Māris Krautmanis / Autori

Vecajos laikos cilvēkiem un juristiem bija citāda izpratne par tiesiskumu un tā pamatprincipiem. Bija pieņemts, ka pastāv nevainīguma prezumpcija; bija tā, ka likumam nav atpakaļejoša spēka un tādā garā. Tāpat ļoti, ļoti slikti skaitījās, ja likumdevējs mēģināja rakstīt kādu likumu speciāli vienam konkrētam gadījumam vai pat vienam cilvēkam. Šīs lietas bija tāds kā pats par sevi saprotams tabu – tāpat kā tas, ka nav pieļaujams kanibālisms vai pārošanās tuvu radinieku starpā, vai ka auto nedrīkst braukt pie sarkanās gaismas. Taču tagad ir jauni laiki, pie varas ir jauni spēki, ir iestājies bezkompromisu beztiesiskuma laikmets.

Kontrolējot skaidras naudas deklarēšanu, šķērsojot valsts robežu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno pārbaudes uz lielākajiem autoceļiem, ir pavēstījusi VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pagājušajā ceturtdienā Latvijas Universitātes (LU) Satversmes sapulce ārkārtas sēdē augstskolas rektora amatā ievēlēja līdzšinējo rektoru Indriķi Muižnieku. Par Muižnieka ievēlēšanu nobalsoja 132 delegāti, pret – 112 delegāti, savukārt vēl deviņas balsošanas zīmes atzītas par nederīgām.

Notikumi ap Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) liek domāt par Latvijas augstskolu pārvaldības maiņu, tādējādi veicot izmaiņas vairākos normatīvajos aktos, vakar intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija (JKP)).

Pagājušās nedēļas nogalē augsto Rīgas domes priekšsēdētāja amatu ieguva Dainis Turlais (Gods kalpot Rīgai (GKR)), taču uzreiz izrādījās, ka kuģis, kam viņš kļuva par kapteini, ir ar milzīgu sūci. Partijā Saskaņa ir uzradušies četri atkritēji – Aleksejs Rosļikovs, Vadims Baraņņiks, Valērijs Petrovs un Vitālijs Dubovs, kas nepakļāvās partijas disciplīnai un nenobalsoja par Saskaņas Rīgas nodaļas vadītāja Sandra Bergmaņa kļūšanu par vicemēru. Vēl šis četrinieks balsoja arī pret Oļega Burova (GKR) virzīšanu uz Rīgas brīvostas padomi. Četrinieks no Saskaņas ir izslēgts un nodibinājis domē neatkarīgu deputātu frakciju, kas turpmāk būšot vienota savos balsojumos.

Pretēji Egila Levita garlaicīgajai un iepriekšnolemtajai bezsāpju ievēlēšanai Saeimā par Valsts prezidentu Rīgas domē pagājušās nedēļas nogalē ir izcēlušās īstas, niknas un sarežģītas politiskās batālijas ne tikai starp pozīciju un opozīciju, bet arī pozīcijas iekšpusē. Vispirms par Rīgas mēru tika ievēlēts Dainis Turlais, jo kādam taču jāieņem krēsls, ko pamet par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlētais Nils Ušakovs. Lai jaunajam mēram dzīve nešķistu kā garšīga avene, Rīgas opozīcijas partijas viņam sakūra pirti – gandrīz septiņas stundas Turlajam tika uzdoti jautājumi, kas beigās pārvērtās par pratināšanu un spīdzināšanu, no kuras pārgura pat paši spīdzinātāji. Opozīcija gribēja pārbaudīt, cik jaunais mērs ir fiziski un garīgi stiprs, cerībā, ka viņš piekusīs, sadusmosies un sāks runāt kādas muļķības, kuras tad turpmāk izmantot pret viņu. Turlais kaut kā tomēr izturēja.

Politiķi līksmo par jauno kārtību, kas tagad nosaka Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu. Cik jauki, cik labi, cik caurspīdīgi un godīgi tas nu ir. Lūk, Egils Levits tagad ir ievēlēts atklāti, un kāda laime caur to ir atnākusi.

Par spīti kaitinošajām neērtībām tehnisku problēmu dēļ, diezgan bezsaturīgajām priekšvēlēšanu diskusijām un pabālajām partiju kampaņām Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījušies gandrīz 34% balsstiesīgo Latvijas vēlētāju. Tas ir pat diezgan daudz. Tātad ir apstājusies iepriekš vērojamā tendence par Eiropas politikas lietām interesēties aizvien mazākam vēlētāju skaitam. No otras puses – tā tomēr ir tikai trešdaļa. Nebija kāda latvjus satraucoša vēlēšanu jautājuma – cilvēki aizgāja ievēlēt Eiroparlamentu vienkārši aiz labas sirds, izvēloties, kuriem astoņiem populāriem politiķiem par viņu līdzšinējiem darbiem uzdāvināt ļoti labi apmaksātus eirokrēslus.

