Pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktores Lienes Cipules atklātā vēstījuma par Latvijas slimnīcu spēju uzņemt visus pacientus akūtā situācijā, ieskaitot pacientus ar Covid-19, Veselības ministrijas paspārnē esošā Valsts operatīvā medicīniskā komisija uzdevusi visām slimnīcām būt gatavām nodrošināt pacientu uzņemšanu.
Neatliekamās medicīnas dienesta vadītāja atzina: ja Covid-19 situācija neuzlabosies, mēneša laikā Latvijas veselības aprūpes sistēma var nonākt kolapsa stāvoklī, un viens no iemesliem ir veselības aprūpes sistēmas vājums, ko tagad Covid-19 testē kā gala eksāmenā. Tiesa, Veselības ministrija nepiekrīt viedoklim, ka šādai situācijai - strauji palielinās Covid-19 pacientu skaits slimnīcās - būtu bijis jābūt gataviem jau vasarā. “Pacientu skaits ar Covid-19 vasarā bija ļoti neliels un mums nebija nepieciešamības ieviest slimnīcās kādus īpašus režīmus, taču tas nenozīmē, ka netika veikts nekāds darbs,” uzsver Veselības ministrijas valsts sekretāre un operatīvās medicīniskās komisijas vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško.
No piektdienas, 30. oktobra, visām slimnīcām ‒ īpaši šis rīkojums attiecināts uz klīniskajām universitātes slimnīcām un reģionālajām slimnīcām (ceturtā un piektā līmeņa stacionāriem) - ir jānodrošina, ka vismaz 15 procenti no slimnīcas gultasvietām ir brīvas. “Tas nozīmē turēt brīvu gultu fondu, lai varētu uzņemt pacientus akūtā, neatliekamā stāvoklī un ne tikai ar Covid-19,” saka D. Mūrmane-Umbraško.
Otrs uzdevums slimnīcām ir veidot tā sauktās tranzīta nodaļas - tās būtu domātas to pacientu uzņemšanai, par kuriem nav skaidrs, vai viņi ir inficējušies ar Covid-19.
Atsevišķas slimnīcas jau šādas nodaļas ir sākušas veidot, piemēram, Liepājas reģionālā slimnīca.
“Mēs nedrīkstam pieļaut tādu situāciju, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ved pacientus, un tie ir ne tikai Covid-19 pacienti, bet slimnīcā nav brīvas nevienas gultas vietas,” turpina valsts sekretāre. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule stāsta, ka dienests katru dienu analizē gultasvietu skaitu slimnīcās, tas ir operatīvais darbs, jo katra pacienta gadījumā jāzina, kur šo pacientu nogādāt. “Šis priekšlikums par brīvo gultasvietu nodrošināšanu nāca, lai slimnīcās būtu šīs brīvās gultasvietas pacientiem, kuriem nepieciešams atrasties stacionārā, un lai dienestam nerastos problēmas ar pacientu uzņemšanu,” skaidro Liene Cipule. Katru dienu dienestam ir 20‒30 izsaukumi pie pacientiem ar Covid-19 vai ar aizdomām par šo slimību un pacienti tiek nogādāti dažāda līmeņa slimnīcās. Pašlaik stacionāros ārstējas 197 pacienti ar Covid-19. Lai pacientiem ar smagu un vidēji smagu slimības gaitu nodrošinātu ārstēšanu augstākā līmeņa slimnīcās, pacienti ar hroniskām saslimšanām tiekot pārvesti uz zemāka līmeņa slimnīcām, kur viņi pabeidz ārstēšanos. “Ja saslimstības izplatība nemazināsies un pieaugs līdz 400 - 500 pozitīviem gadījumiem dienā, tad būs problēmas un slimnīcu kapacitāte var patiešām izsīkt,” nenoliedz L. Cipule.
Kādā veidā īstenot šo uzdevumu - turēt slimnīcu nodaļas neizmantotas stundai X, ir katras slimnīcas pašas izvēle.
