Sāls patēriņš ikdienas uzturā Latvijas iedzīvotājiem arvien bijis sāpīgs jautājums, teju kā mēģinājums apšaubīt nacionālo identitāti, norādot, ka Latvijā cilvēki pārāk daudz uzturā lieto sāli. Un tas, savukārt, ir saistīts ar visā valstī paaugstinātiem asinsspiediena un aptaukošanās rādītājiem.
Jaunākais zinātniskā institūta BIOR pētījums pielies vēl eļļu šai ugunij, jo divu gadu nopietnas izpētes laikā secināts, ka 70 procenti Latvijas iedzīvotāju sāli lieto nevis nedaudz virs normas, bet stipri virs tās, proti, pārmērīgi.
Veselības ministrijas un institūta BIOR pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā risinājās divus gadus. Pētījuma mērķis bija novērtēt Latvijas iedzīvotāju uzņemtā sāls un joda daudzumu, izvērtējot iedzīvotāju sniegtos uztura datus un 24 stundu urīna paraugu analītiskos mērījumus. Pētījumā iesaistīti Latvijas iedzīvotāji vecumā no 19 līdz 64 gadiem (tajā skaitā trūcīgie iedzīvotāji, bezdarbnieki, personas ar invaliditāti). Pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa jeb vairāk nekā 70 procenti Latvijas iedzīvotāju ar uzturu uzņem pārāk lielu sāls daudzumu, savukārt 71 procents nepietiekami uzņem jodu. Saprotams, ka katram cilvēkam, katrai ģimenei ir savs viedoklis, cik liels sāls patēriņš ir atbilstoši veselīga uztura noteikumiem. Nereti dzirdēts, ka “bez sāls ēdienam nav garšas”, tāpēc pētījumā padziļināti skaidrots, kāds ir optimālais sāls patēriņš.
Pētnieki skaidro, ka
sāls gadījumā par optimālu vērtību tiek pieņemts daudzums līdz pieciem gramiem sāls dienā, virs optimālā no pieciem līdz septiņiem gramiem un pārāk daudz - virs septiņiem gramiem dienā.
Savukārt kālija gadījumā par robežvērtību tiek pieņemtas ieteicamās vērtības ‒ 3500 mg kālija/dienā vīriešiem un 3100 mg/dienā sievietēm. Joda daudzums (mikrogramos) tiek vērtēts šādi: <150 μg par maz, optimāls līmenis -150‒200 μg, 200‒300 μg - virs optimālā, savukārt > 300 μg kā pārāk liels uzņemtā joda daudzums.
Pētījums atklāj, ka optimāls sāls patēriņš ir 14,3 procentiem Latvijas cilvēku, 15 procentiem tas ir virs optimālā (tātad piecu līdz septiņu gramu robežās), bet lielākajai daļai 70,7 procentiem - sāls patēriņš ir virs normas. Sāls daudzums atšķiras dažādām iedzīvotāju grupām, piemēram, pēc dzīvesvietas. Īpaši nozīmīga atšķirība ir sāls patēriņā starp vīriešiem un sievietēm, jo, kā izrādās, vīrieši uzņem būtiski vairāk sāls nekā sievietes. Ja sievietēm diennakts laikā uzņemtā sāls daudzums vidēji ir 8,9 grami, vīriešiem - 12,8 grami.
Interesants atzinums jeb pētījuma secinājums ir tāds, ka vecuma ziņā īpašu atšķirību nav, īpaši vīriešiem. Savukārt sieviešu vidū visvairāk sāli patērē sievietes vecumā virs 50 gadiem.
Sāls patēriņš atšķiras pēc tā, kur cilvēks dzīvo. Pētījums atklāj, ka visos novados vidēji iedzīvotāji sāli patērē vairāk, nekā tas būtu vēlams, tomēr vislielākais vidējais patēriņš ir Latgalē - 12,1 grams diennaktī. Savukārt vismazāk sāli lieto Rīgā un Pierīgā, lai gan arī - nevis optimālo sāls daudzumu (līdz 7 gramiem), bet 10 gramus diennaktī.
