Valsts kompensējamo zāļu sarakstu Latvijā pusgada laikā papildinājuši trīs jaunākās paaudzes medikamenti vēža ārstēšanai, tomēr joprojām valsts apmaksāto inovatīvo medikamentu skaits onkoloģijā būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija apkopojusi datus par trim Baltijas valstīm, un tās direktors Valters Bolevics norāda ‒ lai arī pēdējā gada laikā ir vērojama mērena izaugsme valsts apmaksāto vēža medikamentu sistēmā, tomēr zāļu pieejamība vēža ārstēšanai mainās gausi.
Turklāt Latvijā daudziem pacientiem ir nepieciešama īpaša terapija, pat tādas zāles, kuras nav reģistrētas Latvijā, nemaz nerunājot par kompensējamo zāļu sarakstu. Ārstu konsiliji, izvērtējot katra pacienta individuālo situāciju un par pašu pacientu naudu veikto vēža izpēti, nosaka nepieciešamo terapiju, taču Nacionālais veselības dienests ir spiests atbalstu atteikt, atsakoties apmaksāt zāles, jo valsts noteiktā sarakstā jau “skaitās” kādas no vēža ārstēšanai paredzētajām zālēm. Šādu atteikumu pacienti saņem pat tad, ja ārsti norāda, ka sarakstos iekļautā, valsts apmaksātā terapija nepalīdz. Labdarības portālā ziedot.lv ir vairāki pacientu lūgumi ziedot vēža zālēm.
Lietuvā inovatīvo medikamentu skaits ir par 32 procentiem lielāks - valsts pacientiem apmaksā 99 jaunākās paaudzes medikamentus, savukārt Igaunijā valsts kompensējamo medikamentu skaits ir par 16 procentiem lielāks nekā Latvijā, un Igaunijas pacientiem ir pieejami 80 inovatīvie medikamenti ārstēšanai, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas dati par valsts apmaksāto inovatīvo medikamentu skaitu Baltijas valstīs 2020. gada septembrī. Latvijā, salīdzinot rādītājus ar kaimiņvalstīm, ir vismazākais valsts apmaksāto inovatīvo medikamentu skaits pacientu ārstēšanai - 67.
Līdzīga situācija ir ar inovatīviem medikamentiem tieši vēža ārstēšanai. Latvijas kompensējamo zāļu sarakstu pusgada laikā papildinājuši trīs jauni inovatīvi medikamenti vēža ārstēšanai un līdz ar to sarakstā ir 34 medikamenti. Taču Lietuvā onkoloģijai paredzēti 60 medikamenti un Igaunijā ‒ 49. Šie dati apliecina skaudro situāciju, ka onkoloģijas pacientiem Latvijā tiek atvēlēts ievērojami mazāks finansējums jaunām un efektīvām zālēm nekā pārējās Baltijas valstīs, norāda asociācijas direktors Valters Bolevics.
Vēzis ir viens no galvenajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem Eiropas Savienībā, bet 40 procenti vēža gadījumu ir novēršami, ja tiek mainīta pieeja slimības ārstēšanā. Eiropas Komisija cīņu ar vēzi definējusi par vienu no galvenajām prioritātēm, skaidri apzinoties, kādus ieguvumus pacientiem un valstij kopumā tas var radīt, taču Latvijā situācija ir atšķirīga.
Uz to norāda arī Latvijas pacientu gaidīšanas laiks uz inovatīviem medikamentiem šīs slimības ārstēšanai ‒
no brīža, kad ir notikusi jaunu medikamentu reģistrācija tirgū (Eiropas Zāļu aģentūrā), paiet 981 diena jeb gandrīz trīs gadi,
liecina Eiropas Farmaceitisko ražotāju un asociāciju federācijas apkopotie dati par 2015.‒2018. gada periodu.
“Inovācijas jebkurā jomā nodrošina attīstību, tas ir diezgan elementārs un loģiski saprotams pamatprincips,” uzskata V. Bolevics. “Zīmīgu piemēru demonstrē Covid-19 un farmācijas loma tā apkarošanā, kur nepilna gada laikā zinātnieki ir spējuši izstrādāt vīrusa pretvakcīnas un medikamentus.” Asociācija uzskata: lai uzlabotu zāļu pieejamību Latvijas pacientiem, mērķtiecīgi ir jāvirzās uz ikgadēju finansējuma palielinājumu kompensējamo medikamentu apmaksai, it īpaši onkoloģijas jomā. “Plānveida un ikgadējs pieaugums kompensējamiem medikamentiem ir to divu atslēgas vārdu kombinācija, kam būtu jāseko, lai valsts var plānot, cik jaunu medikamentu un kādām diagnozēm katru gadu sarakstā iekļaut, turklāt mēs nevaram ignorēt attīstību farmācijas jomā, kas virzās jau pilnīgi cita līmeņa virzienā, tas ir, cilvēku ārstēšana gēnu un šūnu līmenī,” uzsver asociācijas vadītājs.
Krūts vēža pacientes Elēnas Ritumas stāstu lasiet šeit.
Valters Bolevics, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors:
‒ Neskatoties uz mēreno izaugsmi, mēs novērtējam vismaz trīs inovatīvo medikamentu pievienošanu kompensējamo zāļu sarakstam. Sekojot līdzi inovācijām nozarē, zinātnes progresam un pacientu vajadzībām, izaugsmes temps joprojām ir par lēnu, taču vienlaikus jānorāda, ka pēdējo trīs gadu laikā ir panākts būtisks progress, inovatīvo medikamentu skaitam vairāk nekā dubultojoties. Latvijai nav jāveic finansiāli ietilpīgas investīcijas medikamentu izgudrošanā un ražošanā ‒ vienīgais mājas darbs, kas valstij ir jāizpilda, ir jāievieš pieejamāka un noturīgāka veselības aprūpes sistēma, lai valsts spētu tās iedzīvotājiem atļauties iegādāties pēc iespējas jaunākus un efektīvākus medikamentus, kas nenoliedzami sniedz zinātnē pierādītus rezultātus.
