Māris Krautmanis / Autori

Šonedēļ ar lielu steigu ir sākusies izrēķināšanās ar valsts galveno ierēdni – Valsts kancelejas (VK) direktori Elitu Dreimani. Viņai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nedod pielaidi valsts noslēpumam, kas savukārt spārno premjeri Laimdotu Straujumu un valdošo partiju Vienotība rosināt viņas atlaišanu no darba.

Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane ir paudusi viedokli, ka Latvijā pielaides piešķiršanas process valsts noslēpumam neatbilst cilvēktiesībām. Tāpēc tāds Satversmes aizsardzības biroja (SAB) naids pret Valsts kanceleju un Dreimani.

Ir tāds mūsdienu sakāmvārds: «Ja ko runā – tad apdomā! Ja ko dari – tad apdomā divreiz! Bet, ja ko raksti sociālajā tīklā internetā, tad apdomā trīsreiz!» Jo neapdomīgi ieraksti tviterī, feisbukā vai draugos var radīt nepatīkamas sekas gan pašam, gan citiem – arī morālas, administratīvas un pat kriminālas sekas. Tas, kas vienreiz ierakstīts, nekādi nav izdzēšams, tas izplatās nekontrolējami un uznirst citu ļaužu datoros vēl tad, kad jau gribētos ņemt vārdus atpakaļ.

Tolaik, kad Jānis Maizītis bija ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūra diezgan neslēpti piestrādāja par Jaunā laika (Vienotības) politisko konkurentu apkarotāju, šujot pret tiem krimināllietas ar baltiem diegiem un piesedzot Vienotības grēkus.

Šomēnes darbu sāks jaunais Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis. Viņš ir tas pats Roberts Putnis, kurš savulaik (2004.–2007.) vadīja sabiedrību par atklātību Delna, bet vēlāk, kad Delnas dāmu kolektīva intrigu mobinga rezultātā bija spiests amatu atstāt, pārcēlās uz Vāciju, kur Minhenē vadīja Parex bankas nodaļu. Pēc tam Putnim kādu laiku tāda īsti laba amata vairs nebija, bet nu tagad cilvēks ir atkal zirgā.

Atteikšanās no ātrās palīdzības automašīnu ārpakalpojuma, Austrumu slimnīcas finansiālās problēmas, Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa celtniecības ķibeles, ilgās rindas pie ārstiem, lielie pacientu līdzmaksājumi ir tikai daļa no tā problēmu loka, ar kuru saskaras Veselības ministrija un veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS). Šīm problēmām klāt solās nākt arī jautājums par farmācijas nozares liberalizāciju, kur skaidri samanāms lobijs, kas centīsies spiest un panākt pašreizējā aptieku tirgus pārdali.

Izdevniecība Jumava laidusi klajā Valda Zatlera grāmatu ar zīmīgu, pašironisku nosaukumu Kas es esmu. Jau rīta agrumā pirmdien cilvēki mīņājās pie grāmatnīcām, lai eksprezidenta memuārus iegādātos, taču, uzzinot grāmatas cenu, ne viens vien potenciālais lasītājs sašļuka: «Nē, tik daudz par Zatleru nevaru maksāt.»

Latvijas politiskajā vidē jau par tradīciju ir sācis kļūt savdabīgs prezidenta ievēlēšanas veids, kad īstais kandidāts publikai parādās gandrīz vai pēdējā brīdī kā trusītis no cilindra.

Ja vērtējums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Jaroslava Streļčenoka darbu būs negatīvs, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) rosinās valdību vērsties Saeimā ar priekšlikumu atlaist KNAB vadītāju.

Paula Stradiņa slimnīcas jaunais korpuss nav vis kāda joka lieta, bet gana vērienīga, gandrīz 75 miljonus eiro vērta celtne. 24 miljonus veido piesaistītie līdzekļi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Ja Rīgā Ziemeļu šķērsojumu būvētu paralēli Daugavai, varētu jautāt, vai varas vīriem ir visi mājās, jo tāda būve būtu bezjēdzīga.

Rīdzinieki jau ir izniknojušies par dārgajām sabiedriskā transporta biļetēm. Vienā jaukā dienā to cena tika paaugstināta gandrīz divas reizes. Tā nedara, tas nav glīti. Un tad vēl Rīgas satiksmes autobusu mazgāšanas «nanoūdens skandāls», kas pastiprina īgnumu.

Lietuvas Valsts aizsardzības padome, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un draudus valsts drošībai, ir nolēmusi, ka valsts aizsardzības spējas ir jāpastiprina, atjaunojot obligāto karaklausību. Iesaukšanu plānots atjaunot uz pieciem gadiem. Šis lēmums gan vēl jāapstiprina Seimā. Obligātās karaklausības idejas aktīviste ir Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kas izceļas citu ES valstu līderu starpā ar īpaši dusmīgiem, pret Kremli vērstiem izteikumiem.

«Kaujas japānis un ķīniets, gatavojas abesīniets; arī Jefiņš savu stobru pagriezis pret zvirbuļtropu,» II pasaules kara priekšvakarā rakstīja asprātīgais rīmju dzejnieks un latviešu komiksa tēvs Jānis Dreslers.

Dānijā un Francijā miljoni ļaužu vēl nespēj attapties no šoka, piemin terora aktu upurus. 7. janvārī Parīzē musulmaņu teroristi nogalināja 12 cilvēku žurnāla Charlie Hebdo redakcijā.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikas precēm nenesīšot gaidīto efektu, 10. februārī intervijā LTV raidījumam 900 sekundes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Krievijas un rietumvalstu līderi ir atskārtuši, ka nupat jau ir tik tālu, ka var izcelties bruņots konflikts starp Krievijas un NATO valstu armijām. Situācija ir salīdzināma nevis vairs ar Kubas krīzi 1962. gadā, bet ar 1939. gada vasaru, kad Ādolfs Hitlers jau bija iesoļojis Austrijā un Čehoslovākijas Sudetijā un pumpēja riepas, lai dotos iekšā Polijā.

Sākotnēji Latvijas Reģionu apvienībai nebija ne reitinga, ne cerību, taču ar aktiera Artusa Kaimiņa nikno klaunādi tā pārvarēja 5% barjeru un iekļuva Saeimā.

Šā mēneša pirmajā darba dienā, iekāpjot sabiedriskajā transportā, dažs rīdzinieks grūši nopūtās, citam kāds trīsstāvīgais mātes vārds pār lūpām nāca – ar vienu joni braukšana kļuvusi divas reizes dārgāka. Brauciens divstāvu autobusā Londonā maksā pat mazāk.

Zemnieks, domājot, vai vajag savā saimniecībā turēt kazas, parēķinās, vai tas rentējas. Ja nerentējas, tad neturēs. Līdzīgi ir rīkojusies Latvijas valdība, otrdien pieņemot lēmumu par nepiedalīšanos World Expo 2015 izstādē Milānā.

Būtu jau jauki, ja starp 147 valstu paviljoniem un stendiem World Expo 2015 būtu arī Latvijas arhitektu radošās izdomas brīnums – paviljons ozola formā.

Bija kādreiz tāda Zatlera Reformu partija, kas nāca ar bļaurīgiem saukļiem, ka viss piegriezies, oligarhi izlaupījuši Latviju un tagad uz politiskās skatuves parādās spēks, kas noslaucīs visus vecos mošķus nost. Toreizējā krīzes brīdī tas bija populāri – ļaužu masas noticēja blēžiem, ka viņi būs tie, kas izvedīs latvjus ārā no sniega un tumsas.