Līvija Dūmiņa / Autori

Režisors Kārlis Auškāps Režisora asistents Gundars Silakaktiņš Scenogrāfs Juris Dimiters Kostīmu māksliniece Jurate Silakaktiņa Muzikālais konsultants Juris Vaivods Kustību konsultante Inga Krasovska Gaismu mākslinieks Harijs Zālītis

Nepārspīlēšu, apgalvojot, ka pirmsjāņu nedēļas galvenās, turklāt pozitīvās, kultūras ziņas avots bija Liepājas teātris, kurš medijiem izsūtīja preses relīzi ar šādu virsrakstu: Liepājas teātra aktieris Mārtiņš Kalita atveidos galveno lomu Ņikitas Mihalkova filmā!

Protams, ka raksta virsrakstu aizņēmos no Vudija Allena filmas, par ko jūsmo visi, kas to noskatījušies. Pusnakts Parīzē (2011) iedvesmas pilsētu dienā ļauj skatīt mūsdienu tūrista acīm, bet naktī – aizceļot uz 20. gadsimta 20. gadu bohēmisko Parīzi, lai sastaptu Pablo Pikaso, Ģertrūdi Steinu, Salvadoru Dalī, Luisu Bunjuelu, Ernestu Hemingveju un vēl citus ievērojamus ļaudis, bez kuriem 20. gadsimta kultūras vēsture nav iedomājama.

Autors – Augusts Strindbergs Vladislava Nastavševa režija, telpas un kostīmu koncepcija, mūzika

Galvenais maija notikums Latvijas Nacionālajā teātrī (LNT), par ko mediji aktīvi informēja, bija Parīzes Dievmātes katedrāles pirmizrāde. Taču šajā laikā mediju telpā iespraucās vēl kāda ar LNT saistīta ziņa – direktors Ojārs Rubenis, kuram beidzies pilnvarojuma līgums, parakstījis jaunu, kas paredz, ka arī nākamos trīs gadus teātri vadīs viņš.

Kamēr Spēlmaņu nakts žūrija steidz skatīties sezonas pēdējās pirmizrādes, lai noteiktu Teātra balvas pretendentus, Dailes teātris aicina savus skatītājus izvērtēt aizejošo sezonu un balsojot paust savu viedokli par labāko Dailes teātra izrādi un aktieriem.

Savām daudzajām balvām Jaunais Rīgas teātris (JRT) pievienojis vēl vienu – Alvja Hermaņa izrāde Melnais piens starptautiskajā teātra festivālā Kontakt Polijā ieguvusi preses balvu. Tā ir viena no trim festivāla speciālbalvām, kas tiek piešķirtas neatkarīgi no festivāla žūrijas.

Maijā grāmatnīcās nonāca apgāda Zvaigzne ABC izdotais Arno Jundzes stāstu krājums Gardo vistiņu nedēļa, kas uzreiz ierindojās pirktāko grāmatu desmitniekā, bet vakar piedzīvoja atvēršanas svētkus. Tā ir žurnālista, literatūrzinātnieka, Neatkarīgās kultūras nodaļas redaktora, Latvijas televīzijas raidījuma 100 g kultūras vadītāja, divu bērnu grāmatu autora debija daiļliteratūrā, kas rakstīta pieaugušo auditorijai. Stāstos sprēgā Ķiparzemes aprakstnieka draiskā humora izjūta, kaut ar to piesegtā dzīves proza ir pat traģiska. «Toreiz, kad Padomju Savienība izjuka, Latvijā sabruka arī tās veidotā morāles sistēma. Juku laikos vaļā paspruka instinkti,» grāmatas ievadā raksta Arno Jundze.

Iepriekš gadījies, ka, atgriežoties no Krievijas teātra festivāla Zelta maska izrāžu skates Maskavā, atjēgšanās mūsu teātra realitātē līdzinājusies iekāpšanai paseklā peļķē. Ne jau tāpēc, ka visas Maskavā redzētās izrādes būtu izcilas un mūsu teātrī tādu nebūtu – galu galā Russian Case programma ir izlase, bet Latvijas izrāžu skate šogad arī izskatījās ļoti labi. Tomēr pēc megapolē pavadītās nedēļas un redzētās teātra valodas daudzveidības nokļūšana ikdienā ir tikpat grūta kā pēc atvaļinājuma darbā. Šopavasar bija citādi.

Latvijā viņu pazīst kā Katju Puškarjovu no Krievijā ražotā TV seriāla, kas šeit tika demonstrēts ar nosaukumu Neglītais pīlēns. Taču Nellija Uvarova ir Krievijā populāra aktrise, kuras pamatdarbavieta ir Krievijas Akadēmiskais Jaunatnes teātris (KAJT). Tikšanās ar aktrisi Nelliju Uvarovu Maskavā bija viena no tām retajām reizēm, kad intervija no darba kļūst par svētkiem, jo ir liels prieks un gandarījums par to vienu stundu, kas pavadīta sarunājoties. Ne miņas no prīmas augstprātības, kaut varētu būt – Nellija Uvarova ir KAJT vadošā aktrise. Atsaucīga, ieinteresēta. Starp citu, dzimusi Lietuvā, Mažeiķos.

