Jaunā koronavīrusa partija

 
©Gatis Gierts/ F64 Photo Agency

Ir tomēr pasaulē viena laimes saliņa, kurā par Covid-19 laikam neko nav dzirdējuši – Rīgas apgabaltiesa, kurā pirmdien un otrdien no pulksten desmitiem rītā līdz četriem vakarā norisinājās tā saucamā Lemberga prāva – slikti vēdinātās telpās 13 procesa dalībnieki klepoja un šņaukājās, izplatīdami ap sevi vīrusus un baktērijas, un, kas zina, varbūt arī supermazo nelieti koronavīrusu, kura dēļ pasaulē jau nomiruši 42 tūkstoši cilvēku.

Rodas iespaids, ka Latvijas valdošajam politiskajam «establišmentam» nāvējošā sērga ir tikai kāda otrā vai trešā problēma aiz Lemberga prāvas un reģionu kartes pārzīmēšanas reformas. Reģionu pārzīmēšanu vajag savtīgi alkatīgiem mērķiem, bet Lembergu iedabūt cietumā vajag, lai realizētu savu sponsoru vajadzības.

Kāpēc piepeši tāda steiga ar Ventspils mēra satiesāšanu? Vairāk nekā desmit gadus prokuratūra nekur nesteidzās. Sākumā apsūdzība Aivaram Lembergam bija par kukuļa došanu un vēl visvisādiem noziegumiem, bet tad vienā jaukā dienā 2008. gadā apsūdzība tika pārformulēta, ka Lembergs nevis ņēmis, bet izspiedis kukuli. Visa prāva uzreiz uzsāka savu dzīvi no nulles. Viens no melīgākajiem diskursiem, kas gadu gadiem ir propagandēts valdošo kliķi atbalstošos plašsaziņas līdzekļos, ir tāds, ka Lemberga aizstāvība vilcinot procesu. Tas absolūti neatbilst reālajām norisēm. Nevis aizstāvība, bet prokuratūra ir safabricējusi vairāk nekā 200 sējumus visādu papīru, kurus uzdod par pierādījumiem. Lielākā daļa šo dokumentu ir kādi līgumi starp uzņēmumiem, Ventspils domes lēmumi, banku pārskaitījumu izraksti, amatpersonu sarakste un milzīgs blāķis bezjēdzīgas makulatūras, kurai ar krimināllietu ir attālināts sakars vai pat nav nekāda sakara. Tie neko nepierāda. Taču prokuratūra tos pasniedz kā pierādījumus. Dabiski, ka, lai izurbtos cauri šim papīru slānim, vajag daudz laika. Pat tikai lai skaļi nosauktu šo it kā pierādījumu virsrakstus vienā no procesa posmiem - pierādījumu salīdzināšanas procesā - vajadzēja vairākas dienas.

Kāds ir tas «sevišķi smagais noziegums», ko it kā veicis Lembergs? Viņš esot izspiedis kukuli no Aināra Gulbja, Valentīna Kokaļa un Jūlija Krūmiņa. Šie personāži ir biznesa plēsoņas, kuriem labāk roku mutē nelikt - nokodīs. Nu absolūti absurdi un komiski ir iedomāties, ka viņi, šie nabadziņi, varētu tā pārbīties no Ventspils mēra, ka padevušies viņa izspiešanai un tāpēc devuši viņam viena tranzītuzņēmuma akcijas. Nu pagalam neticams stāsts. Taču tas tiek visā nopietnībā iztiesāts, un par to laikam jau būs arī notiesājošs spriedums.

Lielais Lemberga noziegums ir tas, ka viņš savulaik nepadevās visādu shēmotāju vēlmēm pievākt sev tranzītbiznesa infrastruktūru par sviestmaizi. Par to viņam tagad nākas ciest. Viņš ir ievilkts nebeidzamā kriminālprocesā, un viņa politiskās aktivitātes tāpēc ir ļoti ierobežotas. Redzot, ka ar tiesas prāvu vien nepietiek, lai izslēgtu Lembergu no spēles, dažs Latvijas politikānis ir pamanījies pielīst ASV Finanšu ministrijas klerkiem, iestāstīt un panākt, lai Lembergam tiek noteiktas Amerikas sankcijas.

Mutvārdu procesam nebūtu jānotiek koronavīrusa dēļ. Varbūt tiesneses tā darītu, taču laikam jau pastāv milzu spiediens no politikas augšām. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns no JKP (Jaunā koronavīrusa partija) uzrūks vai pat mēģinās represēt tiesneses, ja viņas nepakļautos un, sekojot veselajam saprātam, mutvārdu procesu Lemberga lietā pārtrauktu. Pretēji veselajam saprātam tiesas prāva tika turpināta pirmdien un otrdien.

Pašlaik skolas darbojas attālinātā režīmā, un tāpat varētu darīt arī tiesa - turpināt prāvu, izmantojot jaunās tehnoloģijas. Taču jaunajām koronavīrusa partijām tas pagalam nederētu. Datorprocesam ir tāda īpatnība, ka to var aiztranslēt plašā publikā, un tad plaša publika varētu redzēt, cik daudz idiotisma notiek šajā lietā, cik politizēti tendencioza ir tā, cik švaki ir pierādījumi un cik nepamatota ir apsūdzības konstrukcija. Tāpēc tiesa tagad ir pārtraukta un par attālinātu tiesāšanos nav runas.

Izpildot politisko pasūtījumu par katru cenu turpināt tā saucamo Lemberga prāvu, tiesu vara uzskatāmi demonstrē savu atkarību no politikas. Bet demokrātiskā valstī vajadzētu būt otrādi - tiesu varai būtu jābūt neatkarīgai no politikāņu kaprīzēm.

Prokurors Juris Juriss, kurš varbūt nākotnē būs ģenerālprokurors, pat neslēpa, ka process jāturpina, lai apmierinātu cietušo intereses. Lielie cietēji ir trīs miljonāri - Vladimirs Krastiņš, Gulbis un Kokalis. Viņi dzīvo Austrālijā, Zviedrijā, Kanāriju salās un ar Latvijas nelaimēm ir mazsaistē. Tātad, lai iztaptu viņiem, nebija nekas slikts, ja Rīgā, tiesu namā Abrenes ielā, tika izveidots koronavīrusa perēklis - īsts midzenis, no kura izvazāt slimību pa visu Latviju. Procesā piedalās rīdzinieki, ventspilnieki un citu vietu iedzīvotāji. Pietiek, ja vienam no viņiem būs vīruss, un aplips visi. Tādā veidā sērgu var izvazāt pa visu Latviju. Un tikai tāpēc, lai apmierinātu triju miljonāru vēlmes. Likme laikam ir tik liela, ka acis aizmiglojas - neredz vairs nekādu koronavīrusa apdraudējumu un metas uz ambrazūras kā Matrosovs, neņemot vērā, ka aplipinās ne tikai Lembergu, bet arī paši var saslimt un mirt. Bordāna koronavīrusa partijas spiedienā tiesu vara riskē ar savu veselību un dzīvību, ziedo savus ģimenes locekļus - vecākus un bērnus. Vai tas tomēr nav mazliet tā kā durni?

Vakar prāvu pārcēla uz vēlāku laiku. Varbūt tad beidzot ir nākts pie prāta? Bet nevar zināt, vai jau nav nodarīts noziedzīgs kaitējums sabiedrībai - tiesa jau ir piestrādājusi pie tā, lai Covid-19 sērga izplatītos maksimāli plaši.