Ar katru nākamo reizi vēlētāju aktivitātei Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir bijusi vērojama tendence samazināties, un droši vien nekāda dižā tā nebūs arī šajā reizē – diezin vai vēlēt aizies vairāk par trešdaļu balsstiesīgo.

Rodas iespaids, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) ir sēdējis un gudrojis: «Nu ko vēl tādu dulnāku pastrādāt? Citādi te citi ministri ar savām aktivitātēm kļūst par mani populārāki.»

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) drasē pa savu nozari kara zirgā un cērt galvas pa labi un kreisi – darbu jau zaudējuši virkne dažādu ministrijas pakļautības uzņēmumu amatpersonu. Tur nekāda brīnuma nav, jo agrāk ministriju ir vadījušas citas partijas, bet JKP ir raksturīga īpaši smaga paranoja – visur tai rēgojas kaut kādi tumšie briesmoņi un viņu ielikteņi. Šajā «garo nažu naktī» dažs varbūt ir tiešām pelnījis būt represēts, bet cieš arī ar politiku nesaistīti ierindnieki. Šīs aktivitātes ministrs un viņa partija enerģiski «spino» plašsaziņas līdzekļos – televīzijā, tīmekļa sociālajās vietnēs. Tagad visiem būtu jānotic, ka Linkaits strādā tautas un valsts labā – lai nebūtu korupcijas, lai būtu labāka pārvaldība, lai uzlabotos uzņēmējdarbības vide, valsts konkurētspēja un visādi tā. Taču diemžēl ar katru nākamo soli ministra gaitās aizvien skaidrāk top redzama spalvaina āža kāja.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) nesen sociālajā vietnē Twitter ir paspīdējis ar īsu, bet interpunkcijas un ortogrāfijas kļūdām pārpilnu ierakstu, ko, tulkojot no šai partijai tuvo aprindu specifiskā žargona, var saprast tā, ka, ja JKP izdosies pietiekami ilgi noturēt valdību bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iekļaušanas valdošajā koalīcijā, tad SIA Mediju nams (MN) preses izdevumiem, tostarp arī Neatkarīgajai, būs bankrots klāt.

Par spīti Rīgas satiksmes korupcijas lietai, Rīgas mēra Nila Ušakova atstādināšanai no amata un vēl visādām ķibelēm, kas pēdējā laikā piemeklē Rīgas domi, partijai Saskaņa reitings ir joprojām augsts, aprīlī pat audzis par 2% un pašlaik ir 19,7%. Tā rāda sociologu firmas SKDS jaunākais partiju reitings, kas tapis pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma. Domājot par Eiroparlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks 25. maijā, Ušakovs var cerēt, ka diezgan mierīgi tiks ievēlēts un, iespējams, ne tikai viens pats, bet Saskaņa var dabūt vēl kādu EP mandātu.

Liela ķeza gaida Rīgu, liela ķeza. Izskatās, ka tā ir neizbēgama, jo sakarā ar remontu kopš aizvakardienas kustība pār Brasas pārvadu jau ir ierobežota. Bet vēl taču trūka tādas laimes, lai nostopētos arī Augusta Deglava tilts. Transporta ievārījums dažkārt mēdz izcelties pat tad, ja noticis sīks negadījums, bet te uzreiz pārtrūkst asinsrite vienlaikus pāri diviem tiltiem! Un vēl taču arī Salu tilts ir remontā ar apgrūtinātu kustību. Un ielas tiek lāpītas.

Ukrainas prezidenta vēlēšanās ar lielu pārsvaru pār līdzšinējo prezidentu Petro Porošenko ir uzvarējis Volodimirs Zelenskis – komiķis, televīzijas personība, kas savu popularitāti ieguvis, asprātīgi parodējot un izsmejot valdošās varas alkatību un glupību. Nevar teikt, ka pasaule nepazītu gadījumus, kad kāds no pavisam citas jomas nākošs cilvēks kļūst par ietekmīgu politiķi vai pat valsts vadītāju. Aktieris Ronalds Reigans bija ASV prezidents, dramaturgs Vāclavs Havels bija Čehijas prezidents, tomēr Zelenskis ir kaut kas nebijis – ne katru dienu par valsts vadītāju kļūst cilvēks, kas līdz visaugstākajam krēslam valstī nonācis caur jokiem. Tas ir kūlenis. Jokot ir viena lieta, bet vadīt īstu valsti ir ļoti nopietna nodarbe. Sevišķi jau tik sarežģītu valsti kā Ukraina ar tās milzīgo teritoriju un lielo iedzīvotāju skaitu, reģionālajām atšķirībām, korupcijas cauraudzi, ekonomikas atpalicību un naidīgajām attiecībām ar kaimiņvalsti Krieviju.

