The average pension in the European Union countries is over a thousand euros, which is 70 percent of the average net salary in the European Union, while in Latvia the average old-age pension is more than twice as small. Only Romania and Bulgaria have lower pensions than Latvia.
Vidējā pensija Eiropas Savienības valstīs ir virs tūkstoš eiro, kas ir 70 procenti no vidējās neto algas Eiropas Savienībā, savukārt Latvijā vidējā vecuma pensija ir vairāk nekā divas reizes zemāka. Zemākas pensijas nekā Latvijā ir tikai Rumānijā un Bulgārijā.
Slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits strauji aug un jau ir sasniedzis sākotnēji noteikto kritisko robežo – 500 pacienti stacionārā, kā arī arvien vairāk slimnīcu ziņo, ka nevar uzņemt akūtos pacientus, jo saslimuši arī mediķi un nav, kas sniedz medicīnisko palīdzību. Tomēr pagaidām Veselības ministrija neplāno noteikt ierobežojumus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā visā valstī un paļaujas uz pašu slimnīcu rīcības plāniem – kā organizēt slimnīcas darbu, ja Covid-19 pacientu skaits pārsniedz tieši šiem slimniekiem atvēlēto gultu skaitu.
Saeima nolēmusi ietaupītos budžeta līdzekļus novirzīt veselības aprūpei. Lai arī šo lēmumu var novērtēt pozitīvi, divarpus miljoni eiro ir kā piliens jūrā, jo veselības aprūpes vajadzības, it īpaši kompensējamo zāļu budžets ir naudas badā.
Kad Elēna Rituma pirms trim gadiem uzzināja diagnozi – trīskārši negatīvs krūts vēzis, viņa domāja, ka dzīvot atlikuši vien daži mēneši. Elēna, kas pēc izglītības ir profesionāla mūziķe ‒ alta vijolniece, vēl nekad savā mūžā nebija lūgusi slimības lapu. Slimības dēļ sirdsdarbs – muzicēšana – bija jāpārtrauc, un vijole nepacietīgi gaida, līdz Elēna varēs to paņemt rokās un atskaņot.
Koronavīrusa izraisītā ārkārtas situācija ietekmē arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju, liecina jaunākie “Kantar” veiktā Covid-19 barometra pētījuma dati. Vasarā Covid-19 ietekmi izjuta trešdaļa iedzīvotāju, bet pašlaik tā uzskata jau puse Latvijas iedzīvotāju
Latvijas ekspertu vidū ir vienots uzstādījums, ka ir ļoti svarīgi turpināt gan valsts imunizācijas kalendārā paredzēto, gan citu rekomendēto vakcināciju bērniem un pieaugušajiem un nekādā gadījumā neatlikt to Covid-19 situācijas dēļ, uzsver Bērnu slimnīcas infektoloģe Dace Zavadska. Lai uzlabotu sabiedrības izpratni un veicinātu vakcinācijas pakalpojumu pieejamību visai ģimenei, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā darbu sāks Ģimenes vakcinācijas centrs.
Brīdī, kad būs pieejamas Covid-19 vakcīnas, Latvijā vakcinācija notiks pakāpeniski, vispirms vakcinējot medicīnas darbiniekus. Kopumā valsts apmaksātu vakcīnu Veselības ministrija plāno nodrošināt 800 000 cilvēku.
Rūpēs par tuvinieku un draugu veselību svētku ciemošanās, iespējams, izpaliks, taču savu uzmanību tuvam cilvēkam varam dāvināt arī attālināti, saka centra “Dardedze” valdes locekle Agnese Sladzevska. Šogad jau sesto gadu centrs, kura darbības pamatā bērnu aizsardzība pret visa veida vardarbību, organizē labdarības akciju “Citāda dāvana”, aicinot ikvienu iesaistīties Ziemassvētku vēstuļu rakstīšanā.
Sociālie darbinieki Latvijā līdz šim nekad nav streikojuši, ne arī piedalījušies protesta mītiņos vai piketos. Viens izņēmums ir sociālās aprūpes centru darbinieki, kuri pirms pāris gadiem pieteica bada streiku zemo algu dēļ. 2020. gada rudens ieies vēsturē ne tikai kā Covid-19 gads, bet arī kā gads, kad sociālā darba speciālisti, nespējot izturēt vienaldzību pret sociālo darbu un nespējot pieņemt neloģiskos lēmumus sociālajā politikā, sapulcējas piketā pie Saeimas un Labklājības ministrijas.
Valsts kanceleja beidzot ir izsludinājusi atklātu konkursu uz Nacionālā veselības dienesta direktora amatu. Jau vairākus mēnešus dienests, kurš atbild par valsts naudas izlietojumu veselības nozarē un citiem svarīgiem jautājumiem, strādā bez direktora.