Par izrādēm 12. diena un Apglabājiet mani zem grīdas

Pirmdien, Starptautiskās teātra dienas priekšpēcpusdienā, LKA E. Smiļģa Teātra muzejā Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) balvu pasniegšanas ceremonijā silti sirsnīgā gaisotnē tika godināti šā gada Lilitas Bērziņas, Harija Liepiņa un Helēnas Tangijevas-Birznieces balvas laureāti. Izvērtējot teātru iesniegtos pretendentus, par izciliem sasniegumiem šogad LTDS valde balvu piešķīrusi aktieriem Lolitai Caukai, Artūram Skrastiņam un baletdejotājam, pedagogam, horeogrāfam Vladimiram Cukanovam.

Režisors – Rolands Atkočūns Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa Horeogrāfs – Alberts Kivlenieks Muzikālais konsultants – Juris Vaivods Gaismu mākslinieks – Igors Kapustins

Nikolaja Gogoļa stāsta iedvesmotā režisora Jurija Djakonova izrāde Cilvēks šinelī tapusi Latvijas Nacionālā teātra un neatkarīgā Dirty Deal Teatro sadarbības projektā Tests. Patiesi, šo izrādi var dēvēt par testu ar Gogoli, kurā jaunajam režisoram un komandai ir iespēja ļauties intriģējošam izaicinājumam, strādājot ar krievu klasiķa fantastisko grotesku par Pēterburgas ierēdni Akakiju Akakijeviču Bašmačkinu un viņa šineli.

Februāra sākumā leģendārā A. Čehova Maskavas Dailes teātra (MDT) jaunajā zālē pirmizrādi piedzīvoja Viestura Meikšāna iestudētais Kareņins. Viņa darbs atzīts par labu esam, jo Viesturs atgriezīsies Maskavā, turklāt uz MDT lielās skatuves, lai iestudētu teātra mākslinieciskā vadītāja Oļega Tabakova piedāvāto Aleksandra Suhovo-Kobiļina lugu Tarelkina nāve. Pirmizrāde plānota šā gada decembrī. Patlaban Valmieras teātrī režisors iestudē Maksima Gorkija Sīkpilsoņus. Par Maskavu, teātri Krievijā un Latvijā bija mūsu saruna.

Otrdien, 13. martā, Latvijas Nacionālajā operā būs iespēja izbaudīt neatkārtojamo Vīnes balles atmosfēru programmā Ziedu balle – Johana Štrausa Galā.

12. martā Latvijas Nacionālajā operā notiks jau otrais kompānijas Art Forte rīkotais Étoile Ballet Gala koncerts, kas ļaus novērtēt mūsdienu baleta sasniegumus Olgas Azizovas kārtotajā daudzveidīgajā programmā.

Fakts, ka vienas sezonas laikā divi Latvijas profesionālie teātri plānojuši iestudēt konkrētu Šekspīra lugu, vērīgajiem nepaslīd garām nepamanīts. Varētu taču būt īpaša zīme – idejas lido gaisā, hiperaktuāla tēma tīstās no autiņiem. Ko nozīmē fakts, ka divi teātri iestudēšanai apstiprina vienu Latvijas dramaturga lugu? Pirmā doma – tātad luga ir ģeniāla, otra – mēs jau sen to bijām pelnījuši. Laura Gundara lugas nosaukums Advents Silmačos gan fiksi vien ģenerē nākamo domu – turpinājums visvairāk iestudētajai latviešu lugai – Rūdolfa Blaumaņa Skroderdienām Silmačos – ir pārdomāts produkts ar milzīgu kases grāvēja potenciālu (cik nu liels Latvijas teātra tirgū tas iespējams).

Poļu rakstnieks Jaroslavs Ivaškēvičs savā simboliskajā lugā Ideāls zaglis runā par mīlestību, kas ienāk dzīvē negaidīti kā zaglis, pārsteidz nesagatavotu. Galvenā varone Larisa, sieviete, kurai ir divi mīļākie, reizē ilgojas un baidās no «lielās» mīlestības. Nevar apgalvot, ka luga ir nevainojama – jaušams, ka Ivaškēvičs vēl tikai ievingrina roku dramaturģijā, taču viņš salonkomēdijā iestrādājis filozofiskas problēmas, kuru risināšana cilvēcei lemta mūžīgi mūžos.

Režisora Viestura Sīļa debija uz Latvijas Nacionālā teātra lielās skatuves, iestudējot amerikāņa Treisija Letsa pasaulē daudz uzvesto lugu Augusts: Osedžas zeme, kļuvusi pār ārkārtēju notikumu.

Grenholma metode M. Čehova Rīgas Krievu teātrī, Čulimska. Pašu cilvēki Jaunajā Rīgas teātrī

Apgādā Zinātne iznākusi Neatkarīgās autores, teātra kritiķes un zinātnieces Silvijas Radzobes grāmata Uz skatuves un aiz kulisēm. Sākotnējā iecere par recenziju apkopošanu izaugusi līdz gandrīz 800 lappušu biezai monogrāfijai. Grāmata ātri nokļuva pirktāko grāmatu topā, un šoceturtdien Humanitāro zinātņu fakultātē notiks grāmatas atvēršanas svētki. Pirms tam mēs runājām par šo un vēl kādu grāmatu, par kritiku un dzīvi.