“Atstājam šo jautājumu izlemt pašām slimnīcām. Kā to organizēt, kādā veidā nodrošināt papildu gultasvietas, vai tā varētu būt ambulatoro vai plānveida ķirurģisko pakalpojumu ierobežošana - tas jāizlemj pašām slimnīcām,” uzsver D. Mūrmane-Umbraško. Kāpēc izvēlēta šāda metode sarunām ar slimnīcām un kāpēc ministrija un atbildīgi dienesti, kas redz situāciju visas Latvijas kontekstā, tomēr nevar izstrādāt un izdot vadlīnijas, kā darīt, īsti skaidras atbildes nav. D. Mūrmane-Umbraško norāda: “Mēs kategoriski nepasakām, ka ir jāpārtrauc palīdzība citu slimību pacientiem, piemēram, ambulatorās pieņemšanas vai plānveida ķirurģija.” Tas jāizlemj slimnīcu vadībai, jo ministrija paļaujas uz speciālistiem slimnīcās, profesionāļiem, kuri zinās, ko un kā darīt. Valsts sekretāre gan nenoliedz: ja mēs redzēsim, ka ir nepieciešamība pēc vienotas pieejas, tad izdosim tādu rīkojumu. Jautājums - vai pie tā nevajadzētu strādāt jau tagad?
Gan L. Cipule, gan D. Mūrmane-Umbraško norāda, ka jau vasarā visām slimnīcām bija uzdots izstrādāt rīcības plānu, veikt pārkārtošanas darbus slimnīcu organizācijā, un slimnīcas jau sākušas šīs reformas. Tomēr visai skaidri pašlaik Veselības ministrija var pateikt, un to norādījušas slimnīcas, ka, palielinoties ar Covid-19 saistītu pacientu plūsmai uz slimnīcām, mazinās plānveida pakalpojumi citiem pacientiem.
Rīgas Austrumu slimnīcā pašlaik ārstējas 136 Covid-19 pacienti, no tiem 14 Covid-19 pacienti ārstējas citas veselības problēmas dēļ. 17 pacienti atrodas intensīvās terapijas nodaļā. Kopumā slimnīcā aizņemti 60 procenti no Covid-19 gultām. 40 procentiem pacientu ir nepieciešama skābekļa terapija.
"Izveseļojušos pacientu skaits ir diezgan liels, bet pateikt vidējo ārstēšanās ilgumu ir diezgan sarežģīti - tas ir no vienas līdz pat 65 dienām. Vidēji varētu būt divas nedēļas, ko Covid-19 pacients pavada slimnīcā,
saka Rīgas Austrumu slimnīcas valdes loceklis Aleksejs Višņakovs. “Mēs ik dienu analizējam situāciju, un, pieaugot saslimstībai kopumā valstī, mēs prognozējam pacientu pieaugumu mūsu slimnīcā un esam gatavi risināt šo jautājumu. Slimnīca ir nodrošināta ar nepieciešamajiem medikamentiem, un mēs nesaskatām, ka varētu tuvoties krīzes punkts, kas apdraudētu palīdzības sniegšanu Austrumu slimnīcas pacientiem.”
Covid slimnīcas?
Veselības ministrija arī apstiprināja, ka tuvāko nedēļu laikā tiks izveidotas speciālas Covid-19 slimniekiem paredzētas slimnīcas. Taču ir jāsaprot, vai šīm ārstniecības iestādēm ir piemērota infrastruktūra, diagnostikas iespējas un cilvēkresursi, saka D. Mūrmane-Umbraško. Piedāvājumu veidot atsevišķas slimnīcas Covid-19 pacientiem izteikušas vairākas lokālās slimnīcas. Pašlaik visas slimnīcas, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, veido Covid-19 nodaļas, bet nākamais solis varētu būt atsevišķas slimnīcas.
