«Eiropas Savienības valstu saimē šobrīd formējas autokrātija. Diemžēl Latvija un mūsu politiķi līdz šim par to izrādījuši remdenu attieksmi. Vai mūs Latvijā apmierinātu situācija, ka turpmāk neierobežota vara pieder valdībai, izslēdzot parlamenta kā tautas vēlēta likumdevēja varu?» Šo apgalvojumu un retoriskā jautājuma autore ir deputāte, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Tērauda (Attīstībai/Par, AP).
Tālākajā tekstā, kas bija publicēts portālā Delfi, viņa pauž skarbu kritiku Ungārijas varai un premjerministram Viktoram Orbānam, apsūdzot viņu pandēmijas izmantošanā, lai slēptu informāciju par dzelzceļa projektu, slāpētu vārda brīvību, teātru padomēs ieliktu sev uzticīgus padomes locekļus. Ungārijā apsvērts arī priekšlikums pilsētu mēru pilnvaras nodot īpašai Orbāna veidotajai komitejai.
Ungārijas vēstnieks Ferencs Bāņai ir strikti noraidījis pārmetumus par «galēji labējo» līderi, «valsts demokrātijas drupināšanu» un «hibrīda režīmu», ko savā rakstā paudusi Tēraudas kundze, un sacījis, ka šiem apgalvojumiem nav pilnīgi nekāda pamata.
Sazin, kā tur ir Ungārijā, taču Tēraudas aprakstītā šausmu aina izskatās akurāt kā Latvijas situācijas apraksts.
Pandēmijas aizsegā apturēta dzelzceļa elektrifikācija, jau pirms pandēmijas valdošā koalīcija padzina pašvaldību pārstāvjus no brīvostu valdēm, Tēraudas partijas biedrs Juris Pūce dzen uz priekšu administratīvi teritoriālo reformu, lai gan sērgas laikā nav iespējama reformas demokrātiska apspriešana. Pašvaldību kartes pārzīmēšana notiek tādā veidā, lai ieriebtu politiskajiem pretiniekiem un mazinātu pašreizējo pilsētu mēru ietekmi. Kamēr Ungārijā vēl tikai gudro, Rīgā ievēlētās varas vietā jau darbojas administratori. Saeimas valdošās koalīcijas partijas ierobežo opozīcijas runas laiku un absolūti ignorē jebkuru likumdošanas iniciatīvu, ja tā nav nākusi no koalīcijas deputātiem. Tāpat redzami tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija, JKP) centieni žņaugt tos plašsaziņas līdzekļus, kas nepielaizās JKP un koalīcijai. Pastāv bažas, ka Satversmes 81. panta atjaunošana var kļūt par instrumentu, ar kuru valdība var uzurpēt parlamenta varu.
Jauki, ka Tēraudai rūp demokrātija un miers visā pasaulē, taču Latvijas valdošajai koalīcijai vajadzētu vispirms paskatīties spogulī un pēc tam meklēt, ko kritizēt ārvalstīs.
Vēsturē bijis gana daudz gadījumu, kad naids starp karojošām pusēm bija tik svelošs, ka pat mēris, tīfs, bakas un holēra neatvēsināja vadoņu kaismi satriekt pretinieku. Tad kareivji ar metamajām mašīnām svieda pāri vaļņiem sprāgušus dzīvniekus, vēloties, lai slimība izplatās pretējā pusē.
Tāpat mūsdienu Latvijā politiskās elites iekšējās cīņas nerimst ne mirkli un Covid-19 nav traucēklis. Drīzāk otrādi - pandēmiju cenšas izmantot kā palīgu, lai no sāncenša pagatavotu gulašu un dejotu čardašu uz viņa politiskā kapa. Tēraudas kritika Ungārijai tikai pa daļai ir mērķēta Ungārijai. Problēma ir tā, ka pastāv valdošo koalīcijas partiju iekšējie kašķi un skaudība. Premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā vienotība, JV) joprojām bauda diezgan lielas sabiedrības daļas uzticību. Lai gan JV ir mazākā koalīcijas partija, tai ir izdevies kļūt par koalīcijas ietekmīgāko spēku. Bet citi arī grib... Arī AP grib.
Lai gan Tēraudas vēstījumā par Ungāriju nevienā vietā nav pieminēts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), pārmetumi par to, ka Latvija nepietiekami uzbrūk Orbānam, ir mājiens ar mietu Rinkēvičam.
Latvijas ārlietas vismaz līdz šim bija Ārlietu ministrijas ziņā, un nebija kādas citas, paralēlas ārlietu politikas, kuru tagad uzņēmusies Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja. Amizanti, ka vienas koalīcijas politiķiem ir tik liela nesaprašanās, ka viņi savas attiecības sāk kārtot publiskajā telpā.
Tēraudas uzbrauciens caur Ungāriju Rinkēvičam ir kā JV pils apmētāšana ar beigtiem sikspārņiem, kā kaunināšana un koalīcijas partnera pazemošanas mēģinājums.
Tas, ka ārlietu resors nav bāzies Ungārijas iekšējās lietās, ir diezgan loģiski. Jādomā, ka ārlietu ministram pašlaik pietiek citu problēmu un diezin vai būtu jāatver fronte pret Ungāriju. Ar Ungāriju pašlaik Latvijai nav nekā, ko dalīt. Problēmas ir ar Poliju tās robežu šķērsošanas skarbā režīma dēļ, bet tas ir cits stāsts.
Ar milzu kaismi turpinās arī JKP un KPV LV konflikts. JKP jau ilgi un cītīgi cenšas visādi kaitēt KPV LV, bet tagad Bordāns dabūjis pliķi pretī - KPV LV ir nobremzējusi tieslietu ministra izsapņoto Ekonomisko lietu tiesas izveidi. Labi vien ir, jo pastāv risks, ka Bordāns var izveidot sev pakļāvīgu, politizētu kabatas tiesu, turklāt tās veidošanai vajadzīga liela nauda, bet naudas, kā māc nojautas, valstij būs aizvien mazāk un mazāk.
Nākamā budžeta portfelis būs ļoti plāns. Jau tāpat koalīcijas partijas ir gatavas cita citu saplosīt, bet pagaidām valdās. Taču, kad būs jādala pandēmijas krīzes dēļ stipri sarukušie līdzekļi, kariņš piecu partiju starpā var sasniegt tādu kvēli, ka Kariņam rudenī kļūs grūti saglabāt valdībā kārtību. Var iznākt tā, ka budžetu šī valdība nepārdzīvo.
