Atmodies jurists
Partija Jaunais laiks un tās tagadējais turpinājums partija Vienotība savā 14 gadu pastāvēšanas gadu vēsturē ir rakstījusi, stūmusi un pieņēmusi milzīgu daudzumu nejēdzīgu, neloģisku, pret veselo saprātu vērstu likumu un lēmumu, kas ir grāvuši ne vien Satversmes pamatus, bet ir bijuši pat krasā pretrunā ar demokrātiskas valsts iekārtas pamatprincipiem un tām vērtībām, kas koptas kopš senajiem romiešiem un grieķiem.
Viens tāds īpaši spilgts absurda piemērs ir pieņemtā kārtība, ka amatpersonas, pat arī tiesneši, jāievēlē atklāti. It kā skaistās caurspīdības vārdā, bet patiesībā – lai partiju bonzas var kontrolēt frakcijas deputātus, lai tie nebalso pret partijas līniju.
Represīvo struktūru izmantošana partejiskiem mērķiem, likumu rakstīšana savtīgai viendienas vajadzībai, centieni piešķirt likumiem atpakaļejošu spēku, liekulīga Prokrusta gultu radīšana likumos, lai smacētu konkurentus, ir Vienotības (Jaunā laika) vizītkarte. Tā viņi allaž ir darbojušies. Amizanti ironiskā kārtā dažs likumpants kā bumerangs ir vēlāk smagi trāpījis pa degunu pašiem tā radītājiem – Vienotībai tagad ir lielas problēmas, jo pret konkurentiem vērstos priekšvēlēšanu kampaņas tēriņu griestus pati ir pārkāpusi, par ko draud valsts finansējuma atņemšana.
Savulaik ar gudru domu Jaunais laiks radīja savu palīgpoliciju – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kas bija mazliet paredzēts, lai apkarotu korupciju, bet galvenokārt lai nīcinātu ārā politiskos konkurentus. Šī represīvā struktūra tika iekārta ārpus jebkādiem plauktiem, jo tās radītāji domāja, ka mūžam kontrolēs to paši. Taču pagāja laiks, kontrole un ietekme izšļuka no rokām, un tagad KNAB ir potenciāli bīstams pašiem tā dzemdētājiem.
Vienotības (Jaunā laika) politiķi, kad vēl nebija pie varas, skaļi vaidēja, ka referendumu ierosināšanas griesti pārāk augsti. Kad paši bija tikuši pie varas, pieņēma likumu, kas faktiski iznīcina jebkādu referendumu ierosināšanas iespēju. Drīz šie paši politiķi atkal būs atspiesti maliņā un atkal vaimanās, ka referendumus nekādi nevar ierosināt.
Bet visam sliktajam reiz pienāk beigas. Uz savu izskaņu virzās arī partija Vienotība. Aleksejs Loskutovs un Andrejs Judins atšķirībā no daudziem saviem partijas biedriem ir augstās skolās mācījušies jurisprudenci, taču nereti savas partijas vajadzībām ir nodarbojušies ar demagoģiju un pat rakstījuši formulējumus kaitīgiem likumu pantiem.
Diezin vai ar centieniem padarīt tiesu varu par politikas kalponi viņi ir iemantojuši labu reputāciju praktizējošu nepolitisko juristu cunftēs. Tagad Loskutova un Judina politiskā karjera tuvojas galam un kaut kā vajag reabilitēties kolēģu acīs.
Kā bijušais KNAB vadītājs Loskutovs labi zina, kā ir vadīt represīvu iestādi ar plašām operatīvās darbības funkcijām un tajā pašā laikā neko nespēt ietekmēt savu apakšnieku patvaļā, spļaušanā virsū likumiem, pierādījumu fabricēšanā, uzņēmēju reketēšanā, naudas zagšanā no seifa, neklausīšanā priekšniekam. Viņš redz, kā mokās pašreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Tādā iestādē kā KNAB būtu jābūt tādai pašai hierarhiskai kārtībai kā armijā vai policijā – ja ir pavēle, tad tā jāpilda. Loskutovs nesen iesniedza likuma grozījumus, kas ved uz kādu nebūt saprāta pusi – tagad vismaz ir izslēgta KNAB darbinieku arodbiedrības ņirgāšanās par priekšnieku. Saprotams, ka Loskutovs tagad ir kļuvis par slikto savā partijā.
Arī juristā Judinā pēc ilgiem gadiem ir pamodies jurists. Viņš atšķirībā no saviem partijas biedriem ir izlasījis topošos grozījumus Krimināllikumā jeb tā saucamos pretspiegu grozījumus. Pret spiegiem, protams, jācīnās. Droši vien šos grozījumus Saeima pieņems jau rīt. Bet vismaz vienu lietu Judins ir izdarījis lielisku – grozījumu tapšanas procesā norādījis uz greiziem, nekvalitatīviem formulējumiem likuma projektā, ar to izpelnoties bļaurīgu savas partijas biedru nosodījumu. Partijas līdere Solvita Āboltiņa māj ar mietu, ka pastāvot kampaņa pret lieliskajiem grozījumiem, no kā ļaužu masām jāsecina, ka arī Judins ir kampaņas dalībnieks. Judins tagad savā partijā ir tāds kā baltā vārna, kā medījamā ragana. Brīnums, ka vēl nav izmests no partijas. Viņš tiek ierindots kopā ar grozījumus neatbalstošo Saskaņu un ar Rubiku, Ždanoku, Kremli un hibrīdtroļļiem. Briesmonis.
Bet varbūt patiesībā ir tā, ka cilvēkam vienkārši ir kļuvis kauns saukties par juristu un nenorādīt uz likumdošanas procesā topošiem šķībiem formulējumiem? Lai arī jaunie grozījumi skaitās vērsti pret citvalstu spiegiem, tos varēs izmantot arī pret žurnālistiem, kas strādā ar kompromitējošiem materiāliem. Specdienesti varēs jaunos likuma grozījumus lietot ja ne uzreiz sēdināšanai cietumā, tad vismaz šantāžai.
Peldēt pret straumi un čurāt pret vēju ir grūti, bet dažkārt tas jādara. Tas, ka dažā jurisprudenci studējušā politiķī ir atmodies jurists, ir visnotaļ apsveicami. Žēl, ka tik vēlu. Bet labāk vēlu nekā nekad.