Puse vīriešu Latvijā nekad nav apmeklējuši urologu, secināts jaunākajā Veselības indeksa aptaujā. Pie ārsta diemžēl laikus nevēršas arī liels īpatsvars sieviešu, īpaši tas redzams datos par valsts apmaksātajām vēža skrīninga programmām. Jautājums – kāpēc cilvēki neapmeklē ārstu vai apmeklē to ļoti reti un tikai tad, ja ir parādījušās kādas sūdzības par veselību – daudziem Covid-19 epidēmijas laikā šķitīs nepiemērots un zināmā mērā arī neaktuāls. Ārsti, māsas, visa veselības aprūpes sistēma ir pārslogota.
Tomēr iedzīvotāji turpina slimot ne tikai ar koronavīrusu, un jaunākās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rāda, ka joprojām vismaz puse sabiedrības pie ārsta laikus nevēršas, un tas nenotiek koronavīrusa dēļ. Piektā daļa iedzīvotāju ģimenes ārstu apmeklējuši reizi divos gados vai ārstu neapmeklē nemaz, secināts sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujā.
Kopumā lielākā daļa jeb 72 procenti Latvijas iedzīvotāju ģimenes ārstu apmeklē vismaz reizi gadā, turklāt 40 procenti cilvēku to dara pat vairākas reizes gadā, tomēr deviņi procenti iedzīvotāju pie ģimenes ārsta dodas reizi divos gados, 12 procenti ‒ vēl retāk. Daļa cilvēku, tiesa, tādu ir salīdzinoši neliela daļa ‒ divi procenti aptaujāto ‒ sniedza atbildi, ka ģimenes ārstu neapmeklē vispār.
“BENU Aptiekas” veselības monitoringa aptaujas dati atklāj, ka cītīgāk ģimenes ārstu apmeklē sievietes un seniori. Ģimenes ārstu vismaz reizi gadā apmeklē 76 procenti sieviešu, tikmēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 68 procenti. Seniori biežāk apmeklē ģimenes ārstu, jo tas ir saistīts ar vairākiem faktoriem. Noteikti senioru vidū ir lielāks skaits hronisku saslimšanu pacientu, kuriem ģimenes ārsta uzraudzība ir nepieciešamai regulāri. Otrkārt, senioriem, kuri nestrādā, iespējams, ir arī vairāk laika, un viņi ir fleksiblāki, lai piemērotos ģimenes ārsta darba laikam. Vēl viens no iemesliem, kāpēc seniori biežāk apmeklē tieši ģimenes ārstu, ir finansiālais iemesls - ģimenes ārsta apmeklējuma līdzmaksājums daudziem senioriem ir bez maksas un kopumā tas ir neliels, kas ļauj ģimenes ārstu apmeklēt kā pirmo veselības aprūpes speciālistu. Turpretim darbspējas vecuma iedzīvotāji nereti biežāk izvēlas un var atļauties uzreiz doties pie speciālista, pat nesagaidot ģimenes ārsta nosūtījumu, jo ir gatavi samaksāt par vizīti, konsultāciju un nevēlas gaidīt rindā.
Speciālisti, piemēram, kardiologi itin bieži publiski norāda, ka svarīgi, apmeklējot ārstu, veikt noteiktas asinsanalīzes. Aptaujā izzināts, vai pēdējā gada laikā tiem iedzīvotājiem, kuri bija vērsušies pie ģimenes ārsta, ir veikta pilnās asins ainas noteikšana. Aptauja parāda, ka 67 procentiem iedzīvotāju ir veiktas analīzes pilnās asins ainas noteikšanai, bet trešdaļai tas nav darīts.
Veselības monitoringa rezultāti parāda, ka pilnas asins ainas noteikšanai lielākās atšķirības veidojas pēc iedzīvotāju izglītības līmeņa. Pamatizglītību ieguvušo iedzīvotāju vidū pilnās asins ainas analīzes ir veikuši 53 procenti aptaujāto, iedzīvotājiem ar vidējo izglītību šis rādītājs ir 64 procenti, bet no aptaujātajiem augstāko izglītību ieguvušajiem iedzīvotājiem 69 procenti pēdējā gada laikā ir veikuši analīzes pilnas asins ainas noteikšanai. Tas varētu būt saistīts arī ar iedzīvotāju zināšanām par veselību, kā arī vienlaikus ar zināmu uzstājību, savam ģimenes ārstam lūdzot veikt šīs analīzes. Tiesa, daļa pacientu noteikti ir veikuši šīs analīzes, arī apejot ģimenes ārsta konsultāciju.
Aptaujā būtu interesanti uzzināt, cik gadījumos - vai visiem pacientiem, kuri atnāk vismaz reizi gadā pie ārsta, - ģimenes ārsts piedāvā veikt šādu analīzi.
Ģimenes ārste Zane Zitmane norāda, ka profilakses nolūkos ģimenes ārstu būtu vēlams apmeklēt vismaz reizi gadā, savukārt īpaši svarīgi regulāri apmeklēt ģimenes ārstu ir bērniem līdz 18 gadu vecumam, un sevišķi tas attiecas uz zīdaiņiem, lai novērtētu bērnu fizisko un garīgo attīstību. Tāpat ģimenes ārsta regulārs apmeklējums ir svarīgs pacientiem ar hroniskām saslimšanām, piemēram, sirds un asinsvadu, plaušu un nieru slimību pacientiem, lai novērtētu nozīmēto terapiju efektivitāti un slimību dinamiku. Ārste skaidro, ka arī pilno asins ainu profilaktiski būtu ieteicams veikt reizi gadā. Turklāt šo analīžu veikšanai noteikti nevajadzētu gaidīt pirmos slimības simptomus, jo izmaiņas asins ainā var būt pirms simptomu parādīšanās.
