Ārkārtas situāciju Latvijā ietekmē arī arvien pieaugošā slodze uz veselības aprūpes sistēmu, un viens no iemesliem ir mediķi, kuri paši saslimuši ar Covid-19 vai koronavīrusa dēļ atrodas pašizolācijā.
Epidemioloģiski kritiskās situācijas dēļ darbību klātienē pārtraukusi Aizkraukles slimnīca, kuras telpās darbu turpina tikai ģimenes ārstu prakses un zobārstniecības kabinets.
Covid-19 infekcijas izplatība mediķu, kā arī citu slimnīcas darbinieku vidū ir viens no lielākajiem riskiem nepārtrauktas veselības aprūpes nodrošināšanai pacientiem pašreizējā situācijā. Jau Covid-19 epidēmijas laikā pavasarī aptuveni 20 procenti no saslimušajiem bija medicīnas darbinieki, kuri bija inficējušies ne vienmēr un ne tikai medicīnas iestādēs. Taču saslimis mediķis vai slimnīcas darbinieks nozīmē papildu risku - karantīnā jābūt un jāārstējas pašam mediķim, kā arī pašizolācijā jāatrodas viņa kolēģiem un pacientiem.
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs vēl pirms ārkārtas situācijas ieviešanas norādīja, ka ir bijuši gadījumi, ka medicīnas darbinieki ar Covid-19 simptomiem turpinājuši pildīt savus pienākumus, kas ir ļoti nevēlami. Epidemiologs uzsvēra, ka visiem būtu jāievēro šis princips: ja parādās simptomi, kas varētu liecināt par Covid-19, par elpceļu infekciju, nevajadzētu tēlot varoni un doties uz darbu. Epidemiologi gan vienlaikus atzīst, ka ne visi mediķi inficējas savās darba vietās, visbiežāk tas notiek mājās. Vienas nedēļas laikā Covid-19 diagnosticēts 116 medicīnas darbiniekiem, no tiem 19 ārstiem, 54 medicīnas māsām, četriem ārstu palīgiem un 17 māsu palīgiem. Saslimušo vidū bija vēl 22 darbinieki, kuri tieši nepiedalās pacientu aprūpē. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, slimnīcās saslimušo ar Covid-19 skaits ir neliels - izdevies noskaidrot par desmit gadījumiem nedēļas laikā.
Saistībā ar epidemioloģisko situāciju Aizkraukles slimnīcā pārtrauktas pacientu konsultācijas klātienē, slēgta aprūpes nodaļa, uzņemšanas nodaļa, diagnostiskie kabineti un laboratorija. Darbu poliklīnikā turpina tikai ģimenes ārstu prakses un zobārstniecības kabinets. Aizkraukles slimnīcā pastāstīja, ka pozitīvs Covid-19 tests tika konstatēts kādai slimniecei, kurai tas veikts, gatavojoties pārvest uz pansionātu. Nekavējoties veicot Covid-19 testu dienas aprūpes nodaļas pacientiem un personālam, novembra sākumā pozitīvs tests bija vēl pieciem pacientiem un diviem mediķiem. Slimnīcā veikti paaugstinātas drošības pasākumi, un, sazinoties ar atbildīgajiem dienestiem un ņemot vērā to, ka pacientu stāvoklis nebija smags, viņus tika nolemts ārstēt turpat Aizkraukles slimnīcā. Savukārt pārējie pacienti, kuriem pārbaudēs Covid-19 neuzrādījās, no slimnīcas tika izrakstīti, paskaidrojot tuviniekiem esošo situāciju.
Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāja Dzintra Krišjāne stāsta, ka pagājušās nedēļas nogalē,
atkārtoti veicot Aizkraukles slimnīcas darbiniekiem Covid-19 testu, pozitīvi testa rezultāti bija vēl 13 ārstniecības personām.
Pamatojoties uz faktu, ka inficējies personāls, Covid-19 slimnieki, kuri ārstējās Aizkraukles slimnīcā, pagājušo svētdien pārvesti uz Daugavpils reģionālo slimnīcu. “Atkārtoti sazinoties ar epidemiologiem, pieņēmām lēmumu drošības nolūkos uz divām nedēļām slēgt slimnīcas ambulatoro daļu. Personāls, kurš aprūpēja Covid-19 slimniekus, bet ir vesels, divas nedēļas drošības nolūkos atradīsies karantīnā. Šajā laikā ārsti speciālisti nodrošinās attālinātās konsultācijas gan pacientiem, gan ģimenes ārstiem,” pastāstīja Dz. Krišjāne. Slimnīcā turpinās medicīniskā personāla veselības pārbaudes, veicot Covid-19 testus, un tiklīdz situācija būs uzskatāma par pilnīgi drošu, konsultējoties ar epidemiologiem un atbildīgajām veselības nozares institūcijām, slimnīcas darbs tiks pakāpeniski atjaunots, lai nodrošinātu veselības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
Jēkabpils slimnīcā pagājušajā nedēļā ar Covid-19 slimoja 24 darbinieki, bet aptuveni puse no viņiem darbu varētu atsākt šonedēļ, norādīja Jēkabpils reģionālā slimnīcas valdes locekle Margarita Meļņikova. Saslimšanas gadījumu dēļ slimnīcā nebija pieejams infekciju slimību pieaugušo profils, taču nodaļa darbu jau plāno atsākt. Daļa saslimušo sāka izjust simptomus, jau atrodoties izolācijā, un var teikt, ka, slimi būdami, slimnīcā nav atradušies. Desmit līdz 20 saslimušu mediķu vai slimnīcas darbinieku ir arī citās slimnīcās.
Neatkarīgā rakstīja par neskaidrību, kāds ir maksimālais Covid-19 pacientu skaits, ko var uzņemt Latvijas slimnīcas, tomēr tagad Veselības ministrija viesusi skaidrību, proti, Latvijas veselības aprūpes sistēmai būtu kritiski, ja slimnīcās nonākušo Covid-19 pacientu skaits pārsniegtu 500. Šis kritērijs, precīzāk, 80 procentu Covid-19 gultu piepildījums bija noteikts kā faktors, lai Latvijā ieviestu augstākā, sarkanā līmeņa drošības pasākumus. Kā skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele, precīzus aprēķinus ietekmē virkne faktoru, ko grūti paredzēt, piemēram, jārēķinās arī ar personāla pieejamību. Medicīnas personāla daudzumu ietekmē, piemēram, tas, cik plaši medicīnas iestādes ir spiestas darbiniekiem piemērot karantīnu.
