Dažādas vjetnamiešu traģēdijas Eiropas pierobežā
 
Mākslinieks un nelegāļu tulks Kao Viets Nguens pats ierosina fotografēties pie Brīvības pieminekļa. Viņš ir līdz kaulam mūsējais ©F64

Latvijā dzīvojošais vjetnamiešu tautības mākslinieks Kao Viets Nguens decembrī plāno uz kādu laiku atgriezties dzimtenē, jo Latvijā viņa mākslai – komiksu zīmēšanai – tikpat kā vairs neatliek laika. Pārlieku bieži Kao dzimtās valodas zināšanas nepieciešamas Latvijas robežsardzei. Nelegālo robežšķērsotāju kļūst arvien vairāk, un lielākā daļa no viņiem ir vjetnamieši. «Man par to ir kauns,» atzīst mākslinieks.

Viņš piedalās nelegālo robežšķērsotāju pratināšanā, tulko juridiskās palīdzības sniedzējiem, tulko tiesā, tulko iesniegumus. Pēdējā laikā arvien vairāk ir tādu, kuros Latvijas varasiestādes tiek lūgtas pēc iespējas ātrāk nogādāt viņus mājās. Eiropas labumu kārotājus pamazām sasniedz ziņa, ka Vjetnamas pilsoņiem patvērums netiek un arī netiks piešķirts. Ja nelegāli ieceļot neizdodas, tad labāk uzreiz doties mājās, jo citādi par šo avantūru maksāt nākas ģimenei. Ļoti dārgi.

Iekrīt naivi lauķi

Kao Viets Nguens stāsta, ka vairums vjetnamiešu, ko notver uz Latvijas robežas, nāk no Vjetnamas laukiem. Tur vairāk par 200 eiro mēnesī nopelnīt nav iespējams. Tad nu viņi sapņo, ka nokļūs Eiropā, dabūs labu darbu, pelnīs lielu naudu, sūtīs uz mājām vai sauks ģimeni pie sevis. Un tas nekas, ka viņiem ir knapa pamatskolas izglītība, valodu zināšanas – nulle, bet mistiskā Polija, kur jānokļūst, tautiešu apdzīvots ciemats pie Krievijas. Viņi ir dumji un naivi. Ieķīlā bankā savas mājas, lai tiktu pie ceļa naudas, aizņemas, bet, kad drosminieki iestrēgst pusceļā, naudu bankai turpina maksāt viņu sievas, vecāki, bērni, un tuvinieki jau ir tie, kurus parādu piedzinēji izliek no mājām. Bet arī pašu Eiropā braucēju likteņi mēdz būt briesmīgi, jo ne jau visus noķer un mājās aizsūta robežsardze.

Kao ir uzklausījis un tulkojis visdažādākos likteņus. Daži tautieši patiešām nokļūst līdz galamērķim un, protams, tur kļūst nevis par bagātniekiem, bet vergiem. Pirmā iemaksa 2000 eiro apmērā, izrādās, nosedz tikai ceļa izdevumus līdz Krievijai.

Maksa par verdzību

Par pirmo iemaksu tiek nokārtota vīza, nopirkta biļete, telefona simkarte, kas jāaktivizē, nonākot galā. Kao stāsta, ka daudzi sākumā pat neapzinās, ka sadarbojas ar noziedzniekiem. Krievijā viņi nonāk kādā dzīvoklī, kur tiek zināmu laiku turēti, līdz kamēr sākas ceļš uz Eiropu. Taču arī par to ir jāmaksā, un šoreiz summas ir astronomiskas. Līdz pat 10 000 eiro. Protams, nabaga vjetnamiešiem tādas naudas nav, un izpalīdzīgie bandīti tad piedāvā viņiem šo naudu atstrādāt pēc nokļūšanas Polijā vai Vācijā. Kur nu katrs gribējis. Tālāk viņi faktiski kļūst par vergiem, jo, lai sakrātu tik lielu naudu, jābūt zinātņu doktoriem, nevis dārzeņu lasītājiem.

Protams, ne visus uz Latvijas robežas notvertos vjetnamiešus var uzskatīt par ekonomiskajiem bēgļiem. Kao stāsta, ka savā tulka darbā saskāries arī ar noziedzniekiem, kas mēģinājuši aizmukt no valsts, jo tur viņiem draud cietums. Esot arī pa kādam protestētājam, kurš nokaitinājis ķīniešus. Jāpaskaidro, ka Ķīnai ar Vjetnamu ir teritoriālas domstarpības, un dažu salu iedzīvotāji pēkšņi izrādījušies Ķīnā, bet tā neizceļas ar lielu iecietību pret citādi domājošajiem. Ne visiem ir dokumenti, dažs pazaudējis bīstamajā ceļā, cits apzināti slēpj savu identitāti. Tie, kuri tomēr nevēlas atgriezties mājās kā zaudētāji, pieprasa Eiropas patvērumu, melo, ka, piemēram, dzimtenē tiekot vajāti, jo ir kristieši. Bet tad tiesa viņiem pajautā, kādai konfesijai pieder – katoļu vai luterāņu. Un viņi nemaz nezina, ka arī tādas pastāv, vienkārši sasmēlušies internetā blēņas par austrumos vajātiem kristiešiem, lai gan pašu mājās neviens tādus nevajā.

Paldies par Lāčplēsi

Latvijas mērogiem nelegālie vjetnamiešu migranti kļuvuši par nopietnu problēmu, finansiālu slogu, jo noķertie ir jāpabaro, jāalgo viņiem tulks un jurists. Jāapmaksā aviobiļete uz mājām. Savukārt pašu Vjetnamu tās bērnu nedarbi plašajā pasaulē pārāk nesatrauc. «Nav jau brīnums. Mēs esam 90 miljoni. Daži simti, kas mēģina iekļūt Eiropas Savienībā caur Latviju, nav daudz,» spriež Kao. Tāpēc arī Latvijā pat nav Vjetnamas vēstniecības, kas ļoti sarežģī jebkuru dokumentu kārtošanu. Jādodas uz Stokholmu.

Taču Latvijai vjetnamiešu nelegāļi rada lielas nepatikšanas – lielākas nekā vēl neatbraukušie bēgļi no Sīrijas. Kao ir pārliecināts, ka labākais līdzeklis pret viņiem būtu žogs uz robežas ar Krieviju – tāpat kā to iecerējusi Igaunija. Visvairāk Kao raizējas, ka nelegāļu dēļ latviešiem veidojas aplams priekšstats par visiem vjetnamiešiem, arī tādiem, kas ir uzticami Latvijas patrioti. Šobrīd Latvijā viņi kopā ir 27, pašu mākslinieku Kao Vietu Nguenu ieskaitot. Pateicoties viņam, mums ir komiksi par Lāčplēsi, pašlaik top nākamais – par Kurbadu. Un drīzumā, atsakoties no Vjetnamas pilsonības, Kao cer kļūt par Latvijas pilsoni. Pēc 12 Latvijā nodzīvotiem gadiem.

Uzziņa

• Šogad uz robežas aizturēti 304 nelegālie robežšķērsotāji un 60 to pārvadātāji. No tiem 205 Vjetnamas pilsoņi.

• Vēl 16 vjetnamieši aizturēti valsts iekšienē.

• Kopā aizturēts 221 vjetnamietis.

• No valsts šogad izraidīti 155 vjetnamieši. Pārējie gaida lēmumu.

Avots: Valsts robežsardze