Pētījumā arī izzināts, vai sāls patēriņš mainās atkarībā no gada laika. Un tiešām, tā ir. Vislielākais sāls patēriņš ir rudenī - sievietēm 9,6 grami, vīriešiem - 14,4 grami. Bet viszemākais ir ziemā - sievietēm 8,2 grami, vīriešiem - 12. Pētnieki norāda, ka cilvēku uztura izvēli ietekmē arī ienākumu un izglītības līmenis.
Cilvēki, kuru izglītības līmenis ir zemāks par vidējo, sāli patērē vairāk nekā cilvēki ar vidējo un augstāko izglītību,
lai gan jāatzīst, ka šis secinājums faktiski pilnā mērā attiecināms tikai uz sievietēm, jo vīrieši ar zemāko vai augstāko izglītību sāli patērē vienlīdz daudz - 11,8 grami dienā. Visvairāk sāli patērē vīrieši ar vidējo izglītību.
Izpētīta arī sāls patēriņa sasaiste ar ienākumu līmeni - sievietēm tā iezīmējas visai skaidri - jo augstāki ienākumi, jo mazāks ir sāls patēriņš. Savukārt vīriešiem pie dažāda ienākuma līmeņa sāls patēriņš ir apmēram līdzīgs, izņemot visturīgākos vīriešus, kuri lieto mazāk sāli uzturā.
Visiem pētījuma dalībniekiem noteikts arī ķermeņa masas indekss, un atklājies: jo zemāks svars, jo mazāks ir sāls patēriņš. Vienīgā iedzīvotāju grupa Latvijā, kuras sāls patēriņš kaut nedaudz atbilst Pasaules veselības organizācijas rekomendētajiem pieciem gramiem sāls dienā, ir cilvēki ar pazeminātu svaru (6‒7 grami sāls dienā). Arī sievietēm, kurām ir normāls svars, sāls patēriņš ir ap septiņiem gramiem dienā. Savukārt cilvēkiem ar lieko svaru un aptaukošanos arī sāls patēriņš ir visaugstākais, un tas divas līdz trīs reizes pārsniedz ieteikto normu.
Pētnieki arī norāda, ka pētījumā par statistiski nozīmīgu secinājumu atzīta saikne starp augstu sāls patēriņu un kādreiz diagnosticētu hipertensiju (paaugstinātu asinsspiedienu). Proti, cilvēkiem ar lielāku sāls patēriņu kādreiz vai pašlaik ir diagnosticēta hipertensija.
Galvenie sāls avoti Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē ir dažādas garšvielas, piedevas un mērces, kā arī graudaugu produkti (maize) un gaļas produkti (desas, cīsiņi un kūpināti gaļas produkti). Ēdiena gatavošanā sāli vienmēr izmanto vairāk nekā puse pētījuma dalībnieku, un bieži tiek lietoti arī gatavie garšvielu maisījumi, kuru sastāvā jau ir pievienots sāls. Gandrīz 70% pētījuma dalībnieku uzskata, ka sāli uzņem atbilstošā daudzumā, patiesībā bet uzņem pārāk daudz sāls. Taču tie pētījuma dalībnieki, kuri atzīmējuši, ka uzņem pārāk maz sāls, faktiski uzņem optimālu sāls daudzumu.
Pētījumā noskaidrots, ka 71 procents Latvijas iedzīvotāju nepietiekami uzņem jodu. No uztura dienasgrāmatām iegūtie dati liecina, ka galvenie joda avoti Latvijas iedzīvotāju uzturā ir piena produkti, ūdens, zivis un jūras produkti. Gandrīz trešdaļa jeb 31 procents pētījuma dalībnieku atzīst, ka zina par joda nepieciešamību cilvēka organismā, taču nezina tā nozīmi, savukārt 70 procenti aptaujāto labprāt saņemtu izglītojošu informāciju par jodu.
Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ar uzturu uzņem vairāk tauku un mazāk ogļhidrātu, nekā noteikts veselīga uztura ieteikumos, kā arī nepietiekamu daudzumu augļu, dārzeņu, graudaugu un piena produktu, kas izskaidro nepietiekamo uzturvielu un vitamīnu nodrošinājumu.
Rezultāti liecina, ka 48 procenti iedzīvotāju neuzņem pietiekamu daudzumu kālija, kas atrodams galvenokārt dārzeņos un augļos. Kālija nepietiekama uzņemšana papildus pārmērīgam sāls daudzumam uzturā rada risku sirds un asinsvadu sistēmas veselībai.
