Tas bija sagaidāms, ka asajās diskusijās par nodokļu reformu pazudīs jautājums par valsts veselības apdrošināšanu. Lai arī Veselības ministrija jau pērn izstrādāja vairāku likumu grozījumus, mēģinot sakārtot valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tikai tagad valdība ir pieņēmusi lēmumu visu atstāt pa vecam. Veselības ministrijā šo pieeju sauc par solidāru attiecībā pret visiem iedzīvotājiem, kā arī par “Latvijas nodokļu maksātāju diskriminācijas novēršanu”, jāprecizē, ka tieši nodokļu maksātāji jau vairākus gadus ar sociālo iemaksu starpniecību maksā arī par veselības apdrošināšanu un turpinās to darīt. Savukārt tie, kuri līdz šim to nedarīja, varēs nedarīt arī turpmāk.
Valsts obligātās veselības apdrošināšanas principi likumā tika iekļauti jau 2018. gadā, taču veselības nozares politiskās vadības pārmaiņu rezultātā un kopumā - valdības nomaiņas dēļ mainījās arī viedoklis par to, kā un kāda veidojama valsts veselības apdrošināšanas sistēma. Veselības ministrija Ilzes Viņķeles vadībā apturēja reformas ieviešanu, galvenokārt pretojoties divu grozu sistēmas ieviešanai veselības pakalpojumu saņemšanā.
Veicot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, valdība jau pērn maijā atbalstīja veselības ministres I. Viņķeles ierosinājumu likvidēt divu grozu veselības aprūpes sistēmu un to aizstāt ar vienotu veselības pakalpojuma klāstu visiem Latvijas rezidentiem. Valdībai jaunās likumu normas bija jāsagatavo un jāiesniedz Saeimā līdz šā gada 31. martam. Veselības ministrija izstrādāja savu variantu un arī iesniedza to valdībā. Tā savukārt, vienkārši runājot, šos priekšlikumus “marinēja”, acīmredzot gaidot Finanšu ministrijas priekšlikumus nodokļu reformai plašākā kontekstā.
Jāatgādina, ka viena procenta sociālās iemaksas veselībai jau vairākus gadus maksā visi strādājošie standarta nodokļu režīmā, un tas veselības budžetā dod ap 100 miljonus eiro gadā. Veselības aprūpes finansēšanas likums nosaka, ka veselības nozare tiek finansēta no “valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, kurus veido ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sadales veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai”. Šī obligāto iemaksu daļa atbilst vienam procentpunktam no obligāto iemaksu likmes.
Likuma pamattekstā arī ir rakstīts, ka “valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros personām ir tiesības papildus valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumam saņemt primāros, sekundāros un terciāros veselības aprūpes pakalpojumus” un citus veselības pakalpojumus. Tieši uz šo punktu attiecas likuma pārejas noteikumi - saskaņā ar kuriem šo punktu atlika līdz 2020. gada un vēlāk arī līdz 2021. gada janvārim. Tā kā valdība līdz šim nebija vienojusies par to, ko darīt ar šo veselības apdrošināšanu, bija sagaidāms, ka likumu mainīs, atliekot skaidra lēmuma pieņemšanu par apdrošināšanu.
Pagājušajā nedēļā valdībā apstiprināti kārtējie grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kurus Veselības ministrija raksturo kā “solidāras līdzdalības ieviešanu” un “Latvijas nodokļu maksātāju diskriminācijas pēc nodokļu maksāšanas statusa novēršanu”. Ko tas nozīmē?
Saskaņā ar likumu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros būs neatkarīgi no veiktajām iemaksām - tāpat kā līdz šim. Veselības ministrijas speciāliste Undīne Šulca skaidro, ka apstiprinātie grozījumi paredz, ka ikvienam iedzīvotājam līdz 2022. gadam ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veiktajām iemaksām. Tātad tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi ir gan tiem, kuri maksā veselības apdrošināšanas iemaksas (sociālo iemaksu ietvarā), gan tiem, kuri neveic sociālās iemaksas.
Ministru kabinetam līdz 2021. gada 30. aprīlim jāiesniedz Saeimā likumprojekts par vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Tas lielā mērā jāvērtē kā déjà vu, jo šāds uzdevums jau vienreiz ir dots un pat līdz 50 procentiem bijis izpildīts.
Veselības ministrijā skaidro, ka piedāvātais risinājums, kas paredz paplašināt personu loku, kuras ir pakļautas obligātajai veselības apdrošināšanai, skar ne tikai veselības aprūpes politiku, bet arī nodokļu jautājumus, tāpēc šis risinājums būtu ieviešams pēc izmaiņām nodokļu jomā. Pašlaik, kā zināms, tiek gatavoti normatīvie akti, lai ieviestu izmaiņas nodokļu jomā, kas skars valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, patentmaksas maksātāju loku, mikrouzņēmuma turpmāko darbību. “Definēt precīzu personu loku, kuras būtu pakļaujamas valsts obligātajai veselības apdrošināšanai, un veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos varēs tikai pēc virzīto izmaiņu nodokļu jomā spēkā stāšanās 2021. gadā,” norāda Veselības ministrijas pārstāve Undīne Šulca.
