Pacienti līdzmaksājumos par valsts kompensējamām zālēm ik mēnesi ietaupa vairāk nekā vienu miljonu eiro. Savukārt valsts, ņemot vērā, ka pacienti saņem vai iegādājas lētākas zāles, ik mēnesi ietaupa 120 000 eiro.
Jaunā kārtība valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanā stājās spēkā šā gada aprīlī, un kopējais pacientu ietaupījums kopš tā brīža ir septiņi miljoni eiro. “Pēc gada patēriņa datu apkopošanas vērtēsim zāļu izrakstīšanas un izsniegšanas tendences un unikālo pacientu skaita dinamiku, kuri saņēmuši zāles ar zemāko cenu,” Neatkarīgajai pastāstīja Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane.
Jaunā valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība noteic, ka ārsts receptē norāda aktīvo vielu, nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, savukārt aptiekas no vienādas iedarbības zālēm izsniedz kompensējamās zāles par zemāko cenu. “Jaunās kārtības ieviešanas process vēl nav noslēdzies - mums ir jāturpina to pilnveidot, novēršot konstatētās nepilnības, piemēram, sistēmas tehniskajā darbībā vai normatīvo aktu precizēšanā. Taču jau pašlaik redzam, ka ir veidojies ietaupījums gan pacientiem, gan valstij, kas arī bija galvenais mērķis,” saka Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens. Viņš atzīst, ka ieviešanas procesā bija pacienti, kuri nebija apmierināti ar jauno kārtību, ar ko Zāļu valsts aģentūra rēķinājusies, taču kopumā, pēc atbildīgo iestāžu domām, galvenais mērķis ir sasniegts - pacienti uz zālēm ietaupa.
Zāļu valsts aģentūra un Nacionālais veselības dienests apkopojis jaunākos datus. Pacienti līdzmaksājumos par valsts kompensējamām zālēm katru mēnesi ietaupa vairāk nekā vienu miljonu eiro, bet kopējais pacientu ietaupījums pārsniedz septiņus miljonus eiro. Pacientu līdzmaksājums par vienu recepti vidēji samazinājies par 1,68 eiro. 2019. gadā vidējais pacienta līdzmaksājums par valsts kompensējamām zālēm bija 3,57 eiro, bet tagad - no 1. aprīļa līdz 30. septembrim - 1,89 eiro (samazinājies par 47 procentiem).
Zāļu valsts aģentūrā arī norāda, ka katru mēnesi vairākiem desmitiem medikamentu ražotājs samazina cenu, kas arī ietekmē pacienta līdzmaksājumu apmēru, piemēram, uz šā gada 1. oktobri papildu cena vēl tika samazināta 69 medikamentiem.
Neatkarīgā noskaidroja, ka jaunā kārtība ļauj ietaupīt ne tikai pacientiem, bet arī valstij, un tie ir 120 300 eiro mēnesī, kurus ietaupa veselības budžets, jo pacientiem ir jāapmaksā lētākas zāles. Ieviešot jauno kārtību par lētāko zāļu izsniegšanu pacientiem, tika solīts, ka ietaupījumi tiks novirzīti pieejamības nodrošināšanai zālēm, līdzmaksājumu mazināšanai un jaunu zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā.
Tomēr ņemot vērā budžeta deficītu kompensējamo zāļu “makā”, ietaupījums, visticamāk, ļaus kompensēt tikai šo iztrūkumu, kas katru gadu veidojas, jo pacientu skaits, kuriem nepieciešamas valsts kompensētas zāles, pieaug, bet zāļu budžets - netiek līdzi.
“Jaunās kompensējamo zāļu kārtības būtība ir samazināt izdevumus, nepasliktinot pieejamību zālēm, gluži pretēji brīvos līdzekļus izmantot pieejamības uzlabošanai,” apliecina Dita Okmane no Zāļu valsts aģentūras. Pēc gada patēriņa datu apkopošanas eksperti vērtēs zāļu izrakstīšanas un izsniegšanas tendences, to unikālo pacientu skaita dinamiku, kuri saņēmuši zāles ar zemāko cenu.
Ieviešot jauno kārtību, pacientu vidū nebija vienprātības, vai lētākās zāles, pat ar tieši tādu pašu aktīvo vielu, būs tikpat iedarbīgas. Lai sekotu līdzi šim jautājumiem, Zāļu valsts aģentūra aicina gan ārstus, gan pacientus iesniegt ziņojumus par zāļu blakusparādībām.
Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka no 2020. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam saņemti 175 ārstu un farmaceitu un 20 pacientu ziņojumi par zāļu blaknēm. Salīdzinoši 2019. gadā kopumā aģentūra saņēma 61 ārstu un farmaceitu un 48 pacientu blakņu ziņojumus.
Ziņojumu analīze liecina, ka ziņotās blaknes ir jau norādītas zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā kā galvenokārt mazāk būtiskas blaknes, proti, tās ir jau zināmas un paredzētas.
Visvairāk Zāļu valsts aģentūrai pašlaik tiek ziņots par kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto astmas un hipertensijas ārstēšanai paredzētu zāļu blaknēm.
No ziņojumiem izriet, ka visbiežākā blaknes ir tāda, ka zāles neiedarbojas.
Dita Okmane uzsver: ja tam ir medicīnisks pamatojums, ārsts joprojām 30 procentos gadījumu var izrakstīt recepti konkrētajam kompensējamajam medikamentam, norādot zāļu komerciālo nosaukumu. Tomēr runājot par ziņojumiem, speciāliste atgādina, ka ziņošanas aktivitāte Latvijā joprojām ir vērtējama kā zema, salīdzinot ar tādām valstīm kā Francija, Dānija un Nīderlande, kur saņemto blakņu ziņojumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem vairākkārt pārsniedz ik gadu Latvijā saņemtos ziņojumus. Tāpēc faktiski Latvijas pacienti un mediķi pat ir mudināti ziņot par zāļu blaknēm.
Pacietu viedokli Zāļu valsts aģentūra izzina aptaujās. Tā viena no šīm aptaujām liecina, ka 66 procenti Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtē jauno valsts kompensēto medikamentu izrakstīšanas kārtību, 17 procentiem aptaujāto nebija konkrēta viedokļa par šo jautājumu, un diezgan liels skaits cilvēku jauno kārtību vērtē negatīvi ‒ arī 17 procenti aptaujāto. Plašāk jauno kārtību atbalsta iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem un lauku reģionos dzīvojošie. Mazāk šo jauno kārtību atbalsta iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem.
Ar ārstējošo ārstu un medicīnas māsu sniegtajiem skaidrojumiem kopumā apmierināti 70 procenti pacientu, tikpat augstu pacienti novērtējuši arī farmaceitu sniegto informāciju.
