Māris Krautmanis / Autori

Šodien Saeima iecerējusi pirmajā lasījumā pieņemt šā gada budžeta projektu un 15 to pavadošos likumprojektus. Galīgajā lasījumā budžetu paredzēts pieņemt 3. aprīlī. Šoreiz tikšot lauzta agrāko laiku tradīcija sēdēt un dažiem deputātiem arī saldi gulēt Saeimas plenārsēžu zālē dziļā naktī, līdz kamēr budžets tiek pieņemts. Ja balsošanas process ievilksies pavēlāk, deputāti došoties mājās, lai no rīta celtos un moži pabeigtu budžeta pieņemšanu 4. aprīlī.

Pagājušajā gadā pirms vēlēšanām tolaik vēl finanšu ministre un labo darbu čempione Dana Reizniece-Ozola izteicās, ka nodokļu reforma ir dāvana Latvijai simtgadē. Šomēnes daudziem tūkstošiem iedzīvotāju e-pastā ir pienākusi ar jauku lentīti apsieta paciņa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).

1. maijā stāsies spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums. Šāda likuma pieņemšanu ieteica Eiropas Komisija, un ārzemju padomdevēji neko sliktu nav mācījuši. Latvijai būs Vakareiropas parauga likums, kas liek nodrošināt trauksmes celšanas mehānismus un pienācīgu trauksmes cēlēja aizsardzību.

Šonedēļ, 6. martā, sāksies kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Lielam vairākumam pilsoņu tās gan ir vienaldzīgas, jo viņi netic Latvijas eirodeputātu spējai kaut ko būtisku ietekmēt. EP deputāti, neko daudz nespringdami, piecu gadu laikā saņems vairāk nekā 400 tūkstošus eiro algu, vēl kādus 250 tūkstošus varēs šķaidīt savas un savu palīgu darbības nodrošināšanai. Bet tiem, kas EP deputāta godā tiek atkārtoti, turība milzu pensijas un visādu labumu veidā garantēta līdz mūža galam. Kandidātus tas motivē, bet vēlētājus būs grūti piespiest atrauties no atpūtas un dārza darbiem, lai viņi skaistā 25. maija dienā ietu parūpēties par kādu politiķu nodrošinātām vecumdienām.

Kukuļošanā apsūdzētais, no amata atstādinātais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs Eiropas Savienības Tiesā (EST) otrdien panāca sev labvēlīgu spriedumu. EST secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota, tāpēc viņš ir jāatjauno amatā. Tiesa atcēla lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Līdz ar to viņš var atgriezties darbavietā.

Valsts kontrole (VK) 2017. gadā izvērtēja tiesu sistēmas attīstību un sniedza Tieslietu ministrijai (TM) kopumā 22 ieteikumus. Pavisam nesen pētījumus ir veikušas arī starptautiskas institūcijas – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Padomes Komisijas Tiesu efektivitātei (CEPEJ) eksperti, kā arī organizācija Justice Scoreboard.

Jaunajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (Attīstībai/Par) novadu reformas sākšanai nepieciešami 800 tūkstoši eiro. 500 tūkstoši jau esot atrasti ministrijas dzīlēs. 220 tūkstoši eiro tiks atvēlēti informatīvai kampaņai. Bet visai reformai būšot nepieciešami 300 miljoni. Nevaicājiet, kam tāda reforma vispār vajadzīga, jo to mums vēl tikai stāstīs! Par 220 tūkstošiem.

Rīgas satiksmes iepirkumu skandāls, protams, ir smags trieciens Saskaņas/GKR koalīcijai, taču, kā redzam, ne nāvīgs. GKR līderis Andris Ameriks no vicemēra amata ir atkāpies, taču mērs Nils Ušakovs neatkāpjas neparko. Arī pēc tam, kad viņa dzīvesvietā un kabinetā KNAB veica kratīšanas. Pamazām kopš decembra, kad politiskā «titānu cīņa» bija aktivizējusies un gaisā jau virmoja Rīgas domes atlaišanas ideja, kareivīgums ir noplacis un iegājis latentā fāzē – «latvisko spēku» karaspēks, kas ar kaujas saucieniem skrēja Ušakova dzotu virzienā, tagad ir atgriezies atpakaļ ierakumos. Jo nevar. Ko nevar celt, to nevar nest.

