Līvija Dūmiņa / Autori

Šekspīra Romeo un Džuljeta ir stāsts par mīlestību. Hrestomatiskā patiesība nav apšaubāma tiktāl, līdz nesāc analizēt, iedziļinoties jēdziena būtībā. Ja notici brīnumam, kas pēkšņi ar visiem jutekļiem piesien pie otra, un dzīve ir pagalam, ja dzīvot lemts šķirti. Par šo fenomenu runā Šekspīrs, un tā dēļ teātrī – vietā, kur ar brīnumiem tikpat daudz kopīga kā baznīcai, to studē atkal un atkal. Ja es skatos Romeo un Džuljetu, man ir pamatota vēlme just līdzi, lai uz tām pāris stundām aizmirstu visu citu un lādētu atbildīgos par netaisnību, kas pār šiem jauniešiem nākusi. Dailes teātra iestudējumā tā gluži nenotiek.

Šā gada 14. oktobrī komponistam Zigmaram Liepiņam apritēs 60 gadu. Apaļajai jubilejai par godu, Latvijas Nacionālajā teātrī top viņa operas Parīzes Dievmātes katedrāle iestudējums. Teātra direktors Ojārs Rubenis precizē – tā būs opera teātra versijā un pirmizrādi piedzīvos 17. maijā. Biļetes jau ir pārdošanā.

Topošie režisori Reinis Suhanovs un Jānis Znotiņš, ķeroties pie ražīgākā trimdas autora Anšlava Eglīša lugas Bezkaunīgie veči iestudēšanas, apgalvoja, ka luga izrādījusies negaidīti aktuāla, jo Latviju atkal pamet tūkstošiem iedzīvotāju un nekad miera laikā nav bijusi tik augsta emigrācijas statistika. Tā it kā būtu atbilde uz manu jautājumu, kālab šī luga iestudēta tieši tagad. Tomēr, skatoties izrādi, nekādas asociācijas par laikabiedriem latviešiem svešumā gan neraisījās.

Daugavpils teātra jaunā valde spējusi labot kritisko finanšu situāciju, kas draudēja ar teātra maksātnespēju. Kultūras ministrija (KM) informē, ka valde darbojusies atbilstoši KM dotajiem uzdevumiem un kreditoru saistības ir samazinātas –2011. gada 1. janvārī Daugavpils teātrim tās bija 138 704 latu apmērā, bet 2012. gada 1. janvārī – 65 930 latu..

Apgāds Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis sērijā Letonikas bibliotēka laidis klajā apjomīgu rakstu krājumu Kultūrvēstures avoti un Latvijas ainava.

Apkopojot datus par visvairāk pirktajām grāmatām Jāņa Rozes grāmatnīcās, tirgotāji secinājuši, ka aizejošajā gadā lielāko popularitāti guvušas publicistikas grāmatas par spilgtām Latvijas personībām un ievērojamiem notikumiem nesenā pagātnē.

Veco gadu aizvadot, atskatāmies uz padarīto. Kino un teātra režisoram, pedagogam Pēterim Krilovam šis gads Spēlmaņu naktī nesis uzvaras laurus. Viņš tika apbalvots divkārt – kā gada režisors un gada labākās izrādes autors. Viņa Lūgšana resnajai tantei (Frenija un Zūijs) tagad ir tik pieprasīta, ka Nacionālais teātris izsludinājis papildizrādes.

Pirmdien notika Daugavpils teātra valdes sēde – pirmā ar nupat Kultūras ministrijas iecelto trešo valdes locekli, bijušo Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāju un atlaistās 10. Saeimas deputāti Ritu Strodi. Ko valdes darbā mainīs Ritas Strodes klātbūtne?

Ziemassvētku koncerti Dailes teātrī ir gadu no gada uzturēta tradīcija. Šogad Ziemassvētku koncerta programmu veido visu Eiropas Savienības valstu skaistākās ziemas saulgriežu un Kristus dzimšanas svētku dziesmas.

Ceturtdien Latviju pāršalca sēru vēsts – mūžībā aizgājis viens no ievērojamākajiem latviešu kordiriģentiem Imants Kokars. Leģendāra personība Latvijas kultūrā, kura mūža darbs skan skaļi, dzidri un vareni.

Pieņemot lēmumu Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu piešķirt Ādolfam Šapiro, Latvijas Teātra darbinieku savienība atgādina: «Laiki mainās, arī Jaunatnes teātris tiek ievilkts sarežģītajos jaunās valsts identitātes meklējumos, māksla piekāpjas varai, un 1992. gadā Jaunatnes teātra priekškars aizveras.

