28. aprīlī Valsts drošības dienests (VDD) aizturēja bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Sparānu.
Tagad viņš pēc iemaksātās drošības naudas 50 tūkstošu eiro apmērā no apcietinājuma atbrīvots. Daļu šīs naudas sarūpējis bijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Strīķis. Strīķis ir mirušās politiķes Jutas Strīķes atraitnis. Viņš ir Jaunās konservatīvās partijas (JKP) atbalstītājs un finanšu ziedotājs. Sparānu aizstāv advokāti Aleksandrs Berezins un Alla Juraša. Juraša ir Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja, bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieka Jura Juraša dzīvesbiedre. Ir mediji, kas ir vēstījuši, ka Jurašu pāris varbūt ir šķirts, bet nu tas maz ko maina būtībā.
VDD paziņojumā presei raksta, ka 28. un 29. aprīlī dienests veicis tiesas sankcionētas procesuālās darbības ar trīs personām saistītos objektos Rīgā.
Procesuālās darbības, tajā skaitā kratīšanas, norisinājušās VDD izmeklētā kriminālprocesā par kukuļņemšanu lielā apmērā.
Saprotams, ka šādā delikātā lietā notikumi risinās zem bieza slepenības deķa. Izskatās arī, ka publiskajā telpā tiek laista gan informācija, gan dezinformācijas burbuļi, lai novirzītu cilvēku prātus projām no galvenās sižeta līnijas.
Ar neapbruņotu aci redzama JKP iesaiste lietā un pat neslēptā ieinteresētība ietekmēt tās gaitu. Paredzams, ka partija ar visiem spēkiem centīsies panākt, lai “Sparāngeita” tiktu norakta tālā atvilktnē vai arī, ja tas neizdosies un būs tiesas prāva, rādīt Sparānam, ka viņš nav pamests nelaimē un partija cenšas viņu izpestīt. Jo, ja Sparāns sāks pārāk daudz stāstīt, kādas “štelles” kārtojis kopā ar Jurašiem, var sagāzties visa līdzšinējā JKP propagandas konstrukcija. Zināms, JKP politiķi savu popularitāti tautā un lielo ietekmi parlamentā un valdībā ir guvuši, uzdodoties par lielākajiem korupcijas apkarotājiem, par tiesiskākajiem un godīgākajiem varoņiem. Šis tēls ir ilgi kopts, ar putām uz lūpām un spīdošām acīm uzstājoties televīzijā. Ja šis stāsts izrādīsies skaudrā kontrastā ar realitāti, partiju vairs nekāda dižā nākotne negaida.
Protams, JKP zina, ka labākā aizsardzība ir uzbrukums, un, kā mācījis doktors Gebelss, jāmelo tik bezkaunīgi, lai pūlis nespēj noticēt, ka tik bezkaunīgi var melot.
Maigurs Strīķis jau ir publicējis plašsaziņā pagaru un emocionālu viedokli par notiekošo, kurā pārmet VDD brutalitāti Sparāna aizturēšanā, apgalvo, ka VDD balstās tikai uz kāda cietumā sēdoša noziedznieka apgalvojumu, ka viņš esot devis Sparānam kukuļus. Raksta vizuālajā noformējumā lietots platmales attēls, lai raidītu signālu naivākiem lasītājiem, ka jēriski nevainīgā Sparāna aizturēšana ir kaut kādā sakarā ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu. “Normunda Mežvieta vadītais iestādījums drīzāk atgādina nevis valsts, bet Lemberga grupējuma drošības dienestu,” apgalvo Strīķis.
Re, kad bikses svilst, atkal tiek lietots mīts no murgosfēras par visur klāt esošo “oligarhu” Lembergu un notikumu interpretācijā veikli sagriezts otrādi gals ar sākumu!
Sparāns ilgu laiku bija teju vai pats augstākais cars valstī, kurš baudīja SAB kādreizējā priekšnieka Jāņa Kažociņa uzticību un tāpēc varēja izmest no biroja sev nevēlamus darbiniekus un vietā likt savējos, viņš bija augstāks par likumdevēju un izpildvaru, jo varēja regulēt, kam dot pielaidi valsts noslēpumam un kam to atņemt.
Varētu būt tā, ka Sparāna darbības, izmantojot bezrobežu varu savām personiskajām vajadzībām, pamanīja KNAB darbinieki Juta Strīķe un Juris Jurašs, kuri necēla pret viņu apsūdzību, bet padarīja par sadarbnieku, turot īsā “kompromata” saitītē. Tad kaut kādā brīdī Sparāns kaut ko ir nodarījis tik ļoti greizi, ka tas nav paticis Amerikas vēstniecībai, kas izteica neapmierinātību ar viņa darbību. Bet nepatikt Amerikai nozīmē nonākt “vēstures nepareizajā pusē”. Un tad kaut kā neviļus Sparāns 2018. gadā amatu SAB zaudēja un aizgāja pensijā.
Portāls “pietiek.com” ziņo, ka no neoficiāliem avotiem tam esot zināms, ka Sparānam varētu tikt inkriminēta gan valsts noslēpuma izpaušana, gan starpniecība kukuļošanā, gan arī līdzdalība kādā kontrabandas lietā. Sparānam var nākties atbildēt arī par Latvijas pases izsniegšanu starptautiska līmeņa noziedzniekam. Ja šī informācija izrādīsies patiesa, tad Maigura Strīķa stāsts, ka viss VDD vērsiens pret Sparānu balstās tikai uz viena cietumnieka apmelojumiem, nebūs īsti pilnīgs.
Strīķis raksturo VDD kā kuslu. Laikam jau taisnība, ka VDD ir kusls, tieši tāpēc nav ticams, ka tas uzdrošinātos ņemt ciet tādu “ērgli” kā Sparāns. Nevis Lembergs tur kaut ko ietekmējis un nemaz arī nevar ietekmēt, bet VDD varbūt ir kāda ļoti varena spēka, iespējams, to pašu ASV “mandāts”, kas dienestam dod drosmi veikt asas procesuālās darbības.
JKP savu skaisto sešu gadu dibināšanas gadskārtu šomēnes sagaidīs lielā ķezā. Tāpēc partijas līderim, tieslietu ministram Jānim Bordānam izmisīgi nepieciešams savs ieliktenis jaunā ģenerālprokurora krēslā. Ja tas izdosies, tad būs burvīgi - Sparāna lietu varēs nobremzēt.
Ar Sparānu ir nelāgi tādā ziņā, ka liela neērtības sajūta var rasties arī bijušajam SAB priekšniekam Jānim Kažociņam, pašreizējam SAB priekšniekam Jānim Maizītim, varbūt arī bijušajam VDD vadītājam Jānim Reinikam un daudziem citiem atbildīgiem amatvīriem. Jo kaut kā būs jāizskaidro, kā tas varēja būt, ka tik nozīmīgā, valsts drošību sargājošā iestādē tik ilgi strādājis tāds personāžs kā Sparāns? Vai tad nu tā bija, ka par Sparānu viņi nesaņēma signālus? Pat jau vairāk nekā pirms desmit gadiem viņš politikas un biznesa aprindās bija pazīstams kā lietu kārtotājs jeb, krievu kriminālžargonā izsakoties, “rešala”.
Varam gaidīt ilgu un aizraujošiem pavērsieniem bagātu romānu par valsts noslēpumu noslēpumiem. Vai arī otrā variantā - pavisam plānu brošūriņu, kur sižets spēji apraujas un nevar saprast, kuri bija labie. Redzēsim, kurai no iesaistītajām pusēm būs stiprāks krampis - valstij vai blēžiem.
