Strauji palielinoties Covid-19 pacientu skaitam slimnīcās, medicīnas iestādes jau sākušas un turpinās ierobežot gan ambulatoro, gan plānveida stacionāru darbu. Neierobežojot veselības aprūpes pakalpojumus tiem iedzīvotājiem, kuri var mediķu palīdzību var gaidīt, slimnīcas nespētu vairs sniegt neatliekamo palīdzību Covid-19 un citiem pacientiem akūtā situācijā. Veselības nozarē Covid-19 izgaismojis vienu no būtiskajām problēmām – un tas ir nevis tehnoloģiju, bet mediķu roku trūkums, lai palīdzētu visiem sasirgušajiem. Tas nozīmē, ka mediķi jākoncentrē pirmajās rindās cīņā pret Covid-19.
Pašlaik gan Veselības ministrija īsti nevar atbildēt uz jautājumu, kāda tad ir slimnīcu kapacitāte uzņemt Covid-19 pacientus, kaut gan konkrēti tieši tāds kritērijs iekļauts valdības apstiprinātajā dokumentā par krīzes situāciju līmeņiem.
Lielākā daļa Covid-19 pacientu ārstējas Rīgas Austrumu slimnīcas stacionārā “Latvijas Infektoloģijas centrs”, līdz ar to tieši Austrumu slimnīcai un tās stacionāriem ir jāuzņem lielākais Covid-19 ārstēšanas slogs. Kopumā Austrumu slimnīcas vairākos stacionāros pašlaik ārstējas 168 pacienti. Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis pastāstīja, ka no otrdienas stacionārā “Gaiļezers” ierobežo pakalpojumu sniegšanu vairākās nodaļās. “Tas ir veids, kā slimnīca var nodrošināt Covid-19 pacientu ārstēšanu, jo personāla trūkums ir visakūtākā problēma. Tehniskie resursi pašlaik mums ir pietiekamā daudzumā, taču kardināli trūkst darbinieku. Lai mēs turpmāk varētu paplašināt Covid-19 pacientu ārstēšanu, mums nāksies ierobežot plānveida pakalpojumus,” atzina I. Paeglītis.
Pacienti vairs netiek uzņemti pulmonoloģijas nodaļā, ķirurģijas dienas stacionārā un plānveida īslaicīgā ķirurģijā, Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas vienā no dienas stacionāriem, Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikā, Neiroķirurģijas klīnikā un Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroloģijas dienas stacionārā. Vienlaikus pieņemts lēmums, lai, palielinoties Covid-19 pacientu skaitam, arī turpmāk Rīgas Austrumu slimnīcā varētu nodrošināt to ārstēšanu, stacionārā “Gaiļezers” tiks papildus iekārtota un atvērta otra bīstamo infekciju nodaļa - Nr. 86. Tā kā Covid-19 pacientu ārstēšanai nepieciešami mediķi un ārstniecības personāls, kas jau iepriekš būtu ārstējuši dažādas respiratorās saslimšanas un zina rīcības algoritmus, tad tika pieņemts lēmums, ka jaunizveidotajā bīstamo infekciju nodaļā pacientus ārstēs Iekšķīgo slimību klīnikas pulmonoloģijas nodaļas mediķi. Savukārt pulmonoloģijas nodaļas pacientus ārstēs citās nodaļās. Covid-19 pacienti ārstējas Latvijas Infektoloģijas centrā, Tuberkulozes un plaušu slimību centrā, kā arī stacionāra “Gaiļezers" Toksikoloģijas un sepses klīnikā un 85. bīstamo infekciju nodaļā.
Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško, kas vada arī Valsts operatīvo medicīnisko komisiju, norāda, ka gultasvietu skaita palielināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanai pašlaik plānots ierobežot dienas stacionāru darbu slimnīcās. Pašlaik slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pietuvojies 250, kas ir pašas Veselības ministrijas noteiktā kritiskā robeža slimnīcu kapacitātei. Tomēr Veselības ministrija neuzskata, ka būtu sasniegti 80 procenti no slimnīcas kapacitātes, jo ir vēl iespējams palielināt gultu skaitu Covid-19 pacientu uzņemšanai.
Faktiski no tā var secināt, ka ar gultu skaitu iespējams manevrēt, ‒ slēdzot kādu nodaļu vai dienas stacionāru, atbrīvojas gultas vietas Covid-19 pacientiem, tomēr, vai tas patiešām parāda, ka kritiskā situācija nav sasniegta? Veselības ministrija skaidro, ka 250 gultasvietas ir bijis skaitlis, kas ir slimnīcu līdzšinējā spēja uzņemt pacientus ar Covid-19, pirms tās veikušas darba reorganizāciju, proti, atvēlējušas vairāk gultasvietu tieši Covid-19 pacientiem.