Tas bija sagaidāms, ka asajās diskusijās par nodokļu reformu pazudīs jautājums par valsts veselības apdrošināšanu. Lai arī Veselības ministrija jau pērn izstrādāja vairāku likumu grozījumus, mēģinot sakārtot valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tikai tagad valdība ir pieņēmusi lēmumu visu atstāt pa vecam.
Veselības ministrijā šo pieeju sauc par solidāru attiecībā pret visiem iedzīvotājiem, kā arī par “Latvijas nodokļu maksātāju diskriminācijas novēršanu”, jāprecizē, ka tieši nodokļu maksātāji jau vairākus gadus ar sociālo iemaksu starpniecību maksā arī par veselības apdrošināšanu un turpinās to darīt. Savukārt tie, kuri līdz šim to nedarīja, varēs nedarīt arī turpmāk.
Puse vīriešu Latvijā nekad nav apmeklējuši urologu, secināts jaunākajā Veselības indeksa aptaujā. Pie ārsta diemžēl laikus nevēršas arī liels īpatsvars sieviešu, īpaši tas redzams datos par valsts apmaksātajām vēža skrīninga programmām. Jautājums – kāpēc cilvēki neapmeklē ārstu vai apmeklē to ļoti reti un tikai tad, ja ir parādījušās kādas sūdzības par veselību – daudziem Covid-19 epidēmijas laikā šķitīs nepiemērots un zināmā mērā arī neaktuāls. Ārsti, māsas, visa veselības aprūpes sistēma ir pārslogota.
Mediķu atlīdzības nosacījumi Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā nav taisnīgi, nav saprotami un nav arī izsekojami, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Atalgojums vienas nodaļas vienas specializācijas ārstiem ar vienādu darba noslodzi var atšķirties pat uz pusi.
Veselības ministrija nākamā gada budžetā C hepatīta pacientu ārstēšanai plānojusi atvēlēt vismaz tikpat daudz finansējuma, cik pagājušajā un šajā gadā. Pērn ārstēšanai tika atvēlēti 9,2 miljoni eiro, šogad piešķirts līdzīgs finansējums, bet pašlaik izlietoti 6,6 miljoni eiro.
Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane Neatkarīgajai uzsvēra, ka, samazinoties zāļu cenai, ārstēšanas pieejamība varētu vēl vairāk uzlaboties.
Pacienti līdzmaksājumos par valsts kompensējamām zālēm ik mēnesi ietaupa vairāk nekā vienu miljonu eiro. Savukārt valsts, ņemot vērā, ka pacienti saņem vai iegādājas lētākas zāles, ik mēnesi ietaupa 120 000 eiro.
Ārkārtas situāciju Latvijā ietekmē arī arvien pieaugošā slodze uz veselības aprūpes sistēmu, un viens no iemesliem ir mediķi, kuri paši saslimuši ar Covid-19 vai koronavīrusa dēļ atrodas pašizolācijā.
Valdība nolēmusi piešķirt piemaksas mediķiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 seku novēršanu oktobrī. Piemaksas līdzīgi kā pavasarī paredzētas 20 līdz 50 procentu apmērā.
Sāls patēriņš ikdienas uzturā Latvijas iedzīvotājiem arvien bijis sāpīgs jautājums, teju kā mēģinājums apšaubīt nacionālo identitāti, norādot, ka Latvijā cilvēki pārāk daudz uzturā lieto sāli. Un tas, savukārt, ir saistīts ar visā valstī paaugstinātiem asinsspiediena un aptaukošanās rādītājiem.
The Ministry of Finance has not seen an estimate of how much it will cost to renew pension supplements for seniors who have retired from 2012, therefore it cannot comment on this proposal.
Finanšu ministrija neesot redzējusi aprēķinus, cik izmaksās pensiju piemaksu atjaunošana senioriem, kuri pensionējušies no 2012. gada, tāpēc sniegt komentāru par šo priekšlikumu tā nevar.
Satversmes tiesa sākusi skatīt lietu par minimālās pensijas neatbilstību Satversmei. Tiesībsargs Juris Jansons, pēc kura pieteikuma tiesa ir sākusi izskatīt šo jautājumu, tiesā norādīja, ka viņš nevar piekrist valdības viedoklim, ka primāri par savu pensiju ir atbildīgs pats cilvēks.
Pēc tiesībsarga domām, sociāli atbildīgas valsts pienākums ir radīt tādu sociālās apdrošināšanas sistēmu, samērojot pašreizējo pensiju saņēmēju un nākotnes pensionāru tiesības saņemt adekvātu nodrošinājumu vecumdienās. Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 60 tūkstoši senioru, kuri saņem minimālo pensiju. To vidū ir arī pensionāri ar lielu darba stāžu.