Latvijā pastāv vēl viens kanāls, caur kuru Kremlis Latvijas krieviem skalo smadzenes. Tās ir diskos nopērkamas filmas – arhaiski, taču pieejami teju vai katrā bodē, pat būvlietu un visādu sadzīves krāmu veikalos, kāds ir arī Depo. Nopērc āmuru, ēdienu sunim un pie reizes paķer vakaram acīs iekritušu filmu: Molodaja gvarģija (Jaunā gvarde), Doroga na Berļin (Ceļš uz Berlīni), Sņeg i pepel (Sniegs un pelni) un citas. Vesels stends ar slavas dziesmām Padomju Savienībai.
Tajās var uzzināt visu to, ko Latvijas vēsturnieki jau gadiem cenšas apstrīdēt – sarkanā armija ir «naši», proti, mūsējie. Un naši tik iet uz priekšu un visus atbrīvo, nevis okupē.
Principā šis stāsts ir tas pats, kas par grāmatnīcu Polaris, kurā bagātīgā klāstā ir iegādājama Ukrainā aizliegta Krievijā izdota propagandas literatūra. Tajā slavēta Krimas aneksija, ukraiņi apsaukāti par nacistiem, teikts «Kijev kaput», un tas ir pilnīgā pretrunā Ukrainai draudzīgās Latvijas oficiālajai nostājai. Arī globusi ar Krimu Krievijas sastāvā veikalu tīklā Maxima tai neatbilst un, jāatgādina, pēc neliela skandāla tika izņemti no tirdzniecības.
Taču Kremļa atbalstītās kara tematikas filmas, kas cildina un heroizē padomju armiju, pieejamas plašā klāstā, jo likumi to ierobežošanu neparedz, bet iepirkumu sistēma padara faktiski neiespējamu. Veikali no izplatītāja iepērk nevis konkrētas filmas, bet kaudzi disku trijos cenu līmeņos. Atbilstoši kategorijai katra kaudze var sastāvēt no pieprasītākām, iespējams, arī labākām filmām. Bet var arī būt pilnīgu štruntu un Krievijas propagandas apkopojums. Tas izriet no veikalu tīkla Depo valdes locekles Vinetas Atvaras sniegtā skaidrojuma. Tāpat notiek ar mūzikas ierakstiem – veikala iepirkumu speciālisti nenoskatās katru filmu un nenoklausās katru albumu, jo šis neesot pamatsortimenta produkts. Pēc Neatkarīgās zvana Depo vadība tomēr esot nolēmusi iedziļināties problēmā.
Taču te jāuzsver, ka neviens Latvijas likums neliedz izplatīt Latvijai nedraudzīgu valstu propagandu, ko labprāt patērē Latvijai nedraudzīgi Latvijas iedzīvotāji. Šī iemesla dēļ, jāatgādina, izčākstēja arī politiķu vēršanās pret Krievijas televīzijas kanāliem. Katrs Latvijas kabeļu vai satelītu operators piedāvā Krievijas kanālus, jo tie pieejami par brīvu. Arī filmas un seriāli ciešripās ir lēti. Maksā teju diska cenu.
Naidīgas propagandas plūsmu nevar apturēt, neieviešot cenzūru, un tā būtu pilnīgā pretrunā Eiropas Savienības demokrātijas vērtībām, atzīst Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma. Tirgotājiem nav jāreģistrē filmas, ko tie piedāvā tirgu, un tādējādi Latvijā nav nekādas kontroles pār DVD saturu. «Viņi skalo iekšā savu patiesību,» atzīst kino centra vadītāja. Vienīgais mierinājums, ka, salīdzinot ar visiem brīvi pieejamajiem Krievijas televīzijas kanāliem, DVD noiets ir krietni mazāks un attiecīgi nekaitīgāks. Tehnoloģiski filmas diskos jau ir noiets etaps, un tās pērkot vien retais.
Attiecībā uz grāmatām Drošības policija nesen aicināja kritiski vērtēt katras grāmatas saturu un tā atbilstību realitātei, jo pastāv nopietnas bažas, ka šādu grāmatu patiesais mērķis ir nostiprināt Krievijas politikas un vēstures interpretācijai simpatizējošu pozīciju. Acīmredzot tas pats attiecas arī uz filmām.