Imants Vīksne / Autori

Izveidot telpu bez iekšējām robežām, kurā personas var brīvi pārvietoties, bija viens no Eiropas Savienības dibināšanas mērķiem. Ar atsevišķām atrunām un izņēmumiem to bija izdevies sasniegt. Taču migrantu plūdi nu jau trijām Eiropas valstīm likuši atjaunot robežkontroli, turklāt ar militāristu klātbūtni. Arī citas valstis gatavojas spert līdzīgus soļus.

Satiksmes drošības speciālisti apsver nepieciešamību bargāk vērsties pret telefona lietošanu braukšanas laikā. Viena vārda uzklabināšanai īsziņā nepieciešama viena, pusotra sekunde, bet, pārrēķinot attālumā, pilsētā pie maksimālā atļautā ātruma tie ir 25 nobraukti metri. Ārpus pilsētas – 50 metri, un to laikā ne vienu vien gājēju var paķert uz bufera. Un paķer arī.

Pusotra gada laikā dramatiski pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas X stundā bēgtu no valsts. Kopumā 40% atteiktos no bruņotu nemieru skartas Latvijas, ja vien viņiem rastos tāda iespēja. Par 23% vairāk nekā uzreiz pēc Krimas aneksijas pagājušajā gadā.

Izskatot Eiropas Komisijas sagatavoto aizliegumu dzīvnieku klonēšanai un klonu ievešanai Eiropas Savienības teritorijā, Eiropas Parlaments to rosinājis paplašināt un attiecināt arī uz klonu pēctečiem. Šobrīd 100% garantijas, ka mūsu šķīvjos neatrodas klonēta gaļa, nav arī Latvijā.

Tajās Eiropas valstīs, kur strauji pieaug migrantu skaits no Austrumiem un Āfrikas valstīm, izglītības iestādes saskaras ar jauniešu dzimumdziņas radītām problēmām. Kas eiropiešu puikām meiteņu apģērbā un uzvedībā šķiet pašsaprotams, musulmaņu jauniešos izraisa vētrainu reakciju.

Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera uzruna parlamentam par stāvokli Eiropas Savienībā Latvijai liek pilnībā pārskatīt attieksmi pret migrantiem. Ž. K. Junkera priekšlikumi paredz migrantu piespiedu sadali dalībvalstīm.

Latvijas zemessargi šobrīd pilnvērtīgi spēj darboties tikai diennakts gaišajā laikā. Atšķirībā no labi ekipētā potenciālā ienaidnieka austrumos naktīs viņi nenieka neredz, tāpēc tauta aicināta samesties nakts redzamības iekārtām.

Latvijas atbildīgie dienesti ir gatavojušies situācijai, ar ko šobrīd saskaras citas Eiropas valstis, – dažādās ļaužu grupās briest naids un tās rīko nekārtības. Ja Latvijai nāksies uzņemt daudz vairāk migrantu, nekā pirmajā piegājienā lēmusi valdība, nemieri iespējami arī pie mums.

Pateicoties sabiedroto spiedienam, Latvijas politiķi aizsardzības nozarei nākamajā gadā apņēmušies piešķirt krietnu papildinājumu 68,5 miljonu eiro izteiksmē, tomēr šī nauda nebūt neaizlāpīs visus caurumus, kas armijas šinelī izdiluši iepriekšējos gados. Biedrība Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) šodien sāk ziedojumu vākšanas kampaņu Zemessardzei. Pašas Zemessardzes bankas konts šim nolūkam gan netiks izmantots.

Eiropas Komisijas kalambūrs, ka 2016. gadā «Baltijas jūrā ilgtspējīgā apjomā tiks zvejots vairāk nekā jebkad agrāk» tulkojumā nozīmē radikālu zvejas samazinājumu. Pagaidām gan tas ir tikai ierosinājums, kam Latvija un arī citas mūsu reģiona valstis kategoriski nepiekrīt.

Latvijā pastāv vēl viens kanāls, caur kuru Kremlis Latvijas krieviem skalo smadzenes. Tās ir diskos nopērkamas filmas – arhaiski, taču pieejami teju vai katrā bodē, pat būvlietu un visādu sadzīves krāmu veikalos, kāds ir arī Depo. Nopērc āmuru, ēdienu sunim un pie reizes paķer vakaram acīs iekritušu filmu: Molodaja gvarģija (Jaunā gvarde), Doroga na Berļin (Ceļš uz Berlīni), Sņeg i pepel (Sniegs un pelni) un citas. Vesels stends ar slavas dziesmām Padomju Savienībai.

Lai sagatavotos 2021. gadā plānotajai lielajai tautas skaitīšanai, Centrālā statistikas pārvalde sākusi tautas mikroskaitīšanu. Ģenerālais secinājums gan paliek nemainīgs.

Latvijā dzīvojošais vjetnamiešu tautības mākslinieks Kao Viets Nguens decembrī plāno uz kādu laiku atgriezties dzimtenē, jo Latvijā viņa mākslai – komiksu zīmēšanai – tikpat kā vairs neatliek laika. Pārlieku bieži Kao dzimtās valodas zināšanas nepieciešamas Latvijas robežsardzei. Nelegālo robežšķērsotāju kļūst arvien vairāk, un lielākā daļa no viņiem ir vjetnamieši. «Man par to ir kauns,» atzīst mākslinieks.

Virsrakstā minētā atziņa izriet no Krimināllikuma panta 125. panta 3. daļas, pēc kura aizstāvība lūdz tiesu taisīt jaunu spriedumu Elīnas Pupiņas slepkavības lietā – Par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei. Apsūdzētais Jānis Gaigals vienā no savām liecībām vēstīja: «Pieļauju, ka viņa atsitās ar seju pret manu ceļgalu.» Tātad celis vainīgs un seja, ne Gaigals. Aizstāvība brutālo slepkavību traktē kā traģisku negadījumu. Meitenei bija jātop smagi piekautai, taču jāpaliek dzīvai, un tā būtu noticis, ja vien ne Gaigala neuzmanība, kas tad arī attiecīgi sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem.

Gandrīz pēc gadu ilga pārtraukuma Amerikas Savienotās Valstis nozīmējušas vēstnieku Latvijā. Tā ir karjeras diplomāte Nensija Bikofa Petita, un pagājušās nedēļas izskaņā viņa ieradās savā jaunajā mītnes zemē. Viena no darba prioritātēm būšot ebreju īpašumu restitūcija.

Aptuveni 28 centus dienā godīgam nodokļu maksātājam pašlaik izmaksā valsts aizsardzības finansēšana. Palielinot budžeta apjomu no 1% šogad līdz 2% no IKP kādreiz nākotnē, kā jau gadiem tiek solīts visiem NATO ģenerāļiem, šī summa dubultosies.

Pēc Elīnas nāves viņas māsas Agneses ciešanas un bailes ir tik lielas, ka jaunā sieviete bija spiesta pārcelties dzīvot uz citu valsti, un tagad uz katru tiesas sēdi brauc no ārzemēm.

Mazinot iespaidu, ka visa Latvijas vēsturiski piesārņoto vietu sanācijai atvēlētā nauda tiek bezjēdzīgi izpļakarēta, Valsts vides dienests plašākai publikai vakar rādīja, kas notiek Sarkandaugavas naftas atkritumu laukos. Sākotnēji izklumburējies pa tādiem pašiem skandāliem kā Inčukalna gudrona dīķu projekts, Rīgas līdzinieks tomēr ir izrādījies krietni veiksmīgāks. Visticamāk, tāpēc, ka šveicieši to pedantiski uzrauga. Inčukalnā projekta īstenošanas gaitā trīskāršojās izmaksas, bet Sarkandaugavā trīskāršojusies attīrāmā platība.

Kaut kādas lietus piles turpmākajās dienās varētu nolīt, tomēr ar to būs par maz, lai ugunsbīstamība Latvijas mežos mazinātos, un, kā izrādās, arī laukos pēc labības nokulšanas itin bieži aizdegas rugāji. Svilst ne sliktāk kā kūla pavasarī.

6000 eiro par nokļūšanu no Krievijas Latvijā – tik cilvēku kontrabandistiem samaksājis musulmanis Muhameds, tikpat daudz kristietis Džordžs.

Šodien, 24. augustā, Ukrainas valsts svin savu 24. neatkarības dienu – atbrīvošanos no Padomju Savienības. Diemžēl svētkus aptumšo karš ar Padomju Savienības tiešo mantinieci – Krieviju. Karš, kas oficiāli tā nemaz netiek saukts, jo ir citāds nekā visi līdzšinējie. Tikai cilvēki mirst pa vecam – noasiņojot kaujas laukā. Neatkarīgā sarunājas ar Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgenu Perebijni. Tur, Donbasā, ukraiņi cīnās ne tikai par savu valsti vien. Viņi cīnās par visu Eiropu.

NATO valstu cīnītāji par ļaužu sirdīm un prātiem šajās dienās pulcējas Rīgā.