Desmit gadu laikā, kopš Rīgas apgabaltiesā tiek iztiesāta tā saucamā Lemberga prāva, aizstāvība četras reizes ir lūgusi atļauju filmēt tiesas zālē notiekošo, un visas četras reizes pēc prokuroru uzstājīgiem protestiem tiesa filmēšanu ir aizliegusi. Šāda prakse nav tipiska, jo citos līdzīgos gadījumos filmēšana tiek ļauta. Piemēram, politiskajā lietā, kur Ogres mērs Egils Helmanis aizstāvas pret apsūdzībām par izspiešanu, filmēšana ir atļauta.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkotā Latvijas Televīzijas (LTV) valdes konkursa rezultātā par LTV vadītāju izvēlētais Einārs Giels vēl neko nebija izdarījis – ne labu, ne sliktu. Tikai pirmdien, 15. aprīlī, viņam bija oficiāli jāstājas pie savu pienākumu pildīšanas. Taču vakar viņš izlēma atteikties no amata. Viņu var saprast – tādu trilleri nav iespējams izturēt.

Pagalam jau nu gan nejēdzīgi, ka bērzu sulas jau straumēm tek spaiņos, bet šā gada budžets ir pieņemts tikai šonedēļ. Pēc vairāk nekā desmit stundu garām debatēm Saeima trešdien pieņēma 14 budžetu pavadošo likumu grozījumus un budžeta likumu.

Partiju apvienība Attīstībai/Par! (AP) šonedēļ lēmusi, ka atbalstīs Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, līdz ar to vairs tikpat kā nav kādu lielu šķēršļu, kas varētu kavēt Levitu ceļā uz kļūšanu par prezidentu. Vēl ir Jaunā konservatīvā partija (JKP) un KPV LV, kuras pagaidām nav paudušas viedokli, taču maz ticams, ka JKP piepeši varētu iecirsties. Ar KPV LV ir neliela problēma, ka tai Saeimas frakcija ir pašķēlusies – virkne politiķu ir separējušies un nav uzskatāmi par valdošās koalīcijas dalībniekiem, tomēr nezin vai var notikt tā, ka Levits varētu tikt izšūpots.

Eiropā un Amerikā jau vairāk nekā piecgadi redzama tendence, ka pie varas nonāk «nesistēmas» politiķi, kas lieto ļoti agresīvu retoriku, lamā no panckām ārā «veco», stagnātisko, «oligarhisko», aroganto eliti un sola brīnumus – sarežģītām problēmām vienkāršus risinājumus. Atšķirībā no tradicionālajiem politiķiem viņi uzsver savu tuvumu tautai, runā saprotamāk – «tā, kā ir». Līdzīgs process ir redzams arī Latvijā, un tagad kaut kas uz to pusi notiek arī Ukrainā, kur pēc prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas palikuši divi kandidāti – līdzšinējais prezidents Petro Porošenko un komiķis Volodimirs Zelenskis. Ekspremjere Jūlija Timošenko, tāpat arī Jurijs Boiko un vēl 35 kandidāti no skrējiena pēc prezidenta krēsla ir «atbiruši».

Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kam savulaik Ģenerālprokuratūras prokurors Andis Mežsargs uzticēja glabāt Ventspils mēram Aivaram Lembergam it kā piederošo mantu, gadu gadiem šo mantu «glabā» un neatskaitās, kas ar to notiek – var gadīties, ka visu sen jau sabāzis sev kabatās un no viņam uzticētajiem aktīviem palikusi vien tukša čaula.

Ja neskaita politikas ekspertus, lielākajai daļai kazahu Nursultana Nazarbajeva atkāpšanās no Kazahstānas prezidenta amata ir šokējošs pārsteigums, jo viņi nespēj iedomāties, kā tas ir, kad valsti nevada Nazarbajevs. Viņš ir valdījis jau gandrīz 30 gadus. Nevienam citam postpadomju telpā nav izdevies noturēties zirgā tik ilgi.