Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sākusi izskatīt Veselības ministrijas sagatavotos un valdības apstiprinātos Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumus. To mērķis vēl par gadu attālināt valsts obligātās veselības apdrošināšanas likumīgo stāšanos spēkā. Turklāt sliktas ziņas saņems cilvēki ar otrās grupas invaliditāti, jo ar šo likumprojektu plānots arī attālināt šiem pacientiem dotās cerības uz atvieglojumiem veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā.
Nākamā gada 1. janvārī ir jāstājas spēkā Veselības aprūpes finansēšanas likuma normai, kas noteiktu, kurām personām ir tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus jeb, citiem vārdiem runājot, kuras iedzīvotāju grupas iekļausies valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Normu par valsts veselības apdrošināšanu jau vienu reizi pārcēla, veselības ministrei Ilzei Viņķelei stājoties ministres amatā, jo viņai bija cits politisks skatījums uz veselības pakalpojumu nodrošināšanu. Viņa arī uz laiku atcēla tā sauktos divus grozus veselības aprūpē, kuriem janvārī faktiski būtu jāsāk darboties. Valsts obligātās veselības apdrošināšanas likteņstāsts ir komplicēts: sākotnēji bija plānots, ka apdrošināti veselībai būs cilvēki, kuri maksā ienākuma nodokli, vēlāk tie, kuri veic sociālās iemaksas. Atsevišķu maksājumu paredzēja tiem, kuri pašlaik nav nevienā no nodokļu maksāšanas režīmiem, tā saucamo brīvprātīgo maksājumu.
Tagad valdība ir pieņēmusi jaunus grozījumus likumā, vēlreiz par gadu pagarinot valsts obligātās veselības apdrošināšanas pilnvērtīgu stāšanos spēkā, jo faktiski netika galā ar uzdevumu sakārtot valsts obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu. Daļa Latvijas iedzīvotāju jau vairākus gadus veic sociālās iemaksas veselības apdrošināšanai, bet daļa - to nedara. Tagad šis likumprojekts nonācis Saeimā.
Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka personai līdz 2022. gadam ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veiktajām iemaksām. Veselības ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietniece Anita Juršēvica pastāstīja, ka likumprojekta pamata būtība ir pagarināt termiņu, līdz kuram cilvēkiem ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus neatkarīgi no nodokļu maksājumiem. “Ņemot vērā, ka šobrīd līdz galam nav pieņemtas izmaiņas likumos, lai nodrošinātu, ka visas personas pilnā apmērā ir apdrošinātas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, ir jāpagarina atsevišķu normu stāšanās spēkā, lai cilvēki nepaliktu bez veselības aprūpes, un likuma grozījumi noteica, ka vēl līdz 2022. gadam visi Latvijas iedzīvotāji ir tiesīgi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.”
Uz jautājumu, kāpēc Veselības ministrija tik vēlu nāk ar šiem likuma grozījumiem, kuri jāpaspēj izskatīt vēl līdz Ziemassvētkiem, Anita Juršēvica atbildēja, ka sākotnēji bija plānots šos jautājumus par veselības apdrošināšanu risināt kopā ar Finanšu ministrijas sagatavotajām nodokļu sistēmas izmaiņām. “Tomēr mūsu jautājumi diemžēl netika iekļauti. Tos gatavosim nākamgad,” sacīja A. Juršēvica. Saeimas Juridiskais birojs arī aicināja Veselības ministriju paskaidrot, kāpēc likumprojekts netika iesniegts Saeimā līdz šā gada 31. martam, kā tas ir noteikts likumā. Tas nozīmē, ka notiek ne tikai kavēšanās, bet arī likuma nepildīšana. Likumā tiks paredzēts uzdevums Ministru kabinetam tagad līdz 2021. gada 30. aprīlim iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.
Saeimā apspriežamās likuma normas nav tikai par valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Kopā ar to Veselības ministrija aicina neīstenot vēl vienu likuma normu, kurai būtu jāstājas spēkā no 2021a. gada 1. janvāra un kas dotu pozitīvu pienesumu daudziem iedzīvotājiem Latvijā. Likumprojekts paredz par gadu pārcelt normu, kad no pacienta līdzmaksājuma ir atbrīvojamas personas, kurām ir noteikta otrās grupas invaliditāte. Tātad bija plānots, ka no nākamā gada cilvēki ar otrās grupas invaliditāti ir atbrīvoti no pacientu iemaksas, piemēram, konsultācijā pie ārsta speciālista šī iemaksa ir četri eiro, bet līdzmaksājums par dienu slimnīcā ir desmit eiro.
“To vienkārši neielika budžeta projektā, nav finansējuma, lai mēs varētu šo normu īstenot,” situāciju atklāja Veselības ministrijas pārstāvji. Visa veselības aprūpei nākamgad papildus paredzētā nauda - 183 miljoni - ir domāti mediķu atalgojuma palielināšanai, un nekādus citus tēriņus (izņemot Covid-19) valdība nav atbalstījusi. Pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, pacienta iemaksu atcelšana cilvēkiem ar otro invaliditātes grupu izmaksātu kopumā 8,5 miljonus eiro (pieci miljoni eiro kompensācija stacionāriem, bet 3,1 miljons ambulatoro pacientu maksājumu segšanai).