Inga Paparde / Autori

Strauji palielinoties Covid-19 pacientu skaitam slimnīcās, medicīnas iestādes jau sākušas un turpinās ierobežot gan ambulatoro, gan plānveida stacionāru darbu. Neierobežojot veselības aprūpes pakalpojumus tiem iedzīvotājiem, kuri var mediķu palīdzību var gaidīt, slimnīcas nespētu vairs sniegt neatliekamo palīdzību Covid-19 un citiem pacientiem akūtā situācijā. Veselības nozarē Covid-19 izgaismojis vienu no būtiskajām problēmām – un tas ir nevis tehnoloģiju, bet mediķu roku trūkums, lai palīdzētu visiem sasirgušajiem. Tas nozīmē, ka mediķi jākoncentrē pirmajās rindās cīņā pret Covid-19.

Saeimas dienaskārtībā atgriezies jautājums par pensiju piemaksām visiem senioriem. Pašlaik piemaksu pie pensijas par darba stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim saņem tikai tie pensionāri, kuri pensionējās līdz 2011. gada nogalei.

Eiropas Zāļu aģentūras prognozes liecina, ka ātrākais laiks, kad tā saņems klīnisko pētījumu datus pirmajām vakcīnām pret Covid-19, varētu būt 2020. gada beigas. Imunizācijas valsts padome un Zāļu valsts aģentūra, pieaugot sabiedrības un profesionāļu diskusijām publiskā telpā, sniedz aktuālu un pierādījumos balstītu informāciju par vakcīnu pret koronavīrusa SARS CoV-2 izraisītu infekcijas slimību Covid-19 izstrādi.

Atbildīgajām Saeimas komisijām būs jālemj, vai minimālo ienākumu sliekšņus, ko noteikusi valdība un apstiprinājis arī parlaments, būs jāpārskata reizi trijos gados vai tomēr reizi gadā. Šādu priekšlikumu izvērtēšanai iesnieguši trīs Zaļo un zemnieku savienības deputāti un partijas “Saskaņa” Saeimas frakcija. Pašlaik sociālās drošības likumā valdība piedāvā noteikt, ka minimālā ienākuma sliekšņus, lai izvērtētu, vai ģimene var saņemt sociālo palīdzību un pakalpojumus, pārskatīs tikai reizi trijos gados. Šo pieeju kritizē gan tiesībsargs, gan virkne ekspertu sociālās drošības jomā.

Pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktores Lienes Cipules atklātā vēstījuma par Latvijas slimnīcu spēju uzņemt visus pacientus akūtā situācijā, ieskaitot pacientus ar Covid-19, Veselības ministrijas paspārnē esošā Valsts operatīvā medicīniskā komisija uzdevusi visām slimnīcām būt gatavām nodrošināt pacientu uzņemšanu.

Ārkārtas situāciju ieviest atturoties, valdība lēmusi par stingrākiem ierobežojumiem publiskiem un privātiem pasākumiem, mācībām skolās un augstskolās. Valdība izskatījusi arī turpmāko attīstības scenāriju, ja Covid-19 izplatības risks Latvijā pieaugtu, un noteikusi četrus Covid-19 riska līmeņus.

Tā vietā, lai izpildītu savu kontroldarbu augstākajā līmenī veselības nozares nākamā gada budžeta izstrādē un sakārtošanā, Veselības ministrija aicināja mediķus padalīties ar pacientiem, bet pacientus prasīt no mediķiem, politiķiem un galu galā – iziet ielās un protestēt. “Tā pretnostatīt pacientus un mediķus ir neētiski, un mēs tam kategoriski nepiekrītam,” sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore un Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele.

Tuberkulozes kontrole Covid-19 pandēmijas dēļ ir apdraudēta, tāpēc var sagaidīt, ka šī un nākamā gada laikā par 25 līdz 30 procentiem samazināsies jaunatklāto tuberkulozes saslimšanas gadījumu skaits un par 13 procentiem pieaugs mirstība ar tuberkulozi, uzsver Tuberkulozes apkarošanas biedrības valdes priekšsēdētājs Rišards Zaļeskis, pamatojoties uz Pasaules veselības organizācijas datiem.

Pieaugot Covid-19 saslimstībai Latvijā, būtiski palielinājies slimnīcās ievietoto pacientu skaits. Slimnīcās ar vidēji smagu un smagu slimības gaitu ārstējas vairāk nekā simts pacientu. Lai arī Veselības ministrija norāda, ka slimnīcu spēja uzņemt un ārstēt visus Covid-19 pacientus, kuriem tas nepieciešams, ir pietiekamā līmenī, Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs uzsver, ka mediķi ir pārslogoti un uz izsīkuma robežas.

Valdība slēgtajā daļā izskatījusi visu Latvijas sabiedrību interesējošu jautājumu – Covid-19 vakcīnu iepirkumu. Ņemot vērā nepietiekamos gripas vakcīnas krājumus pašlaik Latvijā, pieaug bažas, vai gadījumā, ja Eiropā kāda vai vairākas Covid-19 kandidātvakcīnas izturēs visas pārbaudes un tiks reģistrētas, Latvijas iedzīvotāji to varēs saņemt pietiekamā daudzumā vai vispār saņemt.

Covid-19 epidēmijas laiks būtiski ietekmējis atsaucību vēža profilaktiskajām pārbaudēm, un valsts apmaksātus izmeklējumus pēdējos gados veicis vismazākais iedzīvotāju skaits. Viens no iemesliem ir ārkārtas situācijas laikā apturētie veselības pakalpojumi, tostarp nopauzētā uzaicinājuma vēstuļu sūtīšana Latvijas sievietēm uz krūts un dzemdes kakla vēža skrīningu. Valsts apmaksātu profilaktisko krūšu pārbaudi līdz šim 2020. gada pirmajos sešos mēnešos veikušas vien 27,8 procenti uzaicināto sieviešu, dzemdes kakla pārbaudi – 33 procenti sieviešu, savukārt profilaktisko zarnu vēža pārbaudi – 7,1 procents iedzīvotāju.

