Mediķu atlīdzības nosacījumi Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā nav taisnīgi, nav saprotami un nav arī izsekojami, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Atalgojums vienas nodaļas vienas specializācijas ārstiem ar vienādu darba noslodzi var atšķirties pat uz pusi.
Valsts kontrole arī atklājusi, ka aizvadītajos divos gados papildus piešķirtais finansējums algu pieaugumam nav izmantots tikai zemāko mēnešalgu palielināšanai un tas vēl vairāk palielinājis pastāvošās būtiskās atšķirības starp darba samaksas zemāko un augstāko robežu.
Mediķu atalgojums un tā sadales principu taisnīgums vērtēts vairākkārt, tomēr, tā kā informācija par mediķiem izmaksāto atlīdzību nav publiska, nereti patiesības noskaidrošana beigusies ar fiasko.
Tagad Valsts kontrole revīzijā vērtējusi Stradiņa slimnīcas atlīdzības sistēmu un pētījusi, vai ārstniecības personu atalgojums ir pieaudzis pēc pēdējos divos gados šim mērķim piešķirtā finansējuma.
“Revīzijā konstatētais mums liek secināt, ka valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību ‒ Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcā ‒ atlīdzības sistēma nav taisnīga, tās darba samaksas noteikšanas principi nav saprotami un caurskatāmi,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava. Pie amata aprakstos noteiktiem vienādiem pienākumiem pastāv būtiskas atšķirības starp ārstniecības personu, kurām ir salīdzināma apjoma un sarežģītības darbs, mēneša vidējo darba samaksu. Tā atšķiras pat līdz trim reizēm. Kopējo darba samaksas apjomu augstākajam medicīniskajam personālam būtiski ietekmē nevis pamatalga, kuras īpatsvars veido 23-80 procentus no kopējās darba samaksas, bet gan piemaksas un citi atlīdzības elementi, kuru sadales mehānisms ir neizsekojams.
Revīzijas laikā konstatētais arī liecina, ka joprojām slimnīcā darba un darba samaksas organizācija atšķiras ne tikai starp vairākām struktūrvienībām, bet pat vienas struktūrvienības, piemēram, slimnīcas nodaļas, ietvaros, tāpēc darbinieku darba samaksas zemākās un augstākās robežas intervāls ir plašs. Augstākā un zemākā robeža atšķiras pat viena amata pārstāvjiem vienas struktūrvienības ietvaros.
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā minēti vairāki piemēri, kas apliecina šos secinājumus. Piemēram, slimnīcas diviem ārstiem, kur vienam stundas tarifa likme ir 7,247, otram 7,39 eiro, pagājušā gada pirmajā pusgadā nostrādājot attiecīgi 907 un 844 stundas, mēneša vidējā darba samaksa bija: pirmajam ārstam 2048 eiro, bet otram ārstam ‒ 2505 eiro. Savukārt tā paša centra citas nodaļas ārstu stundas tarifa likme bija robežās no 7,39 līdz 8 eiro, pusgadā vidēji nostrādājot 860 stundas, mēneša vidējā darba samaksa pārsniedz 5000 eiro.
Valsts kontroles revidenti skaidro, ka atšķirības darba samaksā ir skaidrojamas ar darba samaksas elementu dažādību, piemēram, mainīgās atalgojuma daļas īpatsvars kopējā darba samaksā šiem ārstiem attiecīgi ir 35 un 5 procenti, bet samaksa par maksas ambulatorajiem pakalpojumiem kopējā darba samaksā attiecīgi ir nulle procenti un 33,5 procenti. Ziņojumā ir minēta virkne šādu piemēru, kas vienlaikus arī apliecina, cik sarežģīta un neskaidra ir darba samaksas sistēma.
Mediķi ilgi cīnījās par algu kāpumu, īpaši stacionāros strādājošie ārsti, māsas, māsu palīgi un citi speciālisti, kuru darbs pamatā tiek apmaksāts no valsts piešķirtā finansējuma un kuri strādā tādās nodaļās kā uzņemšana, neatliekamā medicīna. Pēdējos divos gados mediķu algām piešķirts būtisks papildu finansējums, un arī nākamgad valdība un Saeima vienojusies tieši mediķu algām novirzīt visu papildus pieejamo naudu veselības nozarē.