Latvijas Nacionālā teātra aktrisei, Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) vadītājai Daigai Gaismiņai novembris šoreiz ir īpaši spraigs – LTDS rīkotajai Spēlmaņu naktij šoruden klāt nācis arī Baltijas mūsdienu drāmas festivāls SKATS un vēl labdarības koncerts Arnim Mednim. Par LTDS aktualitātēm, tās būtību un sūtību notika mūsu saruna.

Komponists – Kārlis Lācis Dziesmu teksti – Jānis Elsbergs Librets – Evita Mamaja Režisors – Dž. Dž. Džilindžers Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa Horeogrāfe – Inga Krasovska Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis

Pēc Entonija Šefera lugas Okšķeris tapušais Trilleris Dailes teātra Kamerzālē vispirms atgādina Šekspīra slaveno frāzi par dzīvi kā teātri un cilvēkiem – aktieriem tajā. Lugas piedāvātās lomu spēles šai formulai atbilst perfekti, un aktieriem šādi uzdevumi parasti patīk – var izspēlēties. Var redzēt, ka Jurim Žagaram (Endrū Vaiks) un Laurim Dzelzītim (Milo Tindls) patīk.

Negribu izklausīties patētiska, apgalvojot, ka Oļģerta Krodera izrādes tiek īpaši gaidītas un teātra kritiķu un Spēlmaņu nakts žūrijas ceļš uz Valmieru divos autobusos svētdienā atgādina mazu svētceļojumu. Tomēr kāds patiesības grauds jau tajā ir, lai cik ironiski dzēlīga varētu būt paša Krodera atbilde uz šādu apgalvojumu.

Kā jau ierasts, arī šogad teātra festivāls Zelta maska Latvijā piedāvā noskatīties izrādes, kas izturējušas ekspertu un žūrijas vērtēšanas procedūru, kļūstot par Zelta maskas pretendentēm un laureātēm. Festivāls sāksies 30. oktobrī, turklāt šoreiz tā ģeogrāfija paplašinājusies no Rīgas līdz Ventspilij un Liepājai.

Šosestdien, 29. oktobrī, pulksten 15 Melngalvju namā Rīgā notiks zviedru dzejnieka, šā gada Nobela prēmijas literatūrā laureāta Tomasa Transtremera grāmatas Dzeja atvēršanas svētki. Turklāt pasākumā piedalīsies arī pats autors ar kundzi Moniku.

Latvijas Nacionālā teātra izrāde Arī gudrinieks pārskatās Latvijas teātru dzīvē ir notikums ar lielo burtu vairāku iemeslu dēļ. Tie visi liecina par to, ka veiksme šoreiz visai komandai sekojusi kā ēna, neļaujot nejaušības darvas pilienam sabojāt medus podu, no kura var ieteikt tikai vienu – garšot un baudīt.

Pirmajā oktobra nedēļā, apdzīvojot dažādas telpas Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, notika jau otrais Latvijas Kultūras akadēmijas jauno režisoru izrāžu festivāls Patriarha rudens. Tā programmā bija deviņi jauno mākslinieku iestudējumi – gan dramatiskā teātra, gan laikmetīgās dejas izrādes, ārvalstu un pašmāju autoru darbu interpretācijas.

Sākas Nordea lielais skatītāju balsojums, kas ļauj balsot par savu simpātiju trīs galvenajās teātra balvas Spēlmaņu nakts nominācijās – Gada dramatiskā teātra izrāde, Gada aktieris un Gada aktrise. Kopējais balvu fonds ir 1000 latu, bet skatītāju balvas laureātu prēmijas apjoms ir atkarīgs no balsu skaita.

Autore – Annija Beikere, režisors – Gatis Šmits, scenogrāfs – Rūdolfs Bekičs, kostīmu māksliniece – Keita.

Laurim Gundaram, pateicoties 1995. gadā Liepājas teātrī iestudētajam Hamletam, pieder tas gods tikt uzskatītam par pirmo postmodernistu Latvijas teātrī. Arī šoruden Dailes teātra Mazajā zālē iestudētos Harija Gulbja Cīrulīšus redzēju kā postmodernisma mākslai piederīgu darbu, kas atgādina par autora nāvi (Rolāna Barta izpratnē), kā arī Sjūzenas Zontāgas tēzi – interpretācija ir intelekta atriebība mākslai.