Arvien vairāk pusaudžu ar atkarības risku paši vēršas pēc palīdzības Pusaudžu resursu centrā, īpaši to varēja novērot pēc Covid-19 pandēmijas atceltajiem ierobežojumiem, kad centrs saņēma vislielāko palīdzības lūgumu skaitu.

Holesterīna līmeni asinīs pēdējā gada laikā ir mērījuši tikai 48 procenti Latvijas iedzīvotāju, bet puse aptaujāto atzina, ka to nav darījuši. Analīzes pilnas asins ainas noteikšanai savukārt veikuši 67 procenti iedzīvotāju, liecina veselības monitorings, ko veicis aptieku tīkls “Benu aptiekas” sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Satversmes tiesā plaši apspriestie jautājumi par nabadzības līmeni Latvijā un trūcīgas personas statusa noteikšanu, kas nedrīkstētu būt politisks lēmums, risināti pārsteidzošā veidā. Tā vietā, lai būtiski mainītu sociālās palīdzības likumus, jaunā metodika, kā noteikt nabadzības sliekšņus, ir “ieslēpta” nevis likumprojekta tekstā, bet anotācijā. Tiesībsarga biroja speciāliste Ineta Rezevska norāda, ka šāda prakse nav pieņemama. Vienota metode minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā un konkrēti kritēriji sociālās palīdzības minimuma noteikšanā jānosaka likumā, nevis anotācijā, kas ir likumprojektu paskaidrojošs teksts.

Veselības nozares budžets nākamgad būs par 171 miljonu eiro lielāks, tomēr papildu finansējumu valdība ir piešķīrusi tikai mediķu algu palielinājumam. Ne kompensējamo medikamentu plašākai pieejamībai un jaunu zāļu iekļaušanai valsts apmaksājamo sarakstā, ne pakalpojumu tarifu palielināšanai slimnīcās, par ko tās cīnās jau vairākus gadus, finansējums nav atrasts.

Latvijā joprojām nav izveidots un nedarbojas vienots onkoloģisko pacientu reģistrs, kas ļautu lietderīgāk izmantot valsts budžeta līdzekļus, norāda Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis. Latvijā kopumā reģistrēti vairāk nekā astoņdesmit tūkstoši vēža pacientu, katru gadu vēža diagnozi nosaka aptuveni 6000 cilvēku, tomēr tas nešķiet pietiekami svarīgi, lai sakārtotu vismaz reģistru, kas ļautu onkoloģiskās slimības ārstēt efektīvāk, mazināt mirstību un vēža izplatību.

The coronavirus affects not only a person's physical health and social relationships, but also mental health. This is confirmed both by research conducted in the world, as well as surveys and research in Latvia. The Health Index survey conducted during the Covid-19 epidemic shows that more than half of Latvians often feel anxious, depressed and irritated.

Koronavīruss ietekmē ne tikai cilvēka fizisko veselību un sociālās attiecības, bet arī garīgo veselību. To apliecina gan pasaulē veiktie pētījumi, gan aptaujas un izpēte Latvijā. Covid-19 epidēmijas laikā veiktā Veselības indeksa aptauja rāda, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju bieži jūtas satraukti, nomākti un aizkaitināti.

Aicināt visus vakcinēties pret gripu, lai samazinātu šīs vīrusa infekcijas slimības izplatību Covid-19 epidēmijas apstākļos, un tad atskārst, ka gripas vakcīnu visiem nepietiks. Saprotams, ka gripas vakcīnas kļūst par deficīta preci ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, tomēr – vai ir izdarīts viss, lai mazinātu ažiotāžu ne tikai pēc maskām, bet nu jau arī pēc vakcīnu pieejamības.

Latvijas medicīnas iestādēm nav jāuztraucas par sejas aizsargmasku krājumiem, jo to krājumi ir “apmierinoši”, šādu īsu atbildi Neatkarīgā saņēma veselības iestādē. Slimnīcām pašām jāturpina iepirkt medicīniskās maskas un citus aizsardzības līdzekļus un pašām jāseko, vai respiratoru, cimdu un masku krājums jau nav sasniedzis kritisku brīdi.

Tiesībsargs Juris Jansons aicina līdz 2024. gadam pārtraukt cilvēku ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros, jo tas ir pretrunā ar pašas valsts sociālās politikas mērķi – cilvēkiem ar invaliditāti nodrošināt atbilstošus sociālos pakalpojumus un dzīvi sabiedrībā, ne institūcijā.

Gulta, jumts virs galvas un ēdiens. Tā trīs vārdos var raksturot dzīvi sociālās aprūpes centros. Ēdiens, kur kartupeļi ar gaļas mērci tiek saspaidīti kopā ar maizi un pārlieti ar saldu kompotu. “Attīstošās” nodarbības ‒ ieslēgts televizors un mūzikas ritmā šūpojošies cilvēki vai mīkstās rotaļlietas, kas skaisti saliktas plauktos... Protams, tā nav visos sociālās aprūpes centros, bet redzētais tiesībsarga un “Latvijas kustības par neatkarīgu dzīvi” veiktajās novērtējuma vizītēs vairākos aprūpes centros liecina par šokējošu vienaldzību pret cilvēkiem. Visticamāk, sistēmas problēmas dēļ. Neatkarīgajai bija iespēja doties Tiesībsarga biroja ekspertiem līdzi un redzēt visu savām acīm.