Tāpēc jo interesantāk bija izpētīt Valsts kontroles secinājumus, kas atklāj, ka algas palielinātas arī mediķiem, kuri jau pašlaik saņem lielākās algas, salīdzinot ar vidējo atalgojumu veselības aprūpē. Uz Stradiņa slimnīcas bāzes izpētīts, ka šīs slimnīcas sertificētu ārstu, zobārstu un funkcionālo speciālistu vidējais atalgojums par vienu slodzi 2019. gada pirmajā pusgadā bija 2886 eiro. Pēc revidentu aplēsēm, tikai pusei no izlasē iekļautā 521 darbinieka atalgojums par vienu slodzi sasniedza šos 2804 eiro mēnesī, savukārt otrai pusei tas bija zemāks.
Valsts kontrole secina, ka atalgojuma palielināšana 2018. un 2019. gadā pastāvošās būtiskās atšķirības darba samaksā vēl vairāk palielināja, neveicinot ārstu algu izlīdzināšanu nozarē. Piemēram, atšķirība stundas vidējā darba samaksā izlasē iekļautajiem ārstam X un ārstam Y 2019. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ir pieaugusi no 35,07 eiro uz 59,48 eiro jeb par 70 procentiem. Revidenti secinājuši, ka tam par iemeslu ir slimnīcā izveidotā darba un darba samaksas organizācijas kārtība, kad normālā darba laika ietvaros var tikt sniegti pakalpojumi, par ko tiek aprēķināta papildu samaksa, neveicot atsevišķu darba laika uzskaiti.
Vēl revīzijā konstatēts, ka slimnīca 2019. gadā mēnešalgas ir palielinājusi arī tām ārstniecības personām, kurām darba samaksa mēnesī par vienu slodzi jau pārsniedza 4012 eiro. “Uzskatām, ka papildu finansējums nav izlietots atbilstoši tā piešķiršanas mērķim - zemākās darba samaksas palielināšanai ārstniecības personām, līdzekļus prioritāri novirzot ārstniecības personām ar viszemāko darba samaksu,” norāda Valsts kontroles eksperte Inga Vārava.
| FAKTI Izdevumi atalgojumam P. Stradiņa slimnīcā
P. Stradiņa slimnīcas ārstu algas Piemērs no Valsts kontroles ziņojuma
Avots: Valsts kontroles ziņojums |
Rinalds Muciņš, Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs:
“Slimnīca pilnībā atbalsta Valsts kontroles noteiktos uzdevumus, un atlīdzības sistēmas uzlabošana ir viens no galvenajiem slimnīcas uzdevumiem, vienlaikus atzīstam, ka ieteikumu ieviešanas iespējas tiks izvērtētas, ņemot vērā slimnīcas finansiālās iespējas, kā arī paralēli notikušās Veselības ministrijas atalgojuma modeļa testēšanas rezultātus. Ārsta, māsas, vecmātes, laboratorijas un citu speciālistu atlīdzības noteikšanas pamatā jābūt mērķim nodrošināt vienlīdzīgu samaksu par vienlīdzīgu darba ieguldījumu. Slimnīcā jau 2017. gadā ir uzsākts darbs pie jaunas atlīdzības sistēmas izveides, kā arī veikta virkne pasākumu darba samaksas organizācijas uzlabošanai un sadrumstalotības mazināšanai, kas varētu palīdzēt noturēt jau esošos darbiniekus, kā arī piesaistīt jaunus, aizpildot vismaz daļu no brīvajām vakancēm. Pašlaik slimnīcā ir ap 65 māsu un 70 ārstu brīvas vakances. Sākot no 2021. gada 1. janvāra, slimnīca plāno uzsākt pakāpenisku jauna atalgojumu modeļa ieviešanu. Pateicoties piešķirtajam papildu finansējumam ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai, slimnīca spēj piedāvāt Latvijas apstākļiem konkurētspējīgu atalgojumu, bet mediķu atalgojums Latvijā joprojām nav sasniedzis attīstītāko Eiropas valstu mediķu atalgojuma līmeni. Tāpat nākas atzīt, ka pašreizējā veselības pakalpojumu finansēšanas prakse apgrūtina slimnīcas darbu, jo finansējuma apjoms bieži nav prognozējams pat viena gada ietvaros, tāpēc slimnīca nevar laikus plānot darbinieku noslodzi un veidot stabilu atalgojuma politiku.”
