, kuras galvenā doma bija aizliegt Ventspils mēram Aivaram Lembergam strādāt par mēru un deputātu. Toreiz nekas nesanāca, jo Saeimas vairākumam beigās necēlās roka balsot par šādu nedemokrātisku, pret vienu personu vērstu likumu.

Bijušais premjers Valdis Dombrovskis tagad ir Eiropas Parlamenta deputāts un pretendē uz augstu eirokomisāra amatu. Kopā ar viņu no „Vienotības” ievēlēti vēl trīs pareizrunātāji. Šie cilvēki ir tik svēti, ka viņiem nepielīp ne graudiņš grēcīgās zemes pīšļu. Iespējams, pat uz tualeti viņi neiet, jo nevar taču iedomāties, ka tik diži cilvēki nokārtojas tāpat kā visi citi mirstīgie.

Ukrainas prezidenta ārkārtas vēlēšanu rezultāts pārsteidz ar to, ka tajā nebija nekāda pārsteiguma – noticis ir tieši tā, kā jau labu laiku pirms vēlēšanām rādīja socioloģiskās aptaujas. Vairāk kā pusi (57,31%) vēlētāju balsu ir ieguvis Petro Porošenko, politiķis, kas savu divus miljardus dolāru turību ieguvis ražojot šokolādi un kurš jau iepriekš ir bijis politikā iekšā vai netālu no tās, palaikam ieņemot arī diezgan augstus amatus.

Saskaitot Eiropas Parlamenta vēlēšanu balsis, ir sanācis, ka puse Latvijas mandātu – četri no astoņiem – ir tikuši Vienotības kandidātiem Valdim Dombrovskim, Artim Pabrikam, Sandrai Kalnietei un Krišjānim Kariņam. Vēlētājus nav mulsinājis tas, ka šīs partijas valdīšanas laikā ir izputējis Liepājas metalurgs, sabrucis Maxima lielveikals, mērdēts airBaltic, ka turpinās ļaužu masveida braukšana meklēt darbu Anglijā, ka šīs partijas ministri bez domāšanas bija gatavi izdot ASV Latvijas pilsoni Denisu Čalovski, kurš Amerikā nekad mūžā nav bijis. Ko labu Latvija no šiem četriem deputātiem var gaidīt?

Eiropas Parlamenta vēlēšanās bijusi rekordzema vēlētāju aktivitāte. Tas nepārsteidz, jo rekordšļaugani partijas aģitēja un diskutēja, rekordgarlaikoti par šīm vēlēšanām interesējās sabiedrība, rekordbezcerīgi par tām informēja mediji.

Sākoties pasaules hokeja čempionātam Minskā, mediju un sociālo tīklu saturā varēja manīt, ka latviešos ir augstprātīga iedoma par Baltkrieviju kā pagalam atpalikušu, noplukušu zemi, kur diktatora Aleksandra Lukašenko vadībā cilvēki spiesti dzīvot kā pagātnē – kā PSRS. Kāda fanu grupiņa pat braucienam esot saķīlējusi vecu RAF mikroautobusiņu, jo, sak, ja jau jābrauc uz pagātni, tad vajadzīgs attiecīgs transportlīdzeklis.

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 24. maijā nu jau palicis pavisam maz. Maza būs arī Latvijas astoņu deputātu balstiņa 751 deputāta kopējā purvā. Toties lielas būs šo astoņu laimīgo algas un privilēģijas. Tomēr nevajadzētu izturēties nevērīgi pret šīm vēlēšanām – vajag saņemties, vēlēšanu dienā apaut kājas un aiziet nobalsot, lai gan varbūt negribas to darīt. Citādi vispārējā vēlētāju pasivitātē uz Briseli var aizbraukt kādi tukšmulži vai pat nikni Latvijas ienaidnieki, kuriem atbalstītāju ir maz, taču tie ir aktīvi.

Ir brīnišķīgi, ka esam NATO valsts un mums ir NATO līguma 5. panta garantijas, ka ārējas agresijas gadījumā tiksim militāri aizstāvēti ar visas NATO spēku. Nebūtu ne vainas arī tam, ka šajos skaudrajos laikos uz Latviju atbraukuši daži simti NATO karavīru, lai demonstrētu šo vienotību.