Šonedēļ Saeimas atbildīgās komisijas vairākums noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu iesniegto pieprasījumu, kurā tika aicināts izvērtēt iespējamo kaitējumu Latvijas reputācijai pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) nosūtītās vēstules ārvalstu vēstniecībām, kurā viņš sūrojās par kriminālprocesu pret savu partijas biedru Juri Jurašu.

Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdība daudz runā par ļoti svarīgo nepieciešamību pieņemt budžetu, par veselību un inflāciju, par izglītību un sportu. Notiek arī visādas skandalozas jezgas ar KPV LV šķelšanos, Jura Juraša (JKP) izdošanu un tamlīdzīgi.

17. janvārī TV3 pievakares ziņās parādījās sižets par valdības veidošanas laikā jūtamo ekonomisko grupējumu interesi par iecerētajām pārmaiņām transporta nozarē. Raidījums vaicāja tobrīd vēl kandidātam, bet pašlaik jau satiksmes ministram Tālim Linkaitam (Jaunā konservatīvā partija (JKP)), kurš vai kuri mēģina izdarīt spiedienu. Linkaits atbildēja izvairīgi: «Kamēr tieši mēs nejūtam šo te grupējumu ietekmi, tikmēr es neko par to tā tīri faktoloģiski pateikt nevaru.» Linkaitam jautāja, kāda ir JKP un viņa paša saistība ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni, uz ko viņš atbildēja: «Man nav ko slēpt, ja, tātad mana sieva ir sniegusi pakalpojumus... cīņā starp, ja es nemaldos, Meroni un Berķi konkrētā tiesvedībā. Tas ir bijis senā pagātnē, un bet tai pašā laikā arī viss ir izsekojams. Uzņēmumu reģistrā var redzēt visus tos pārskatus un, un, un kas tur ir bijis. Tie... tieši uz mani tas nekādu iespaidu nav atstājis.»

Pēc tam, kad Saeima bija nobalsojusi par Jura Juraša (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) izdošanu kriminālvajāšanai, Artuss Kaimiņš (KPV LV) pa Saeimas namu staigāja ar skumju seju – it kā viņam tuvs cilvēks vai dzīvnieks būtu smagi saslimis. Tagad Kaimiņam ir jauns statuss un loma – viņš piepeši ir kļuvis par konstruktīvu reālpolitiķi, valdībatbalstītāju un jurašneizdevēju. Nezin kas tāds ir noticis, ka vakarējais politiskais huligāns piepeši sataisījis drūmi nopietnu grimasi kā Brežņeva laiku politbiroja loceklim?

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu zāli rotā uzraksts «Viens likums, viena taisnība visiem». Žēl, ka šis postulāts nav kaut kas tāds, kas dabā reāli pastāv – tas drīzāk ir mērķis, uz kuru tiekties valstij, politiskajai videi, sabiedrībai, tiesu varai. Temīdai būtu jābūt aklai – tas ir, bezkaislīgai, savos svaros liekot tikai pierādījumus un sodošo zobenu ceļot neatkarīgi no kādiem blakus apstākļiem – neatkarīgi no likumpārkāpēju politiskās piederības, maka biezuma, pūļa aplausiem vai rējieniem, iekšējiem vai ārējiem spiedieniem.

Jaunās valdības tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija (JKP)), vēl būdams kandidāts uz augsto amatu, 7. janvārī pauda, ka rosinās atcelt deputātu imunitāti, kas neļauj tiesībsargājošajām iestādēm sākt tautas priekšstāvju kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas. Tā runāt ir ļoti populāri, jo viena liela daļa sabiedrības ir nikna uz to, ka tautas priekšstāvji nav tādi paši kā visi mirstīgie un viņus drīkst kriminālvajāt tikai, kad Saeima nobalsojusi, ka to atļauj.

Pēc laikraksta Diena intervijas ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītāju Ilzi Znotiņu Latviju pāršalca ziņa, ka Kontroles dienests ABLV bankas lietā piesaistījis privātu amerikāņu kompāniju Kroll. Atgādināsim, Kroll specializējas ar finanšu riskiem saistītu lietu identificēšanā un ir lielas ASV dibinātas konsultāciju firmas Duff &Phelps struktūrvienība.

