Mazs solītis uz kārtību KNAB

© F64

Saeima ir pieņēmusi grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumā, pieskaņojot to Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām. Jaunajā likuma redakcijā pilnveidots regulējums par KNAB darbu un tā vadītāja atbrīvošanu no amata.

Izmaiņas paredz, ka KNAB amatpersonas un darbinieki turpmāk būs valsts dienesta attiecībās. Tāpat noteikts, ka biroja amatpersonas dienesta attiecību izbeigšanai un atbrīvošanai turpmāk nebūs nepieciešama arodbiedrības piekrišana. Šie ir tie punkti, kas netapa viegli, un, pirms to pieņemšanas, notika daudz manipulāciju ar sabiedrības un tautas kalpu prātiem.

Zināms, ka KNAB iekšpusē ir hronisks konflikts starp KNAB vadītāju un viņa apakšnieku grupējumu, kas priekšniekam taisa uz galvas. Šāda situācija nav radusies vakar, bet pastāv jau kopš seniem laikiem. Vispirms ar savu darbinieci Jutu Strīķi nevarēja tikt galā Aleksejs Loskutovs, pēc tam Normunds Vilnītis. Tādā pašā ķezā iekāpa arī pašreizējais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks. Padotie par viņu ņirgājas, uzdevumus nepilda, paši sevi pasludina par īstenajiem cīnītājiem pret korupciju, priekšniekam tiek uzgrūsta visa atbildība, ja atgadās kāda šmuce, bet, ja atgadās kādi sasniegumi, tad laurus pievāc Strīķe. Šāda situācija nav normāla, tur skaidri redzamas sistēmiskas nepilnības – līdz pat pēdējam laikam KNAB ir bijis dīvains abinieks, kur biroja darbiniekiem ir milzīga represīvā vara, operatīvā darba ieroči kā policijai, bet biroja iekšpusē priekšnieks un padotie ir tādās kā ierēdņu attiecībās. Turpmāk tā vairs nebūs.

Novērsts arī absurds, ka KNAB darbinieku arodbiedrība var veikt mobingu un piekrist vai nepiekrist sliktu darbinieku atlaišanai. Tagad Streļčenokam būs brīvākas rokas. Tas gan nenozīmē, ka viņš jau šodien ap pusdienlaiku varēs parādīt durvis visam nepaklausīgajam grupējumam. Tur vēl būs nikni jāpacīnās.

Pieņemtajiem grozījumiem sākotnēji nebija Vienotības un Nacionālās apvienības atbalsta. Nacionāļiem kāds viltnieks bija iestāstījis, ka grozījumos dažas vietas var pakaitēt Latvijas iestājai OECD. Taču tad viņi saprata, ka tiek mānīti, un balsoja par grozījumiem.

Arī Vienotība nobalsoja par grozījumiem kopumā, taču ar ļoti gariem zobiem. Vēsturiski, kad pie varas rāvās Vienotības priekštecis Jaunais laiks, KNAB tika izveidots kā partijas slepenpolicija, kuras misija ir ar tiesiskām vai prettiesiskām metodēm apkarot politiskos konkurentus. Piesedzoties ar pretkorupcijas cīņu un skaļi bļaurējot, partija visas citas partijas ķēzīja par sliktajām, bet pati sevi – par vienīgo pareizo, godīgo un tiesisko. Tagad vecā godība aizvien vairāk izplēn. Dabiski, ka Vienotībai nepatīk tas, ka KNAB priekšniekam palielinās iespējas sakārtot savu kantori. Tiesa gan, Vienotībā šajā jautājumā pilnīgas vienotības nebija – nepieciešamo likuma grozījumu iesniedzējs bija Saeimas deputāts no Vienotības, kādreizējais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs. Taču tajā pašā laikā cits Vienotības deputāts Ainars Latkovskis medijos visādi kritizēja Loskutova grozījumus un biedēja sabiedrību, cik nu būs slikti. Tāda viņiem tur partijā iekšējā «fronte tēva pagalmā».

Streļčenokam jaunā likuma redakcija dzīvi atvieglo, bet viegli viņam nebūs. Birojā joprojām ir vesels bars naidīgi noskaņotu apakšnieku. Tas dabiski, jo bija tik jauki visatļautības, bezkontroles apstākļos nepildīt likumu prasības, vajāt un reketēt, ko vien iepatīkas, slinki nesavākt pierādījumus vai tos falsificēt. Tāpēc arī ir KNAB zaudējumi tiesu prāvās, maz tā saukto lielo lietu, par ko liekulīgi gaužas Streļčenoka darba sabotētāji.

Amizanti, ka uz «lielajām lietām» mudina politiķi no tās partijas, kura gadu gadiem ir bijusi valdošā un «lielā». Tātad «lielajām lietām», ja tādas ir, vajadzētu būt tieši Vienotības dārziņā. Bet, ja jau šī partija ir tik kristāldzidri godīga, tad par ko kritizē Streļčenoku? Vai tikai uzbrukumi Streļčenokam neceļas no aizvainojuma, ka KNAB ir atklājis tik smagus priekšvēlēšanu izdevumu pārkāpumus, ka partijai draud valsts finansējuma atņemšana? Un tā nemaz nav nekāda «mazā lieta».

Grozījumi likumā ir pagaidām mazs solītis uz kārtību KNAB. Cerams, ka tie būs sākums platiem soļiem uz patiesu tiesiskumu.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais