Covid-19 vakcīnas izmaksas Latvijai varētu sasniegt 27 miljonus eiro, liecina Veselības ministrijas aplēses. Šī summa ietver ne tikai zāļu cenu, bet arī vakcīnu piegādi, loģistiku un vakcinēšanas procesa izmaksas.
Valdība ziņojumu par Covid-19 vakcinācijas stratēģiju izskata aiz slēgtām durvīm, un ziņojums nav publiski pieejams, jo satur informāciju par līgumiem ar vakcīnu ražotājiem, kas ir konfidenciāla informācija.
Lielbritānija ir pirmā valsts, kuras Zāļu aģentūra atļāvusi izmantot ASV farmācijas uzņēmuma “Pfizer” un vācu uzņēmuma “BioNTech” izstrādāto vakcīnu pret Covid-19, ziņo BBC. Šāds lēmums ļauj Lielbritānijai iegūt vakcīnas ātrāk nekā ASV un Eiropas Savienības valstīm. Lielbritānija kopumā pasūtījusi pirmo vakcīnu partiju - kopumā 40 miljonus vakcīnu devu. Briti cer, ka vakcīna būs pieejama jau nākamnedēļ. Britu veselības dienesti norāda, ka vakcīnas apstiprināšanai ir veikti visi nepieciešamie klīniskie pētījumi un vakcīnas efektivitāte ir noteikta 95 procentu līmenī. Lielbritānijas Zāļu aģentūras direktore Džūna Reina norādīja, ka rekomendācija valdībai apstiprināt vakcīnas izmantošanu pieņemta pēc padziļinātas pārbaudes par vakcīnas drošību un kvalitāti. Vakcīna paredzēta pieaugušajiem no 16 gadu vecuma.
Vēlreiz jāatgādina, ka neviens no vakcīnu ražotājiem, kuri ir informējuši par savu vakcīnu pētījumu gaitu, vēl nav reģistrējuši Covid-19 vakcīnas. Tomēr ar šādu stratēģiju jeb vakcinācijas plānu Veselības ministrija un atbildīgās iestādes gatavojas brīdim, kad vakcīna būs reģistrēta un pieejama.
Jau līdz šim Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis vienošanos par vakcīnu piegādi ar četriem vakcīnu ražotājiem - “AstraZeneca”, “Johnson&Johnson” (Janssen), “BioNTech/Pfizer”, “CureVac”. “Pašlaik nav iespējams prognozēt, vai visām vakcīnām sekmīgi tiks noslēgts reģistrācijas process, tāpēc līgumi jāslēdz ar vairākiem vakcīnu ražotājiem,” Veselības ministrijas viedokli skaidro speciālists Oskars Šneiders. Tāpat nav iespējams noteikt, kura no vakcīnām būs efektīvākā, iedarbīgākā un drošākā, kā arī nav precīzi zināms, kura no vakcīnām būs pieejama visātrāk. Šo četru vakcīnu ražotāju piedāvātais vakcīnu apjoms varētu nodrošināt iespēju vakcinēties aptuveni vienam miljonam Latvijas iedzīvotāju.
Latvija sekos Eiropas Komisijas rekomendācijām ‒ atkarībā no situācijas katrā valstī varētu apsvērt prioritāri vakcinējamās personu grupas. Veselības ministrija ir noteikusi, ka vispirms vakcīnas saņemtu veselības aprūpes darbinieki, tad sociālās aprūpes centru klienti un darbinieki un tad secīgi personas vecumā virs 60 gadiem, cilvēki ar hroniskām slimībām, operatīvo dienestu darbinieki un izglītības iestāžu darbinieki.
Tomēr, ja būs pieejama papildu informācija par vakcīnu iedarbīgumu, efektivitāti un vakcīnu īpašībām, piemēram, nepiemērotība noteiktai personu grupai, var tikt mainīta prioritāri vakcinējamo personu grupu kārtība.