Pilna asins aina sniedz informāciju par eritrocītu, hemoglobīna, trombocītu, leikocītu un to formu koncentrāciju asinīs. Šo asins šūnu izmaiņas var liecināt par dažādam saslimšanām. Ģimenes ārsts ir tas speciālists, kas var izskaidrot katra šī rādītāja nozīmi un signālus, kas liecina par atkāpēm no normas. Piemēram, samazināts eritrocītu skaits var būt pie akūta vai hroniska asins zuduma, samazinātas eritrocītu veidošanās dēļ, kas ir pie dzelzs, B12, folskābes anēmijas, kā arī pie hroniskām nieru slimībām, ļaundabīgu audzēju, hronisku iekaisumu, infekciju un hormonālu traucējumu gadījumos. Zane Zitmane uzsver, ka asins analīžu rezultāti noteikti ir jāpārrunā ar ārstu, jo ne vienmēr izmaiņas asins analīzē liecina par patoloģiju. Regulārs ģimenes ārsta apmeklējums un pilnas asins ainas analīžu veikšana ir būtiski profilakses pasākumi, kas palīdz laikus atklāt kādas slimības esamību un sākt ārstēšanu.
Tikpat būtiski ir apmeklēt arī noteiktas specialitātes ārstus. Viens no šādiem speciālistiem ir urologs. Un jau atkal veselības indekss, ko veido aptieku tīkls “Mana aptieka un Apotheka”, rāda, ka tikai puse Latvijas vīriešu vecumā no 45 līdz 54 gadiem reizi mūžā ir apmeklējuši urologu. Lai arī speciālisti norāda, ka vīriešu aktivitāte un rūpes par veselību pieaug, joprojām liela daļa izvairās apmeklēt ārstu pat sūdzību gadījumā. Urologs Alvis Laukmanis stāsta, ka 40 līdz 45 gadi ir vecuma slieksnis, kad vīrieša ķermenis sāk izrādīt jau konkrētas novecošanās pazīmes, mainās testosterona līmenis un pieaug risks saslimt ar dažādām uroloģiskām slimībām. Tas ir iemesls, kāpēc šajā vecumā ir jādodas profilaktiskā vizītē pie urologa.
Speciālists skaidro: lai arī vīriešiem pie urologa iesaka doties, sasniedzot 40‒45 gadu vecumu, to var darīt jebkurā vecumā, un īpaši tas jādara brīdī, kad rodas jautājumi par vīrieša veselību vai tiek novērotas kādas izmaiņas. Visretāk urologu pēdējā gada laikā apmeklējuši jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadu vecumam (tikai divi procenti), savukārt visbiežāk - seniori (24 procenti), kas ir likumsakarīgi, jo jaunietim pie speciālista bez sūdzībām nav jādodas, savukārt senioru vecumā vizītēm jābūt jau regulārām.
Novērota arī tendence, ka vīrieši ar augstāko izglītību trīs reizes biežāk vēršas pie speciālista nekā cilvēki ar pamatizglītību.
Identiska situācija iezīmējas arī aptaujāto sadalījumā pēc dzīvesvietas - Rīgā urologu pēdējā gada laikā apmeklējuši 15 procenti vīriešu, savukārt lauku teritorijās tikai pieci procenti. Tas neapšaubāmi ir saistīts ar speciālistu pieejamību.
“Pārbaudes laikā izvērtējam esošo situāciju, aprunājamies par slimības vēsturi pa ģimenes vīriešu līniju, un tad attiecīgi arī vienojamies par tālāko - par regulārām vizītēm reizi gadā vai reizi piecos. Tiem, kas pie manis atnāk jaunāki, iesaku vismaz reizi gadā doties pie sava ģimenes ārsta, lai nodotu analīzes un sekotu līdzi savam veselības stāvoklim. Reizēm arī mēs pildām tādu kā ģimenes ārsta funkciju, jo pacients atnāk ar vispārīgiem jautājumiem, kas nav tieši saistīti ar uroloģiju. Tas varētu būt saistīts ar to, ka vīrieši vairāk uzticas ārstiem, kas specializējušies tieši vīriešu veselības aprūpē,” stāsta ārsts Alvis Laukmanis.
Pēc urologa novērojumiem, pēdējo desmit piecpadsmit gadu laikā vīrieši sākuši vairāk pievērst uzmanību savai veselībai. Arvien biežāk nāk jauni vīrieši vecumā ap 30 gadiem. Ārsts norāda, ka arvien vairāk vīriešu līdz 40 gadu vecumam nāk pie speciālista, lai profilaktiski pārrunātu savu veselību. Kopumā, pat ja jauniem, veseliem vīriešiem nav nepieciešamas biežas vizītes tieši pie urologa, tas ir pozitīvi vērtējams signāls, jo vīrieši jau agrīnā vecumā domā par to, lai justos labi arī vecumdienās. Vienlaikus joprojām liela daļa vīriešu kategoriski atsakās apmeklēt ārstu pat pie redzamām vai jūtamām kaitēm. Ārzemju pētījumi liecina, ka biežākie iemesli, ar kuriem vīrieši aizbildinās, kāpēc neiet pie ārsta, ir aizņemtība, bailes uzzināt, ka kaut kas varētu nebūt kārtībā, kā arī viņi jūtas neērti pie konkrētām veselības pārbaudēm, piemēram, veicot prostatas izmeklējumu.
