Šā gada 14. oktobrī komponistam Zigmaram Liepiņam apritēs 60 gadu. Apaļajai jubilejai par godu, Latvijas Nacionālajā teātrī top viņa operas Parīzes Dievmātes katedrāle iestudējums. Teātra direktors Ojārs Rubenis precizē – tā būs opera teātra versijā un pirmizrādi piedzīvos 17. maijā. Biļetes jau ir pārdošanā.
Apaļa jubileja šogad arī operas pirmavota – romāna – autoram. Viktors Igo pasaulē nācis pirms 210 gadiem. Atbildot uz jautājumu, kāpēc tieši Nacionālais teātris ar īpašu iestudējumu godinās jubilāru Zigmaru Liepiņu, Ojārs Rubenis teic – viņš uzskatāms par Nacionālā teātra komponistu, jo sacerējis mūziku daudzām šā teātra izrādēm. Nesenā pagātnē tapušas muzikālās izrādes Adata un Vadonis.
Zigmara Liepiņa un Kaspara Dimitera opera Parīzes Dievmātes katedrāle pirmizrādīta 1997. gadā Latvijas Nacionālajā operā un piedzīvoja aptuveni 90 izrāžu, tādējādi kļūstot par vienu no visu laiku skatītākajām latviešu mūsdienu operām.
Jubilejas atzīmēšanai Latvijas Nacionālajā teātrī sākotnēji bija iecerēta jaundarba tapšana – Zigmara Liepiņa un Edvīna Raupa muzikāla drāma Dorians Grejs pēc Oskara Vailda romāna motīviem. Kā sacīja Ojārs Rubenis, šis darbs tomēr «nolikts malā» par labu Parīzes Dievmātes katedrālei, kas teātrim ir ārkārtīgi liels izaicinājums. Iestudējums taps sadarbībā ar aģentūru Mūza.
Runājot par jauniestudējumu, Zigmars Liepiņš uzsver, ka tajā piedalīsies orķestris, gan ne tik liels kā operā, diriģenti būs Māris Kupčs un Jānis Liepiņš. Komponists pauž gandarījumu, ka operu teātra skatuvei piemēros režisore Indra Roga. Viņa uzsver, ka jaunais iestudējums noteikti nebūs rimeiks – režisore piedāvās svaigu skatījumu, radot zonu, kas savieno laikus – 16. gadsimtu, šodienu un nākotni.
Izrādes mēģinājumi sāksies februārī, vēl notiek Annas Heinrihsones piedāvāto kostīmu un Reiņa Suhanova scenogrāfijas skiču saskaņošana, darbs pie izrādes maketa. Iestudējumā piedalīsies plašs aktieru ansamblis. Galvenajās lomās iejutīsies gan Nacionālā teātra aktieri, gan pieaicinātie papildspēki. Esmeraldas lomu gatavo Zane Dombrovska un Beāte Zviedre, Kvazimodo – Juris Jope un Daumants Kalniņš.