Pēc D. Mūrmanes-Umbraško teiktā, slimnīcā nonāk ap 15% no Covid-19 pacientiem. Ja saslimstības rādītāji nemainās, stacionāros esošo Covid-19 pacientu skaits vidēji dienā sasniedz 200 cilvēku. Nākamais scenārijs paredz, ka stacionāros esošo Covid-19 pacientu skaits palielinās par trešdaļu, bet trešais ‒ pacientu skaits pieaug par 60 procentiem. Atbilstoši šiem scenārijiem Veselības ministrija plāno ieteikumus slimnīcām. “Ja pieaug Covid-19 pozitīvu pacientu skaits slimnīcās, tad stacionāru plāna pakalpojumu skaits ir jāierobežo, jo tas ir vienīgais risinājums. Mums ir jāatbrīvo gultas cilvēkiem, kuriem jāsniedz neatliekamā medicīniskā palīdzība,” sacīja valsts sekretāre. Ņemot vērā pavasara negatīvo pieredzi ar veselības pakalpojumu būtisku ierobežošanu, pašlaik plānots samazināt tikai dienas stacionāru darbu, ambulatoros pakalpojumus neierobežojot.
Otrdien valdība atbalstīja 16 miljonu eiro piešķiršanu veselības nozarei, lai segtu laboratorisko izmeklējumu organizēšanas un veikšanas izdevumus, kā arī sekundāro ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu izdevumus saistībā ar epidemioloģisko prasību nodrošināšanu, kas radušies saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu. Lielākā daļa no šīs summas, kas piešķirta no līdzekļiem neparedzētiem pasākumiem, ‒ 15 miljoni tiks novirzīti samaksai par laboratorisko izmeklējumu veikšanu. Lai laboratorijas ātrāk saņemtu naudu, Veselības ministrija radusi risinājumu naudas piešķiršanai avansā.
Savukārt Covid-19 izplatības ierobežošanā mediķu nostrādāto virsstundu kompensēšanai valdība novirzījusi 1,24 miljonus eiro, taču te ir viens “bet”. Šī nauda paredzēta, lai atdotu mediķiem parādu par virsstundu darbu ārkārtas situācijas laikā no marta līdz jūnijam. Par darbu Covid-19 apstākļos tagad rudenī jau apsolītas piemaksas, par kurām pagājušajā nedēļā vienojās valdība.
Jevgēnijs Kalējs, Latvijas Slimnīcu biedrība
Veselības ministrijas uzstādījums, ka pašvaldību slimnīcās jānodrošina brīvo gultu fonds 15% apmērā, rada ievērojamu apdraudējumu slimnīcu pacientiem, medicīnas personālam un iedzīvotājiem kopumā. Tas neatbilst pacientu hospitalizācijas plānam, kā arī draud rezultēties ar situāciju, kad Covid-19 pacienti ierobežos to slimnīcu darbību, kuras nav paredzētas šādu pacientu ārstēšanai. Hospitalizācijas plāns paredz uzņemt Covid-19 pacientus tikai trešdaļā no visām Latvijas pašvaldību ārstniecības iestādēm. 2. un 3. līmeņa jeb lokālās daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcas pilda atbalsta un atslogošanas funkciju, ietverot pacientu plūsmas pārvirzīšanu no Covid-19 slimību ārstējošajām iestādēm. Pārējo slimnīcu prioritātes ir sniegt veselības aprūpes pakalpojumus pacientiem ar neatliekamām medicīniskām indikācijām, bērniem un grūtniecēm. Ja slimnīcas darbojas saskaņā ar iepriekš minētajām prioritātēm, tad tehniski 15% gultu fonda rezervi nav iespējams nodrošināt. Covid-19 pacienti patlaban primāri jātransportē uz jau pavasarī tam pielāgotajām universitāšu un ceturtā līmeņa reģionālajām slimnīcām, kuras šim mērķim saņēmušas papildu finansējumu infrastruktūras uzlabojumiem un medicīnisko tehnoloģiju iegādei, organizējušas mediķu apmācības, kā arī ‒ pats būtiskākais kritērijs - tajās visās ir funkcionējošas infekcijas slimību nodaļas un tiek nodarbināti nepieciešamie speciālisti. Pašvaldību slimnīcu galvenais uzdevums savā kompetences līmenī ir sniegt pacientiem neatliekamo palīdzību. Slimnīcās nedrīkst pieļaut Covid-19 slimnieku ievešanu, pretējā gadījumā visas valsts neatliekamās palīdzības nodaļas var tikt pakāpeniski “paralizētas”. Patlaban skaidras vadlīnijas no politikas veidotāju puses nav.