Veselības ministrijā kopā ar citām iesaistītajām iestādēm un Imunizācijas valsts padomi strādā pie jautājumiem, kas saistīti ar Covid-19 vakcīnu loģistikas ķēdi, lai būtu iespējams vakcīnas piegādāt uz vakcinācijas iestādēm, atbilstoši prasībām uzglabāt, kā arī organizēt pašu vakcinācijas procesu. “Tas ikvienā valstī būs izaicinājums, jo vakcinēties būs iespēja ļoti lielam cilvēku skaitam,” norāda O. Šneiders.
Kad vakcīnas Latvijā reāli varētu parādīties? Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško norāda, ka pirmās vakcīnas varētu parādīties ap Ziemassvētkiem un prioritāri tās tiks nodrošinātas mediķiem. Pašlaik notiek sarunas par loģistikas iepirkumiem - proti, lai izvēlētos vakcīnu pārvedējus, kā arī to, kas veiks izbraukuma vakcināciju. Eiropas Savienība veic kopēju iepirkumu un Latvija provizoriski saņems 6000 vakcīnu devu. D. Mūrmane-Umbraško apstiprināja, ka pirmās vakcīnas piegādās “Pfizer”. Notikušas sarunas arī ar pārējiem vakcīnu ražotājiem, bet viņu prognozes par vakcīnu piegādi ‒ tikai nākamā gada februāris - aprīlis. Katrai vakcīnai saskaņā ar ražotāju sniegto informāciju ir savi drošības pasākumi, piemēram, kā vakcīna uzglabājama. Pasaules veselības organizācijas apkopotā informācija liecina, ka vissarežģītākā uzglabāšana ir tieši “Pfizer” vakcīnām, jo tās jāglabā mīnus 70 grādu aukstumā.
Veselības ministrijas mērķis ir panākt, lai vakcinācija ir pieejama pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, kuriem būs iespēja vakcinēties.
Vakcinācijas procesā būs jāiesaista vairākas iestādes, kas var nodrošināt vakcinācijas procesu. Medicīnas darbinieku vakcinācija, visticamāk, notiks ārstniecības iestādēs, kur mediķi strādā, savukārt uz sociālās aprūpes iestādēm dosies izbraukuma vakcinācijas brigādes. Seniorus un cilvēkus ar hroniskām slimībām vakcinēs pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Iespējams, tas varētu notikt sadarbībā ar ģimenes ārstu praksēm vai tuvākajā senioram ambulatorajā veselības iestādē. Arī operatīvo dienestu darbinieki un izglītības iestādēs strādājošie pie vakcīnas varētu tikt savās darbavietās, kur ierastos izbraukuma vakcinācija.
Veselības ministrijā skaidro, ka Covid-19 vakcinācijas īstenošanai ir nepieciešams arī risināt jautājumus saistībā ar iepirkumiem vakcīnu uzglabāšanai un loģistikas pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī jāpilnveido jauna funkcionalitāte e-veselībā, lai varētu norādīt, ka cilvēks ir vakcinējies un varētu izsekot vakcinācijas efektivitātei.
Pēc šobrīd pieejamās informācijas, kopējās indikatīvās vakcīnu pret Covid-19 izmaksas, vakcīnu piegādes, loģistikas un ievades izmaksas 2021. gadā ir prognozējamas 26,7 miljonu eiro apmērā, kas tiks segtas no valsts budžeta programmas, proti, līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Šonedēļ arī Saeimā sprieda par to, cik svarīga Latvijai Covid-19 vakcīnas jautājumā ir operatīva un koordinēta rīcība. Deputāti arī sprieda par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanu šīm vakcīnām. Saeimas Eiropas komisija paudusi atbalstu Eiropas Savienības līmeņa ierosinājumam, lai līdz 2022. gada 31. decembrim uz Covid-19 vakcīnām tiktu attiecināti šī nodokļa likmju izņēmuma noteikumi, ļaujot dalībvalstīm piemērot samazināto vai nulles procentu PVN likmi ar tiesībām atskaitīt priekšnodokli.
Finanšu ministrija gan norāda: ņemot vērā Latvijas valdības lēmumu cilvēkus vakcinēt bez maksas, tas īstermiņā ietekmēs budžeta resursus, taču Covid‑19 apkarošanas gadījumā daudz nozīmīgāka būs vidējā un ilgtermiņa ietekme uz kopējo tautsaimniecības aktivitāti un iedzīvotāju veselību.