Šomēnes pasaulē un arī Latvijā ļaudis cenšas uzlabot savu dzīvi, ejot pie vēlēšanu urnām, balsojot un referendumējot.

Ir tā sagadījies, ka vienu vēsturisku notikumu Rietumu pasaule atzīmē 8. maijā, bet PSRS iesāka un Krievija turpina tradīciju to svinēt 9. maijā.

Taisnība Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, ka laiks ne vienmēr rit vienādi un dažreiz samērā īsā laika sprīdī, šķiet, kopā sanāk veseli laikmeti. Nepilna gada laikā netālā valstī Ukrainā ir notikušas tādas pārmaiņas, kas citkārt prasītu daudzus desmitus gadu.

Cilājot desmit gadus vecas fotogrāfijas no 2003. gada 1. maija Eiropā iestāšanās svinībām, redzu tālaika latvju labiešu sejas – visiem mutes vaļā platā smaidā, pilnīga pārlaime, eiforija un apmierinājums. Tas baļķis, kuru viņi nesuši, beidzot ir atnests! Latvija ir Eiropas Savienībā!

Varenā lielvara Amerikas Savienotās valstis Korupcijas un politiskās nestabilitātes nomāktajai Ukrainai ir gatava piešķirt 50 miljonus dolāru lielu aizdevumu, Starptautiskais valūtas fonds varētu aizdot vēl aptuveni 18 miljonus dolāru, un vairākus desmitus miljonus eiro Ukrainai piešķirs arī ES.

„Nepilsoņu kongresa” līderis Aleksandrs Gapoņenko bija ieplānojis piektdien rīkot koncertu. Dieva laime, un paldies Drošības policijai un Rīgas domei, ka koncerts nenotika. No vienas puses nav jau it kā labi, ka varas iestādēm jāķeras pie tik striktiem pasākumiem, kā kāda pasākuma aizliegšana. Latvija ir demokrātiska valsts un demokrātiskā valstī ir pulcēšanās un runāšanas, iešanas un kliegšanas brīvības.

Aptuveni pusei Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidātu no Latvijas pastāvot korupcijas risks. Par to trešdien Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljonā sarīkotā preses konferencē žurnālistus informēja Sabiedrība par atklātību – Delna.

Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska (Nacionālā apvienība) publiskais tēls ir teju vai godīguma un svētuma etalons. Kurš gan varētu iedomāties, ka bijušais žurnālists, kurš izveidojos LTV raidījumu „Viss notiek”, varētu darīt arī ko tumšu un savtīgu?

Pagājušajā ceturtdienā Ženēvā notikušās četru pušu sarunas, protams, bija liels progress Ukrainas krīzes risināšanā ar to, ka šādas sarunas vispār sākās un notika. Jo zināma ir Krievijas arogantā nostāja pret pašreizējo Ukrainas varu - ka tā ir nelikumīga. Bet tad nu Krievijai izdevās izspēlēt visas efektīgās diplomātisko spēlīšu kārtis, lai parādītu Ukrainai tās necilo vietu. Var teikt, ka četras puses var iedalīt trijos līmeņos atkarībā no to ietekmes. „Augstākajā līgā” spēlē Krievija un ASV.

Šausmu filmās mēdz būt tā, ka jau it kā noskanējuši beigu akordi un laimīgi izglābušies varoņi jau bučojas, taču monstrs, kurš pirms tam nošauts, sadedzināts un noslīcināts, piepeši atkal sakustas, atver aci...

Partija Vienotība sestdien, 12. aprīlī, plāno parakstīt līgumu par sadarbību uzreiz ar sešām reģionālajām partijām Ja sarunās par politiskās kopdzīves principiem nekas nebūs nogājis greizi, Vienotība līgumu parakstīs ar Tukuma, Talsu, Jēkabpils, Ogres, Kuldīgas un Valmieras partijām.

Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija nolēmusi lūgt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (RP) vērtēt, vai Mihaila Zadornova izteikumi nesatur naida kurināšanu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu uz trim mēnešiem ierobežot TV kanāla Rossija RTR retranslāciju Latvijā. Iespējams, līdzīgi ierobežojumi skars arī citu Kremļa kontrolēto televīzijas kanālu retranslāciju, jo arī tos monitorē un gudro iemeslus, lai aizvērtu.