1.feb 2012
Šekspīra Romeo un Džuljeta ir stāsts par mīlestību. Hrestomatiskā patiesība nav apšaubāma tiktāl, līdz nesāc analizēt, iedziļinoties jēdziena būtībā. Ja notici brīnumam, kas pēkšņi ar visiem jutekļiem piesien pie otra, un dzīve ir pagalam, ja dzīvot lemts šķirti. Par šo fenomenu runā Šekspīrs, un tā dēļ teātrī – vietā, kur ar brīnumiem tikpat daudz kopīga kā baznīcai, to studē atkal un atkal. Ja es skatos Romeo un Džuljetu, man ir pamatota vēlme just līdzi, lai uz tām pāris stundām aizmirstu visu citu un lādētu atbildīgos par netaisnību, kas pār šiem jauniešiem nākusi. Dailes teātra iestudējumā tā gluži nenotiek.