Pirmdien notika Daugavpils teātra valdes sēde – pirmā ar nupat Kultūras ministrijas iecelto trešo valdes locekli, bijušo Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāju un atlaistās 10. Saeimas deputāti Ritu Strodi. Ko valdes darbā mainīs Ritas Strodes klātbūtne?
Valdes priekšsēdētājs Oļegs Šapošņikovs norāda, ka šīs sēdes dienaskārtībā bija apspriest atbildības sfēru sadalījumu: «Rita Strode, kas arī atspoguļojas viņas līgumā ar Kultūras ministriju, kā trešais valdes loceklis bagātinās mūsu jau iesākto darbu ar to, ka varēs piesaistīt papildu finansējumu teātrim – alternatīvo finansējumu, kura avoti nav valsts vai pašvaldības budžets. Līdz ar to mums šķita loģiski, ka Strodes kundze būs atbildīga par teātra finanšu un saimniecisko darbību. Protams, viņa pārzina pilsētu labāk par mani un Evitu Sniedzi, tāpēc saimnieciskos jautājumus viņa varētu risināt ātrāk un precīzāk. Manā kompetencē paliek mākslinieciskā sfēra, radošais personāls. Bet, protams, vienu no otra nevar atraut, jo izrādes iestudēšanai un ekspluatēšanai vajadzīgi līdzekļi. Valde ir un paliks vienota, un man kā valdes priekšsēdētājam ir pienākums koordinēt darbu, nevis norobežoties mākslinieciskajā pusē un nesaspringt par finansiālo. Tā nebūs.
Ir virkne jautājumu, par kuriem lēmumu pieņems tikai un vienīgi valde kopumā, un tie ir būtiski – finanšu darbības plāns. Viena lieta ir plāna īstenošana, par ko jau atbild Rita Strode, bet plāna veidošana, ieņēmumu plānošana un veidi, kā arī izdevumu plānošana, īpaši, kas saistīti ar jauniestudējumiem – par to lēmumi tiks pieņemti tikai ar valdes lēmumu. Vienpersoniski neko izdarīt nevarēs.»
Daugavpils teātra valdes sastāvā ir Valmieras drāmas teātra direktore Evita Sniedze, un Oļegs Šapošņikovs uzsver, ka viņa ir vērtīgs kolēģis, jo ir liela pieredze teātra darbā un iespēja tiešā un pārnestā nozīmē uz situāciju raudzīties no malas, izvērtēt to ar profesionāļa acīm. Kopīgā darbā ir stabilizēta finanšu situācija, sasniegti labi ekonomiskie rādītāji. Taču nekas vēl nav pabeigts, un darbs turpinās, saka teātra direktors Oļegs Šapošņikovs, teātra situāciju salīdzinot ar slimnieka stāvokli pēc reanimācijas: «Mums jāmācās staigāt, spert pirmos soļus».