Pagājušajā ceturtdienā 13. Saeima atbalstīja lēmumprojektu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Ekonomikas ministrijai (EM) steidzami jāizstrādā normatīvie akti, lai valsts atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem atceltu jau no šā gada 31. marta. Par šo dokumentu līksmā, skurbā dejā apkampās gan pozīcija, gan opozīcija. OIK atcelšanas autortiesības ir Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kurai nākamajā valdībā vieta nav paredzēta, tomēr tās lielākā naidniece Jaunā konservatīvā partija (JKP) un arī deputāti no citām partijām ZZS piedāvāto lēmumu atbalstīja.

Premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība (JV)) šodien solījis prezentēt un komentēt savas topošās valdības deklarāciju, taču uzreiz jau var paredzēt, ka šis būs papīrs, kas būs uzrakstīts priekš kaķiem. Ne nu politiķi vēlāk to vairs pārlasīs, ne galvā ņems, ne atcerēsies. Savus priekšvēlēšanu solījumus jaunās valdošās koalīcijas locekļi vairs neatminas, tad kāpēc lai viņi atmiņā ilgi glabātu deklarāciju? Nav jau arī nekādas tādas lielas, skaistas idejas, kas varētu vienot visas piecas valdību veidojošās partijas. Ja nu vienīgi alkatība. Bet to jau deklarācijā nevar rakstīt.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķe Juta Strīķe interneta sociālajā tīklā Facebook nākusi klajā ar aicinājumu Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam atkāpties no amata un arī citus cilvēkus pieprasīt to pašu. Jo Bičkovičs atrodams tagad atvērtajos čekas maisos. Tik tiešām pastāv tāda kartīte, kurā kāds VDK darbinieks ierakstījis Bičkoviču kā aģentu un piešķīris viņam iesauku «Raitis». Bičkovičs jau sen ir tiesiskā ceļā panācis spriedumu, ka nav sadarbojies ar čeku. Citādi jau viņš nemaz nevarētu būt tiesnesis un Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība (JV)) izskatās kā mazulis ar brīnumsvecīti rokās un pats vēl nespēj noticēt, kādos augstumos apstākļu sagadīšanās viņu iecēlusi. Viņš būs tas, kuru Valsts prezidents Raimonds Vējonis nosauks par jaunās valdības veidotāju, un nav jau arī vairs lielu šķēršļu, lai izveidotos piecu partiju valdošā koalīcija ar Kariņu kā premjeru. Tas ir cundurs, ka pati vismazākā 13. Saeimas frakcija un kuslākais kandidāts tagad būs valdošākais starp valdošajiem. Pirms vēlēšanām nevarēja zināt, vai JV vispār pārvarēs 5% barjeru, lai iekļūtu Saeimā, bet tā daždien gadās, ka tie pēdējie kļūst par pirmajiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, iespējams, kļūs par vēsturisku varoņtēlu, kas būs iedarbinājis vēl nepieredzētu procedūru – Rīgas domes atlaišanu. Rīgas dome tieši attiecībā uz Rīgas satiksmi neesot veikusi nozīmīgas darbības, lai gan ieteikumus sniegusi gan Valsts kontrole savā ziņojumā, gan prokurors izteicis brīdinājumu. Neskatoties uz to, izlēmīga Rīgas domes rīcība neesot sekojusi. Tāpēc sagatavots VARAM likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu.

Var iznākt tā, ka piepildās Svēto Rakstu sentence par tiem pēdējiem, kas būs tie pirmie. Nevis lielākā 13. Saeimas partija, kas ir Saskaņa, arī nevis ar 16 mandātiem pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija (JKP) vai KPV LV, bet vismazākā partija Jaunā Vienotība, kurai vien astoņi mandāti, var būt tā, kuras pārstāvis Krišjānis Kariņš kļūs par nākamo Ministru prezidentu.

Kaismīgajā priekšvēlēšanu kampaņā politiķi cits citam ir veltījuši tik daudz apvainojumu, birku karināšanas, naida un apsaukāšanās runu, ka, ja to atceras, nekāda valdošā koalīcija un valdība nav iespējama. Vienīgā izeja ir nolikt malā priekšvēlēšanu dusmas un runāt.